Götterdämmerung

Operas stāsts

Prologs

Trīs Nornas, Zemes dievietes Erdas meitas, vērpj likteņa virvi. Šī virve simbolizē to, kam galu galā ir jānotiek. Viņas pēc kārtas stāsta pagātnes stāstu, dziedot griežas un nodod virvi nākamajai. Pirmā Norna stāsta, kā Votans gāja dzert no Gudrības akas, par ko viņš zaudēja aci. Pēc tam viņš no koka nogrieza šķēpu, kas pēc tam nomira. Otrais Norn stāsta, kā kāds jauns varonis salauza Votana šķēpu un kā dievi tika sūtīti no Valhallas, lai nocirstu Pasaules ošu. Trešais Norn stāsta par to, kā ap Valhallu sakrauti oša baļķi, gatavi ugunsgrēkam, kas visu sadedzinās. Nornām ir nākotnes vīzijas. Virve pārtrūkst. Nornas pazūd zemē.

Brūnhilde un Zigfrīds iznāk no alas pie klints, kur viņi tika atstāti trešās operas beigās. Zīgfrīdam ir jādodas veikt varoņdarbus. Viņš uzdāvina Brīnhildei gredzenu kā apliecinājumu savai mīlestībai pret viņu. Viņa dod viņam savu zirgu, ko sauc Grane (izrunā: GRAH-ne). Zigfrīds dodas lejup pa Reinas upi.

Pirmais akts

Pirmā darbība notiek Gibičungas pils zālē. Gunters ir Gibičungu galva. Viņa pusbrālis Hāgens viņam saka, ka viņš izskatītos svarīgāks, ja apprecētos. Viņš arī saka, ka Guntera māsai Gutrunei vajadzētu apprecēties. Viņš stāsta viņam par Brūnhildi, kura, pēc viņa domām, joprojām guļ uz klints, ko ieskauj uguns, kurai neviens, izņemot Zigfrīdu, nespētu tikt cauri. Viņš saka, ka, ja viņiem izdotos panākt, lai Zīgfrīds apprec Gūtrūnu, tad viņa varētu viņu pierunāt doties un noķert Brūnhildi Gunteram. Viņš saka, ka viņi varētu Zīgfrīdam iedot eliksīru (īpašu dzērienu), kas liktu viņam aizmirst, ka viņš mīl Brūnhildi.

Viņi dzird ārā Zigfrīda ragu, un lielais varonis ierodas. Zīgfrīds jautā Hāgenam, vai viņš viņu pazīst. Protams, Hāgens zina. Zīgfrīds nes sev līdzi burvju darvas ķiveri, kas ļauj cilvēkam mainīt savu veidolu vai kļūt neredzamam. Tomēr Zīgfrīds nezina, ko spēj darvas ķivere, un Hāgenam nākas viņam to izskaidrot. Gutrune parādās un piedāvā Zīgfrīdam dzērienu. Tas ir eliksīrs, kas viņam liks aizmirst jebkuru citu sievieti. Viņš dzer par Brūnhildes veselību. Tiklīdz viņš to ir izdzēris, viņš paskatās uz Gutruni un iemīl viņu. Viņš piekrīt viņu apprecēt, un viņš piekrīt Gunteram atrast sievu. Hāgens viņam stāsta par Brūnhildi uz klints. Zigfrīds par viņu ir aizmirsis. Viņš piekrīt uzvilkt darvas ķiveri, pārģērbties par Gunteru un doties pēc Brūnhildes. Viņš dodas prom, atstājot Hāgenu sargāt pili.

Nākamā aina notiek Valkīrijas klints virsotnē. Viņas māsa Valtraute ierodas uz lidojoša zirga. Viņa saka, ka Votans (viņu tēvs, galvenais dievs) atgriezies Valhallā ar salauztu šķēpu. Viņa stāsta, ka viņš licis dieviem sakraut kaudzē baļķus no Pasaules pelniem, lai izceltu uguni, kas visu sadedzinās. Votans izmisīgi vēlas, lai gredzens tiktu atdots atpakaļ Reinas devām (kas pirmajā operā bija aizbildnes, no kurām tika kalts gredzens). Brūnhilde atsakās atdot gredzenu, ko Zīgfrīds viņai bija uzdāvinājis kā viņu mīlestības apliecinājumu. Valtraute pazūd.

Pēc tam, kad laikapstākļi norimst, liesmas atkal iemirdzas. Zigfrīds ierodas, pārģērbies par Gunteru. Brūnhilde ir izbijusies, ieraugot cilvēku, ko viņa uzskata par svešinieku. Zīgfrīds paziņo, ka viņa ir viņa līgava, piespiež no viņas pirksta gredzenu un aizvelk viņu uz nakti uz alu, kaut arī novieto zobenu starp viņiem.

Otrais akts

Atgriezies pilī, Alberihs mēģina pārliecināt dēlu Hāgenu saņemt gredzenu. Hāgens vēlas saņemt gredzenu, bet tikai sev. Ierodas Zigfrīds. Viņš vairs nenēsā darvas ķiveri, tāpēc izskatās kā viņš pats. Hāgens pūš ragu, lai aicinātu savus vasaļus (karavīrus) uz svinībām. Gunteram jāprecas ar Brūnhildi, bet Zīgfrīdam - ar Gutruni. Brūnhilde nesaprot, kāpēc Zīgfrīds to dara. Viņa ierauga gredzenu uz viņa pirksta un jautā, kā viņš to dabūjis, jo domā, ka Gunters to no viņas izrāvis. Zīgfrīds atbild, ka viņš to ieguvis, nogalinot pūķi. Viņš stāsta cilvēkiem, kā viņš apmānīja Brūnhildi, un zvēr, ka naktī starp viņiem gulējis zobens, lai gan Brūnhilde cenšas likt cilvēkiem domāt citādi.

Brūnhilde paliek viena ar Gunteru un Hāgenu. Viņa stāsta viņiem, ka, lai gan Zigfrīds ir tik spēcīgs un kaujā viņu nav iespējams nogalināt, viņam mugurā ir viena vāja vieta. Gunteram nepatīk doma par Zīgfrīda nogalināšanu, bet Hāgens viņam sola, ka tad viņš varēs saņemt gredzenu. Viņi nolemj nogalināt Zīgfrīdu un pateikt Gutrunei, ka viņu nogalinājis mežacūka.

Trešais akts

Pēdējā darbība notiek mežā. Izskan Zigfrīda medību rags, pēc tam Gibichungu medību rags. Pie upes Zigfrīds nejauši sastop Reinas meitenes un izjoko tās, parādot gredzenu, bet neļauj tām to paņemt. Viņas stāsta viņam par gredzena lāstu, bet Zigfrīds viņām netic. Viņš satiek Hāgenu. Viņi kopā iedzer. Zīgfrīds stāsta vīriem visu par savu dzīvi, par to, kā viņu audzinājis Mime, par zobenu, pūķi un dziedošo putnu. Tad viņš vairs neko nevar atcerēties. Hāgens dod viņam vēl vienu apreibinošu dzērienu, kas liek viņam sākt atcerēties, kas patiesībā notika. Viņš atceras Brūnhildi un to, kā viņš viņu atrada uguns ielenktu. Viņš pamazām saprot, kā ir ticis apmānīts, un izjūt nepanesamas skumjas. Virs galvas lido divi kraukļi, un Hāgens iedur šķēpu Zīgfrīdam mugurā. Viņš mirst, izrunājot Brūnhildes vārdu. Viņa ķermeni aiznes bēru gājienā.

Atpakaļ pilī tiek atvests viņa ķermenis. Gutrune apsūdz Gunteru viņa slepkavībā, bet Gunters saka, ka to izdarījis Hāgens. Hāgens saka, ka viņš to izdarīja, jo Zigfrīds, pārģērbies par Gunteru, bija gulējis ar Brūnhildi. Viņš mēģina izraut gredzenu no mirušā Zīgfrīda pirksta, Gunters mēģina viņu apturēt, bet Hāgens viņu nogalina. Viņš atkal mēģina izraut gredzenu, bet visiem par šausmām mirušā varoņa roka paceļas gaisā.

Ieiet Brūnhilde un stāsta visiem, kā viņa Zīgfrīdam apsolījusi savu mīlestību. Gutrune nolād Hāgenu un nokrīt uz brāļa līķa. Brūnhilde pavēl sagatavot bēru ugunskuru (uguni). Viņa dzied Votanam, ka Zīgfrīds tagad ir mierā pēc nāves un ka viņa tagad vairāk saprot. Viņa paņem gredzenu un sola to atdot Reinas jaunavām. Viņa aizdedzina uguni, kas uzliesmo, un viņa jāj uz sava zirga Grane liesmās. Visa ēka aizdegas, Reina pārplūst. Hāgens lec ūdenī, cenšoties iegūt gredzenu no Reinas jaunavām, kuras viņu noslīcina. Plūdi norimst, un Valhallu (dievu pili) izgaismo uguns. Dievi un varoņi iet bojā liesmās. Ir iestājusies dievu krēsla.

Alberihs runā ar Hāgenu, Artūrs Rahem (1912)

Mūzika

Šīs garās operas mūzika ir ārkārtīgi prasmīgi savienota, lai muzikālās idejas pārplūstu viena otrā un kopā komentētu drāmu. Daudzas no tēmām ir dzirdētas pārējās trijās operās. Tā ir ļoti nogurdinoša opera, jo īpaši Brūnhildei. Izrādes laikā parasti ir divi gari pārtraukumi. Orķestris ir ļoti liels, tajā ir astoņas arfas.

Citas operas

• Visu ciklu sauc par Nībelungu gredzenu.
• Cikla pirmā opera ir "Reinas zelts".
• Otrā cikla opera ir "Valkīra" (Die Walküre).
• Cikla trešā opera ir Zīgfrīds.