Braganzas nams (portugāļu: Casa de Bragança; izruna portugāļu valodā: [bɾɐˈɣɐ̃sɐ]), oficiāli - Vissirsnīgākais Braganzas nams (portugāļu: Sereníssima Casa de Bragança), ir nozīmīgs portugāļu izcelsmes imperatora, karaļa un muižnieku nams (dinastija). Tas ir Avizas nama atzars. 1640. līdz 1910. gadā nams no spēcīgiem Portugāles dižciltīgo hercogiem pārtapa par Portugāles un Algarvesas monarhiem. No 1815. līdz 1889. gadam viņi bija arī Brazīlijas monarhi. Portugāles troņa mantiniekam parasti piešķīra titulu "Braganzas hercogs".



Vēstures pārskats

Braganzas nama saknes meklējamas 15. gadsimtā. Tituls hercogs no Braganzas tika izveidots kā viena no spēcīgākajām muižnieciskajām ģimenēm Portugālē, kas piederēja Avizas dinastijai. 1640. gada atjaunošanas sacelšanās (Restaurācijas revolūcija) beidza Hābsburgu valdīšanu un lika par karali Braganzas hercogam, kļūstot par karali Žuanu IV (João IV). No šī brīža Braganzas nams bija Portugāles karaliskās dinastijas valdošā māja līdz 1910. gada republikas izveidošanai.

Braganzas un Brazīlija

18. un 19. gadsimta mijā, Napoleona iebrukuma dēļ Portugāles karaļa ģimene pārcēlās uz Brazīliju (1807). 1815. gadā tika izveidota Apvienotā Apvienotā Karaliste Portugāle, Brazīlija un Algarve, un Braganzas nams bija tās centrā. Pēc 1820. gadu politiskajām pārmaiņām Doms Pēteris (Pedro), Džoana VI (João VI) dēls, 1822. izsludināja Brazīlijas neatkarību un kļuva par pirmo Brazīlijas imperatoru (Pēteri I). Viņa pēctecis Pēteris II valdīja līdz 1889. gada republikas nodibināšanai, kas izbeidza Brazīlijas impēriju.

Galvenie notikumi un iezīmes

  • 1442 — pirmie Braganzas hercogu nosaukumi un ģimenes kārtu nostiprināšanās (titula izveide saistīta ar Afonso, Barcelosas grāfu).
  • 1640 — Restaurācijas revolūcija, Žuans IV no Braganzas kļūst par Portugāles karali, Braganzas nams kļūst par valdošo dinastiju.
  • 1807–1815 — Portugāles karaļnams pārvietojas uz Brazīliju, valstiskā centra daļēja pārvirzīšana uz Riodežaneiro.
  • 1822 — Brazīlijas neatkarība; Braganzas locekļi kļūst par Brazīlijas imperatoriem (1815–1889 kā monarhi un 1822–1889 konkrēti kā neatkarīgas impērijas valdnieki).
  • 1834–1853 — pēc dinastiskām līnijām un laulībām radās savienojumi ar citām Eiropas dinastijām (piemēram, Saksu-Koburgu), kas ietekmēja troni un mantinieku sarakstus.
  • 1910 — Portugāles republikas izveide; Braganzas kā valdošā dinastija zaudē troņa faktisku kontroli.

Tituli, mantinieki un mūsdienas

Braganzas namam bija vairākas nozīmīgas titulu tradīcijas. Parasti — Braganzas hercoga tituls tika piešķirts troņa mantiniekam. Pēc monarhijas krišanas 20. gadsimtā titulu lietoja arī ģimenes līderi un pretendenti uz troņa. Mūsdienās Braganzas vārds saglabā ietekmi kā vēsturiska dinastija, un dažas filiāles, tostarp tās, kas saistītas ar citiem Eiropas karaļnamiem, joprojām pievērš uzmanību monarhistiskajās aprindās un kultūras mantojumā.

Mantojums un kultūras nozīme

Braganzas nams atstājis bagātīgu kultūras un arhitektūras mantojumu Portugālē un Brazīlijā: pilis, rezidences, dokumentu arhīvi un mākslas krājumi, kas liecina par ģimenes politisko, kultūras un sociālo ietekmi gadsimtu gaitā. Viņu valdīšana ietekmēja Portugāles koloniju politiku, tiesību sistēmu un starptautiskās attiecības, it īpaši attiecībā uz Ameriku un Eiropu.

Braganzas dinastijas vēsture ir sarežģīta un daudzslāņaina, ietverot gan vietējās Portugāles reformas un politiskās cīņas, gan plašākas ģeopolitiskas izmaiņas, kas saistītas ar Brazīlijas impērijas radīšanu un sabrukumu. Šī dinastija ir viens no centrālajiem elementiem, lai izprastu moderno Portugāles un Brazīlijas vēsturi.