Reinas zelts (Das Rheingold)

Operas stāsts

1. aina

Pirmā aina notiek Reinas upē, kur trīs Reinas kalpones: Woglinde, Wellgunde un Flosshilde sargā dārgo Reinas zeltu. Ierodas ļaunais Nībelungs Alberihs un mēģina noķert Rhinemaidens. No viņu teiktā Alberihs uzzina, ka viņu sargātajam zeltam piemīt maģiskas spējas. Alberihs vēlas zeltu, bet rhinemaidenes saka, ka ikvienam, kurš vēlas to iegūt, ir jāatsakās no mīlestības. Viņas domā, ka Alberihs to nedarīs, jo viņam ļoti patīk meitenes, bet Alberihs atsakās no mīlestības, un tāpēc viņš saņem zeltu.

2. aina

Otrā aina notiek Valhallā, kur dzīvo dievi. Tur atrodas galvenais dievs Votans ar sievu Friku. Divi milži dieviem būvē milzīgu pili. Votans viņiem ir apsolījis, ka par paveikto darbu viņš viņiem samaksās, dāvinot jaunības un skaistuma dievieti Freju. Fricka ir noraizējusies par Votāna doto solījumu, bet Votāns saka sievai, ka viņš savu solījumu neturēs. Viņš domā, ka var atrast veidu, kā apmānīt milžus. Ienāk Freija. Viņa ir nobijusies, jo milži nāk pēc viņas.

Ienāk milži - Fasolts un Fafners. Viņi vēlas iegūt Freju kā samaksu par pils uzcelšanu. Dievu problēma ir tā, ka Freijai ir dārzs, kurā viņa audzē zelta ābolus. Ja dieviem vairs nebūs šo zelta ābolu, viņi novecos un nomirs. Votans nezina, ko darīt.

Ieiet Loge, uguns dievs. Votans ir dusmīgs uz Logi par to, ka viņš nav atradis ko citu, ar ko samaksāt milžiem. Loge saka, ka viņš ir apbraukājis visu pasauli, kaut ko meklējot. Viņš visiem stāsta, ka Reinas zeltam piemīt maģisks spēks un kā Alberihs atteicies no mīlestības, lai varētu to nozagt no Reinas kalpiem. Viņš stāsta, ka no zelta var izgatavot gredzenu un ka tam, kam piederēs gredzens, būs vara pār visu pasauli. Milži sadzird Loga teikto un nolemj, ka viņi vēlas zeltu Freijas vietā. Viņi paņem Freju par ķīlnieci, sakot, ka vēlāk atgriezīsies, lai paņemtu zeltu. Ja viņi to nesaņems, tad Freiju paturēs mūžīgi.

Votans jautā Logam, kā viņi grasās iegūt zeltu. Loge atbild, ka viņiem tas jānozog no Alberiha. Galu galā Alberihs to nozaga no rhinemaidenēm, tāpēc tas viņam nepieder. Votans un Loge nokāpj zem zemes pie Nībelungiem.

3. aina

Zem zemes apakšas Alberihs piespiež Nībelungus strādāt viņa labā. Viņi sit ar āmuru pie kalēja. Mime, kas ir Alberiha brālis, ir izmantojis daļu zelta, lai izgatavotu ķiveri. Šo ķiveri sauc par Tarnas ķiveri. Ikviens, kurš to valkā, var mainīt savu formu vai kļūt neredzams. Alberihs pret savu brāli izturas ļoti nežēlīgi.

Votans un Loge stāsta Alberiham, ka ir dzirdējuši, cik viņš ir gudrs. Viņi lūdz viņu parādīt, ko viņš var izdarīt ar Tarnas ķiveri. Alberihs uzliek ķiveri un pārvēršas par milzīgu pūķi. Votans un Loge izliekas pārsteigti. Viņi viņam jautā, vai viņš var pārvērsties par kaut ko mazu. Alberihs atkal izrāda sevi, pārvēršoties par vardi. Votans nekavējoties uzliek viņam kāju un noķer viņu. Votans un Loge paņem visu zeltu un dodas atpakaļ uz Valhallu.

4. aina

Votans un Loge uzjautrina Alberihu. Alberihs jautā viņiem, ko viņi vēlas, lai viņš varētu būt brīvs. Votans pieprasa zeltu. Nībelungi krāj zeltu. Alberihs pārāk neuztraucas, jo viņam joprojām ir gredzens, kas dod burvju spēku. Viņš domā, ka vēlāk varēs izmantot šo spēku, lai atgūtu zeltu. Votans ierauga gredzenu uz Alberiha pirksta. Viņš liek viņam atdot gredzenu. Alberihs ir nobijies, bet Votans noplēš gredzenu no viņa pirksta. Pirms Alberihs aiziet, viņš uz gredzena uzliek lāstu. Kam gredzens būs piederējis, tas nomirs. Tas ir ļoti svarīgi visā četru operu stāstā.

Abi milži parādās kopā ar Freju. Dievi ir kļuvuši ļoti vāji, bet pēc Frejas atgriešanās tie atkal kļūst spēcīgāki. Votans saka milžiem, ka viņi var saņemt zeltu. Milži saka, ka viņiem ir jāsakrauj zelts Freijas priekšā, līdz viņi viņu neredz. Viņi to izdara, bet milži saka, ka joprojām ir maza caurumiņa, caur kuru viņi var saskatīt Freijas aci. Viņi ierauga gredzenu uz Votana pirksta un liek viņam to ievietot caurumā. Votans saka, ka viņi var saņemt visu, ko vēlas, bet tikai ne gredzenu.

Erda parādās. Erda ir Zemes dieviete. Viņa ir ļoti gudra. Viņa atgādina Votanam, ka gredzens ir nolādēts un ka viņam ātri jāatdod gredzens milžiem. Votanam nav citas izvēles. Viņš ievieto gredzenu bedrē. Tagad milži ir laimīgi.

Tomēr uzreiz milži sāk strīdēties savā starpā, un Fafners nogalina Fasoltu. Gredzena lāsts iedarbojas. Loge saka Votanam, ka viņš rīkojies gudri, atsakoties no gredzena. Tomēr Fricka joprojām ir noraizējusies, jo gredzens tomēr bija Wotanam.

Ienāk Donners, pērkona dievs, un vicina savu āmuru. Zibens mirgo un atskan pērkona dārdēšana. Mākoņi pazūd, varavīksne veido tiltu uz Valhallu, un dievi ienāk Valhallā. Rhinemaidenes kliedz Votanam, lai atdod zeltu, bet Votans tam nepievērš uzmanību. Tagad dievi ir savas slavas virsotnē. Ceturtās operas beigās mēs redzēsim, ka lāsts viņus piemeklēs un arī viņi mirs.

Fafners nogalina Fasoltu

Mūzika

"Reinas zeltneša" mūzika ir brīnišķīgi uzrakstīta tā, lai atbilstu katram cilvēkam un katrai situācijai. Slavenais skaņdarba sākums sākas ar zemu mises akordu, kas raksturo Reinas upes dibenu. Sākumā akordu notis tiek noturētas, tad pakāpeniski lauztu akordu un arpedžiju viļņojums liecina par ūdens viļņošanos. Arfas rada viļņiem līdzīgu skaņu. Harmonija pirmajos 136 taktos sastāv tikai no viena un tā paša E līdz basa akorda, līdz Reinas meitenes sāk dziedāt.

Katram operas varonim ir savs muzikālais vadmotīvs, kas var mainīties un kombinēties, lai parādītu mainīgo noskaņojumu un situāciju. Ir lieli, smagi akordi milžiem, briesmīga hromatiska vijīga mūzika uguns dievam Logam, kuram vajadzētu būt ļoti viltīgam, cieņpilna mūzika zemes dievietei Ērdai utt. Īpašs leitmotīvs ir lāstam, kas dažādos laikos skan visās četrās operās.

Vāgners "Reinas zeltu" sauca par "prologu" pārējām trim operām, kuras viņš uzskatīja par cikla galvenajām operām.

Citas operas

• Otrā cikla opera ir "Valkīra" (Die Walküre).
• Cikla trešā opera ir Zīgfrīds.
• Ceturtā cikla opera ir "Götterdämmerung".
• Visu ciklu sauc par Nībelungu gredzenu.