Kalts — definīcija, vēsture un izmantošana kalējniecībā
Kalts — definīcija, vēsture un izmantošana kalējniecībā: uzzini par kaltu veidiem, materiāliem un pielietojumu no bronzas laikmeta līdz mūsdienām.
Kalts ir ciets metāla gabals — darbgalds, uz kura kalējs izstrādā un formē karstu dzelzi vai tēraudu. Uz kalta kalējs sist ar āmuru vai izmanto citus instrumentus, lai locītu, izspiestu, urbtu vai izgrieztu metālu. Kalts ir arī neatņemams kalvi aprīkojuma elements, un to izmanto arī zirgu aplaušanai — kalējs (farrier) ar kalta palīdzību pielāgo un piestiprina jaunus apavus zirgiem.
Vēsture
Kalti bija pazīstami jau bronzas laikmetā un, iespējams, izmantoti vēl agrāk. Tos izmantoja gan Senajā Grieķijā, gan Senajā Ēģiptē, kur kalēšana bija svarīga amatniecības sastāvdaļa ieroču, instrumentu un sadzīves priekšmetu ražošanā. Viduslaikos un līdz pat 19. gadsimtam kalēšana bija centrāla metālapstrādes nozare, kad zirgu skaits un attiecīgi nepieciešamība pēc pakalpojumiem, piemēram, aplaušanas, bija daudz lielāka nekā mūsdienās.
Būve un materiāli
Tradicionāli kvalitatīvus kaltus izgatavoja no smalka sastāva kalcinēta dzelzs ar uzlīmētu vai uzkalto cietāka tērauda darba virsmu. Mūsdienās izmanto dažādas ražošanas metodes:
- kalti no liekta vai kaltota tērauda (drop-forged steel)
- lietie kalti no leģētā tērauda
- dažkārt sastāvē no dzelzs serdes ar uzmetinātu darbojošos virsmu
Kalta svarīgākās daļas:
- darba virsma (face) — plakana un cieta virsma, uz kuras strādā;
- rags (horn) — konusveida vai apaļa izvirzījuma daļa, ko izmanto liekšanai un veidošanai;
- solis (step) — iegriezums vai mala, ko izmanto stiepšanai vai kā atbalstu;
- pritchel caurums — mazs caurums caur darba virsmu, ko izmanto mērašanas vai caurduršanas darbiem;
- hardy caurums (hardy hole) — kvadrātveida caurums, kur iestiprina papildrīkus (piem., griezēja asmeņus, preseļus).
Izmēri un smagums
Kalti var būt ļoti smagi — to masa atkarīga no pielietojuma. Mazi amatnieku kalti svērt no ~5 līdz 20 kg, aplaušanas un nelieli profesionālie kalti parasti ir 20–60 kg, bet smagi industrijas kalti var sasniegt 100 kg un vairāk. Pareizs kalta svars un lielums ir svarīgs: par mazs kalts ātri absorbc sritumu, bet par liels apgrūtina pārvietošanu.
Izmantošana kalējniecībā
Kalts ir universāls darba rīks kalējniecībā. Uz tās veic darbības:
- metāla izliešana, iztaisnošana un veidošana;
- locīšana uz raga, lai iegūtu cilindriskas vai koniskas formas;
- urbšana un caurduršana, izmantojot pritchel caurumu;
- griezšana un atzarošana ar hardija rīkiem;
- apavu (zirgiem) pielāgošana un naglošana farrier darbā.
Kalējs parasti nostiprina kaltu uz stabilas pamatnes — koka stumbra vai metāla kājas — tādā augstumā, lai darba roka būtu ērti un droši novietota (parasti apmēram līdz elkoņa līmenim). Tam ir liela nozīme darbspējas efektivitātē un drošībā.
Aprūpe un drošība
Lai kalts kalpotu ilgi, to jākopj: jātur tīrs, jāaizsargā no rūsas (eļļošana vai pārklājumi), jāizvairās sist ar ļoti cietiem instrumentiem pa plāno malu, jo tas var izraisīt plaisas vai atplīsumus. Ja darba virsma ir deformēta vai saplaisājusi, to var noņemt un uzkalot jaunu virsmu vai veikt profesionālu restaurāciju.
Kulta un kultūras pieminēšana
Kalta nozīme ir redzama arī literatūrā un vēsturiskos stāstos. Piemēram, rakstnieks Džons Bunjans (John Bunyan), kurš pirms rakstnieka gaitām bija arī amatnieks, pats bija namdariņš (salaboja katlus un pannas). Viņam bija līdzi neliela laktuve ar dažiem darba rīkiem, un viņa kalts bija ķīļveida, lai to varētu iedzīt zemē, veicot remontdarbus. Viņa kalts tagad atrodas Džona Bunjana muzejā Bedfordā, un tā ir interesants piemērs mazam, pārnēsājamam amatnieka kaltiņam.
Mūsdienu nozīme
Lai gan mūsdienās kalts nav tik vispārēji izplatīts kā pirms 100 gadiem — galvenokārt tāpēc, ka samazinājies zirgu skaits un attīstījušās ražošanas tehnoloģijas — tas joprojām ir svarīgs rīks amatnieku, mākslinieku (metāla skulptūras) un farrier darbā. Moderni hobiji un atjaunotāji turpina izmantot gan tradicionālos, gan jaunus kaltu veidus, un kalēšana saglabā savu vietu kā praktisks un radošs amats.
Mazā laktuve
Izmanto kā mūzikas instrumentu
Dažkārt laktuvi izmantoja kā sitamo instrumentu, jo, triecot ar āmuru, tā izdod ļoti skaļu skaņu. Parasti mūziķi izmanto metāla stieni, kas piestiprināts pie skaņu kastes. Tas izklausās tikpat labi kā īsts laktuvs (kas būtu ļoti smags, lai to nēsātu līdzi).
Verdi operā "Trubadūrs" (Il Trovatore) ir sarakstījis slavenu mūziku, ko sauc par "Skudru kori". Vāgners filmā "Reinas zelts" (Das Rheingold) ainā, kas notiek zem zemes, kur Nībelungi strādā pie kalves, pieprasīja 18 skārda kalves. JohansŠtrauss II uzrakstīja "Anvil Polka", Varēse izmantoja laktuvi "Jonizācijā", Valtons izmantoja laktuvi "Belšezara mielastā", un Hovarda Šora mūzikā "Gredzenu pavēlnieka"filmu triloģijai orķestrī ir laktuve.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir laktuve?
A: Kalts ir ciets metāla gabals, ko izmanto kā darbagaldu, izgatavojot lietas no dzelzs vai tērauda.
Q: Kas ir kalējs?
A: Kalējs ir cilvēks, kas, izmantojot kalvi, apstrādā dzelzi un tēraudu, lai izgatavotu tādas lietas kā zemakšas.
J: Kā kalējs izmanto kaltuvi?
A: Kalējs izmanto kalvi, lai ar āmuru kaltu karstu dzelzi, liekot to vajadzīgajā formā.
J: Kur senatnē izmantoja kalumus?
A: Kalumus izmantoja Senajā Grieķijā un Senajā Ēģiptē, un tie bija pazīstami bronzas laikmetā un, iespējams, arī agrāk.
J: Vai kalvas joprojām tiek izmantotas mūsdienās?
A: Jā, skaldņus izmanto arī mūsdienās, lai gan ne tik daudz kā pirms 100 gadiem, kad bija daudz vairāk zirgu.
J: Ar ko bija slavens Džons Bunjans?
A: Džons Bunjans bija 17. gadsimta rakstnieks, kurš bija mājamatnieks (cilvēks, kas salabo katlus un pannas).
Jautājums: Kas bija īpašs Džona Bunjana skaldītājā?
A: Džona Bunjana laktuve bija ķīļveida, lai viņš varētu to iesist zemē, kad vajadzēja veikt remontu, un tagad tā atrodas Džona Bunjana muzejā Bedfordā.
Meklēt