Kas ir Hezbollah — Libānas šiītu politiskā un paramilitārā organizācija
Hezbollah (arābu: حزب الله, kas nozīmē Dieva partija) ir islāma politiskā partija un paramilitāra organizācija Libānā. Tā tika izveidota Libānā 1982. gadā laikā, kad norisinājās Libānas pilsoņu kara sadursmes. Hezbollah vadītājs pašlaik ir Hasans Nasrallā.
Vēsture un izcelsme
Hezbollah radās 1980. gadu sākumā kā reakcija uz Izraēlas iebrukumu Libānā un kā daļa no plašākām reģionālām politiskām un reliģiskām kustībām. Organizācijai liela ietekme ir no Irānas garīdzniecības un tās revolūcijas idejām, un tās izveidei palīdzēja arī Sīrijas ietekme un reģionālās spriedzes. Sākotnēji Hezbollah galvenais mērķis bija pretoties ārējai ietekmei un piedalīties bruņotā cīņā pret Izraēlas klātbūtni Libānā.
Ideoloģija un mērķi
Hezbollah ideoloģija apvieno šīītu islāmiskās doktrīnas elementus, pretiedomību pret Rietumu ietekmi un reģionālu arābu solidaritāti. Organizācija publiski pauž atbalstu palestīniešu tautai un tās pašnoteikšanās centieniem, kā arī kategoriski pretojas Izraēlas valstij un tās klātbūtnei reģionā. Saskaņā ar saviem paziņojumiem Hezbollah cenšas aizstāvēt Libānas šiītu kopienas intereses un veidot politisku ietekmi valstī.
Struktūra un paramilitārā aktivitāte
Hezbollah darbojas gan kā politiska partija, gan kā bruņota kustība. Tās militārais spārns veic partizānu un guerillas tipa operācijas, īpaši gar Libānas dienvidu robežu, kur notikušas atkārtotas sadursmes ar Izraēlas armiju. Hezbollah kaujinieki ir izmantojuši dažādas taktikas — no noklusētām uzbrukumu kampaņām līdz masveida raķešu apšaudēm Izraēlas ziemeļu teritoriju virzienā. Organizācija arī veic bruņojuma, apmācību un loģistikas nodrošināšanu savām vienībām.
Loma Libānas politikā un sabiedrībā
Bez militārās darbības Hezbollah ir nozīmīgs politisks spēks Libānā: organizācija piedalās vēlēšanās, tai ir deputāti parlamentā un tā vada plašu sociālo pakalpojumu tīklu, kas sniedz veselības aprūpi, izglītību un sociālo atbalstu savām kopienām. Šīs sociālās programmas palielina Hezbollah atbalstu bāzē un nostiprina tās ietekmi reģionos, kur valsts pakalpojumi ir vājināti.
Starptautiskās attiecības un alianses
Hezbollah ir saistīta ar vairākām reģionālām varām. Organizācija saņem politisku, finansiālu un militāru atbalstu no Irānas un arī ciešas attiecības uztur ar Sīriju. Teksta sākumā minētās sasaistes un pretizraēliskas aktivitātes ir ietekmējušas arī saiknes ar citām valstīm — dažas valstis un starptautiskas organizācijas atzīst Hezbollah par teroristisku organizāciju (vai tās militāro spārnu), kamēr citas uztver to arī kā politisku spēku un starpnieku reģionālajās lietās. Hezbollah ir saskārusies ar kritiku no dažādām valstīm un starptautiskām institūcijām par tās bruņoto darbību.
Konflikti un cilvēktiesību jautājumi
Hezbollah iejaušanās bruņotajos konfliktos, tai skaitā uzbrukumi civiliem mērķiem vai darbības blīvi apdzīvotās vietās, ir izraisījušas plašu starptautisku kritiku un apsūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem. No otras puses, atbalstītāji uzsver, ka organizācija aizstāv Libānas suverenitāti un šiītu kopienas drošību. Reģionālās konfrontācijas ar Izraēlas armiju un iesaistīšanās Sīrijas pilsoņu kara konfliktā ir būtiski pasliktinājušas drošības situāciju reģionā.
Secinājums
Hezbollah ir sarežģīta un daudzveidīga organizācija: tā ir politiska partija, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus, un vienlaikus paramilitārs spēks ar plašu ietekmi Libānas un reģiona līmenī. Organizācijas darbība, alianses un bruņotās operācijas padara to par vienu no nozīmīgākajiem, bet arī polarizējošākajiem spēlētājiem Tuvo Austrumu politikā.
Iebildumi
Lai iznīcinātu Hezbollah bāzes, Izraēla ir reaģējusi dažādos veidos, piemēram, ar gaisa triecieniem Libānas objektiem un sauszemes karaspēka nosūtīšanu uz Libānas dienvidiem. 2000. gadā Izraēla atvilka savus karaspēkus no "drošības zonas" Libānas dienvidos, bet ne no zemes gabaliņa, ko sauca par Shebba Farms. Šī auglīgā teritorija palika Izraēlas okupācijā. Līdz 2006. gada jūlijam robeža bija salīdzinoši mierīga, izņemot Izraēlas veiktās mērķtiecīgās slepkavības un nolaupīšanas. Jūlijā Hezbollah sagūstīja divus Izraēlas karavīrus. Tas noveda pie 2006. gada Libānas kara, kurā Hezbollah raķetes sasniedza Izraēlu.
Dažas valdības uzskata Hezbollah par teroristu grupējumu. Lielākā daļa to neuzskata. Par teroristu grupējumu to uzskata Amerikas Savienotās Valstis, Bahreina, Kanāda, Japāna, Nīderlande, Kanāda un Izraēla. Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste par teroristu grupējumu uzskata Hezbollah militāro atzaru, bet politisko partiju - ne. Libāna uzskata Hezbollah par likumīgu pretošanās kustību. Šim viedoklim piekrīt Sīrija, Irāna un visas pārējās arābu pasaules valstis. Krievija uzskata Hezbollah par leģitīmu sociālpolitisku organizāciju, savukārt Ķīna saglabā neitralitāti un uztur kontaktus ar Hezbollah. Citas valstis, kas neuzskata Hezbollah par teroristu organizāciju, ir Kuba, Irāna, Irāka, Ziemeļkoreja un citas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Hezbollah?
A: Hezbollah ir islāma politiskā partija un paramilitāra organizācija Libānā. Tā tika izveidota Libānas pilsoņu kara laikā 1982. gadā.
J: Kas ir Hezbollah vadītājs?
A: Hezbollah vadītājs pašlaik ir Hassan Nasrallah.
Kādi ir Hezbollah galvenie mērķi?
A.: Hezbollah galvenie mērķi pilsoņu kara laikā bija cīnīties pret Rietumu ietekmi un izveidot islāma valsti Libānā. Tā arī atbalsta arābu nacionālismu un vēlas brīvību palestīniešu tautai Palestīnā, uzskatot, ka Izraēlas valstij nevajadzētu pastāvēt.
Jautājums: Kā Hezbollah cīnās pret Izraēlu?
A: Gadu gaitā Hezbollah kaujinieki ir cīnījušies partizānu karā pret Izraēlas armiju gar robežu Libānas dienvidos. Tā bieži uzbrūk Izraēlas militārajām pozīcijām, slimnīcām, pamatskolām, skolu autobusiem un citiem civiliedzīvotājiem, raidot raķetes pāri Izraēlas ziemeļu robežai.
J: Kas atbalsta Hezbollah?
A: Hezbollah atbalsta Sīrija, Irāna, Krievija, Libāna un Irāka.
