Hanzas savienība Viduslaiku Baltijas tirdzniecības alianse
Hanzas savienība (vācu: die Hanse, holandiešu: de Hanze, igauņu: hansa, latviešu: Hanza, poļu: Hanza: Hanza, zviedru: Hansan) bija tirdzniecības ģilžu alianse. Šīs ģildes izveidoja un uzturēja tirdzniecības monopolu Baltijas jūrā un lielākajā Ziemeļeiropas daļā. Šis monopols kādu laiku pastāvēja vēlākajos viduslaikos un agrajos jaunajos laikos, no 13. līdz 17. gadsimtam.
Daudzas pilsētas bija tās daļa.
Izcelsme un vēsturisks konteksts
Hanzas savienība radās no nepieciešamības nodrošināt drošību un ērtākus tirdzniecības apstākļus Baltijas un Ziemeļjūras reģionā. Lielu lomu tās izveidē spēlēja vācu pilsētas, īpaši Lūbekas centieni 13. gadsimtā, kad tirgotāju kopienas sāka sadarboties, nosakot kopīgas tirdzniecības prakses, līgumus un aizsardzību pret pirātismu. Laikā no 13. līdz 17. gadsimtam Hanza kļuva par nozīmīgu spēku, kas ietekmēja reģiona ekonomiku, politiku un tiesību normas.
Organizācija un darbības veidi
Hanza nebija centralizēta valsts, bet tīkls — savienība starp pilsētu ģildēm. Nozīmīgākās iezīmes:
- Hansetāgi — sanāksmes, kurās pilsētas pārstāvji vienojās par stratēģiju, tirdzniecības noteikumiem un kopīgām sankcijām.
- Kontori — pastāvīgas tirdzniecības pārstāvniecības un tirdzniecības bāzes ārpus Hanzas teritorijas (piem., līguma un nosacījumu izpilde, noliktavas un strīdu risināšana).
- Kolektīvā aizsardzība — konvoji, apdrošināšanas prakses un dažkārt militāra spēka izmantošana tirdzniecības ceļu aizsardzībai.
- Monopolu elementu izmantošana — sarunas ar vietējām varām par tirgus privilēģijām un muitas nosacījumiem.
Tirdzniecības ceļi un preces
Hanzas tirdzniecība aptvēra gan jūras ceļus, gan iekšzemes upes. Visbiežāk tirgotās preces bija:
- labība (graudi) un citas pārtikas preces
- koksne un kokmateriāli
- ražīga zivju produkcija un sāls
- ādas, kažoki, vasks un medus
- vilna, audumi un gatavie tekstila izstrādājumi
- metāli, dārgakmeņi un dzintars
Cilvēki izmantoja arī specifiskas kuģu sugas, piemēram, kogu, kas bija piemērota burtiski lielu kravu pārvadāšanai starp Hanzas ostām.
Hanzas pilsētas
Hanzas tīkls ietvēra daudz pilsētu visā Ziemeļeiropā. No tām izcēlās:
- Lūbeka — bieži dēvēta par Hanzas "galvaspilsētu" un politisko centru
- Rīga un Tallina (Revala nosaukums vēsturē)
- Gdaņska (Danciga), Bergen, Brēmena, Hamburga
- ārpus Baltijas arī nosūtījumi uz Londonu, Bruggi un Novgorodu
Noriets un mantojums
Hanzas ietekme sāka vājināties 16.–17. gadsimtā vairāku faktoru dēļ: jaunu tirdzniecības ceļu atklāšana (uz Atlantijas okeānu), Nīderlandes un Anglijas tirgotāju konkurence, centralizētu nacionālo valstu pieaugošā vara un ilgstošas kara darbības reģionā. Tomēr Hanzas mantojums ir ilgstošs:
- arhitektūra (piem., ķieģeļu gotika) un pilsētu centri, kas saglabājuši Hanzas laika ēkas;
- juridiskie un tirdzniecības standarti, kas ietekmēja vietējo komercpraksi;
- kultūras un vēsturiskā identitāte daudzās reģiona pilsētās — mūsdienās Hanzas vēsture ir tūrisma, pētniecības un vietējā lepnuma daļa.
Hanzas savienība bija nozīmīgs ekonomikas un starptautiskās sadarbības piemērs viduslaiku Eiropā — tā radīja stabilus tirdzniecības tīklus, kas veicināja pilsētu attīstību un starpkultūru kontaktus visā Baltijas un Ziemeļjūras reģionā.
Hanzas savienības galvenais tirdzniecības ceļš
Pilsētas, kuras joprojām sauc Hansestadt
Hanzas sastāvā bija šādas pilsētas. To oficiālajā pilsētas nosaukumā ir vārds Hansestadt (Hanzas pilsēta):
- Anklam
- Brēmene
- Demmin
- Greifsvalde
- Hamburga
- Lībeka
- Līneburga
- Rostoka
- Stralsunda
- Wismar
| · v · t · e Hanzas savienības locekļi | |
| Vendišu un Pomorijas | Lībeka*† - Hamburga† - Ķīle - Līneburga - Rostoka - Stade - Šteftiņa - Štetina - Štralzunde - Vismara |
| Saksija, Tīringene, | Brunsvika* - Berlīne - Brandenburg an der Havel - Brēmene† - Erfurte - Frankfurte pie Oderas - Goslāra - Halle - Magdeburga |
| Polija, Prūsija, | Danciga (Gdaņska) - Breslava (Vroclava) - Dorpata (Tartu) - Fellina (Vīlande) - Elbinga (Elblonga) - Kēnigsberga - Krakova - Reval (Tallina) - Rīga - Stokholma - Toruņa (Torņa)* - Visbija. |
| Reinas, Vestfālenes, | Dortmunde*† - Bohuma - Brekerfelde - Ķelne† - Deventere - Duisburga - Groningena - Halterna - Hamma - Hattema - Haselta - Kampena - Minstere - Oldenzaala - Osnabrikā - Reklinghauzena - Rērmonda - Soesta† - Unna - Verla - Zutfēna - Zvolle |
| Galvenā kontore | |
| Meitasuzņēmums Kontore | |
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Hanzas savienība?
A: Hanzas savienība bija tirdzniecības ģilžu alianse, kas izveidoja un uzturēja tirdzniecības monopolu Baltijas jūrā un lielākajā Ziemeļeiropas daļā.
J: Kad šis monopols pastāvēja?
A: Šis monopols kādu laiku pastāvēja vēlākajos viduslaikos un agrajos jaunajos laikos, no 13. līdz 17. gadsimtam.
J: Kādas valodas lietoja Hanzas savienības locekļi?
A: Hanzas savienības locekļi runāja vācu, holandiešu, igauņu, latviešu, poļu, poļu un zviedru valodā.
J: Cik daudz pilsētu bija tās sastāvā?
A: Tajā ietilpa daudzas pilsētas.
J: Kāda veida organizācija bija Hanzas savienība?
A: Hanzas savienība bija tirdzniecības ģilžu alianse.
J: Kur notika šis tirdzniecības monopols? A: Šis tirdzniecības monopols bija Baltijas jūrā un lielākajā daļā Ziemeļeiropas.
