Kalts ir ciets metāla gabals — darbgalds, uz kura kalējs izstrādā un formē karstu dzelzi vai tēraudu. Uz kalta kalējs sist ar āmuru vai izmanto citus instrumentus, lai locītu, izspiestu, urbtu vai izgrieztu metālu. Kalts ir arī neatņemams kalvi aprīkojuma elements, un to izmanto arī zirgu aplaušanai — kalējs (farrier) ar kalta palīdzību pielāgo un piestiprina jaunus apavus zirgiem.

Vēsture

Kalti bija pazīstami jau bronzas laikmetā un, iespējams, izmantoti vēl agrāk. Tos izmantoja gan Senajā Grieķijā, gan Senajā Ēģiptē, kur kalēšana bija svarīga amatniecības sastāvdaļa ieroču, instrumentu un sadzīves priekšmetu ražošanā. Viduslaikos un līdz pat 19. gadsimtam kalēšana bija centrāla metālapstrādes nozare, kad zirgu skaits un attiecīgi nepieciešamība pēc pakalpojumiem, piemēram, aplaušanas, bija daudz lielāka nekā mūsdienās.

Būve un materiāli

Tradicionāli kvalitatīvus kaltus izgatavoja no smalka sastāva kalcinēta dzelzs ar uzlīmētu vai uzkalto cietāka tērauda darba virsmu. Mūsdienās izmanto dažādas ražošanas metodes:

  • kalti no liekta vai kaltota tērauda (drop-forged steel)
  • lietie kalti no leģētā tērauda
  • dažkārt sastāvē no dzelzs serdes ar uzmetinātu darbojošos virsmu

Kalta svarīgākās daļas:

  • darba virsma (face) — plakana un cieta virsma, uz kuras strādā;
  • rags (horn) — konusveida vai apaļa izvirzījuma daļa, ko izmanto liekšanai un veidošanai;
  • solis (step) — iegriezums vai mala, ko izmanto stiepšanai vai kā atbalstu;
  • pritchel caurums — mazs caurums caur darba virsmu, ko izmanto mērašanas vai caurduršanas darbiem;
  • hardy caurums (hardy hole) — kvadrātveida caurums, kur iestiprina papildrīkus (piem., griezēja asmeņus, preseļus).

Izmēri un smagums

Kalti var būt ļoti smagi — to masa atkarīga no pielietojuma. Mazi amatnieku kalti svērt no ~5 līdz 20 kg, aplaušanas un nelieli profesionālie kalti parasti ir 20–60 kg, bet smagi industrijas kalti var sasniegt 100 kg un vairāk. Pareizs kalta svars un lielums ir svarīgs: par mazs kalts ātri absorbc sritumu, bet par liels apgrūtina pārvietošanu.

Izmantošana kalējniecībā

Kalts ir universāls darba rīks kalējniecībā. Uz tās veic darbības:

  • metāla izliešana, iztaisnošana un veidošana;
  • locīšana uz raga, lai iegūtu cilindriskas vai koniskas formas;
  • urbšana un caurduršana, izmantojot pritchel caurumu;
  • griezšana un atzarošana ar hardija rīkiem;
  • apavu (zirgiem) pielāgošana un naglošana farrier darbā.

Kalējs parasti nostiprina kaltu uz stabilas pamatnes — koka stumbra vai metāla kājas — tādā augstumā, lai darba roka būtu ērti un droši novietota (parasti apmēram līdz elkoņa līmenim). Tam ir liela nozīme darbspējas efektivitātē un drošībā.

Aprūpe un drošība

Lai kalts kalpotu ilgi, to jākopj: jātur tīrs, jāaizsargā no rūsas (eļļošana vai pārklājumi), jāizvairās sist ar ļoti cietiem instrumentiem pa plāno malu, jo tas var izraisīt plaisas vai atplīsumus. Ja darba virsma ir deformēta vai saplaisājusi, to var noņemt un uzkalot jaunu virsmu vai veikt profesionālu restaurāciju.

Kulta un kultūras pieminēšana

Kalta nozīme ir redzama arī literatūrā un vēsturiskos stāstos. Piemēram, rakstnieks Džons Bunjans (John Bunyan), kurš pirms rakstnieka gaitām bija arī amatnieks, pats bija namdariņš (salaboja katlus un pannas). Viņam bija līdzi neliela laktuve ar dažiem darba rīkiem, un viņa kalts bija ķīļveida, lai to varētu iedzīt zemē, veicot remontdarbus. Viņa kalts tagad atrodas Džona Bunjana muzejā Bedfordā, un tā ir interesants piemērs mazam, pārnēsājamam amatnieka kaltiņam.

Mūsdienu nozīme

Lai gan mūsdienās kalts nav tik vispārēji izplatīts kā pirms 100 gadiem — galvenokārt tāpēc, ka samazinājies zirgu skaits un attīstījušās ražošanas tehnoloģijas — tas joprojām ir svarīgs rīks amatnieku, mākslinieku (metāla skulptūras) un farrier darbā. Moderni hobiji un atjaunotāji turpina izmantot gan tradicionālos, gan jaunus kaltu veidus, un kalēšana saglabā savu vietu kā praktisks un radošs amats.