Riharda Vāgnera opera "Reinas zelts" (Das Rheingold). Tā ir pirmā no četrām operām, kas kopā veido stāstu ar nosaukumu Der Ring des Nibelungen (Nībelungu gredzens).
Reinas zelts ir viena cēliena opera, kas sadalīta četrās ainās. Tas ir ļoti garš cēliens, kas ilgst divas ar pusi stundas, bet parasti to spēlē bez pārtraukuma, jo mūzika ir nepārtraukta pat starp ainām.
Operas varoņi ir dievi, milži, Nībelungi un Reindas meitas. Nībelungi ir rūķu rase. Viņi ir viltīgi un ļauni un dzīvo zem zemes virsmas.
Vēsture un pirmizrāde
Das Rheingold ir komponēts un tam ir arī librets, kuru izstrādāja pats Rihards Vāgners. Darbs tika sacerēts apmēram 1853.–1854. gadā kā prologs plašākam dramatiskam ciklam. Opera pirmizrādi piedzīvoja 1869. gada 22. septembrī Minhenē (Münchener Hofoper), to diriģēja Hanss fon Bīlovs. Pilns Der Ring des Nibelungen cikls pirmoreiz izskanēja kopā 1876. gadā Bayreuthas Festspielhaus.
Sižets īsumā
Galvenā tēma — vara, alkatība un tās sekas. Mūžīgās varas simbols ir Reinas zelts un no tā izgatavotais gredzens, kuram piemīt spēja dot varu, bet tas tiek piesārņots ar lāstu.
- 1. aina — Reindas meitas (Rheintöchter) rotaļājas pie upes, sargājot zelta lādi. Rūķis Alberihs to nozog, atkārtojot zeltam spēju tās valdīt, bet pirms tam viņam jāatsakās no mīlestības, lai sagūstītu spēku gredzenā.
- 2. aina — Dievi, kuru vadītājs ir Votans (Wotan), nu dzīvo Valhalā, kuru uzcēluši milži Fasolts un Fafners apmaiņā pret Freju (mīlestības un jaunības sargi). Lai nokārtotu parādu, Votans un Loge dodas noslēpumos meklēt līdzekļus.
- 3. aina — Nībelheima (Nibelheim) sižetā Votans un Loge izrēķinās ar Alberihu, no kura tiek iegūts reinas zelts un cits mantas bagātības. Alberihs iegrimst pazemē, lai atgūtu savas mantas.
- 4. aina — Milži pieprasa savu samaksu, taču pēc notikumu pavērsiena brāļi Fasolts un Fafners strīdas par zelta dalīšanu — viens brālis nogalina otru, un gredzens tiek piesārņots ar Alberiha lāstu. Opera noslēdzas ar dievu ieiešanu Valhalā un nākotnes draudiem, kas pavēsta nākamajām darbībām ciklā.
Mūzika un dramaturģija
Reinas zelts demonstrē Vāgnera caurkomponēto stilu: mūzika plūst nepārtraukti, savijot orķestra darinātus tēmas motīvus (leitmotīvus), kas attēlo varoņus, priekšmetus un idejas — piemēram, Reinas upes tēmu, Votana motīvu, Alberiha motīvu un lāsta motīvu. Orķestra loma ir kritiska: tas nereti komentē notikumus un sasaista skatuves darbību lielā muziciskā audumā.
Mūzikas valoda ir dramatiskā un krāšņā Vāgnera manierē: bagāta harmoniskā valoda, krāšņa instrumentācija un izmantojums tematiskiem pavedieniem, kas atgriežas un transformējas visā ciklā. Opera prasa lielu orķestri un spēcīgas solo balsis — tai ir nepieciešami teicami vokālie un instrumentālie izpildītāji.
Galvenās lomas un personāži
- Alberihs — rūķis/Nībelungs, gredzena pirmreizējais valdnieks
- Wotan (Votans) — dievu valdītājs
- Loge — uguns gars, Votana sabiedrotais un viltībnieks
- Freja — dieviete, kas sargā mīlestību un jaunību
- Fasolts un Fafners — milži, kas cēluši Valhalu
- Reindas meitas — upes nymphas, kas glabā zeltu
Nozīmīgums un ietekme
Das Rheingold ne tikai atklāj stāstu par gredzenu un lāstu, bet arī nosaka tematisko un muzikālo pamatu tālākajām trīs operām. Vāgnera metode, kur leitmotīvi organiskā veidā sasaista visu tetraloģiju, ietekmēja gan operu rakstīšanu, gan vēlākas mūzikas un kino dramaturģijas risinājumus.
Praktiski padomi klausītājiem
- Parasti izrādi spēlē bez pauzēm; ieteicams būt gatavam apmēram divu līdz trīs stundu ilgai, intensīvai muzikālai pieredzei.
- Izvēloties ierakstu vai izrādi, meklējiet uzsvaru uz skaidru leitmotīvu attīstību un spēcīgu orķestra skanējumu. Slavenas interpretācijas un ieraksti, kas bieži tiek rekomendēti, ir Georga Solti Ring sērija studijā un vairākas ievērojamas Bayreuthas un opernamu izrādes dažādos laikos.
Noslēgumā: Reinas zelts ir gan episkas mitoloģijas sākums, gan mūzikas dramaturģijas meistardarbs — tas ievada klausītāju sarežģītā un spēcīgā stāstā par varu, mīlestību, nodevību un likteni, kas tiks atklāts pilnībā tikai visā Der Ring des Nibelungen ciklā.
