Volfgangs Vāgners (dzimis 1919. gada 30. augustā — miris 2010. gada 21. martā) bija vācu operas režisors. Viņš bija operas komponista Riharda Vāgnera mazdēls un komponista Franča Lista mazmazdēls. Kopā ar brāli Vīlandu viņš vadīja Baireitas festivālu no 1951. līdz 1966. gadam; pēc Vīlanda nāves viņš bija festivāla vienīgais direktors no 1967. līdz aiziešanai pensijā 2008. gadā. Volfgangs centās attālināt festivālu no tās sarežģītās un pretrunīgās nacistiskās pagātnes un kopā ar brāli iestudēja izrādes, kas bieži bija simboliskas — ar minimālām dekorācijām, uzsvaru uz gaismas efektiem un abstraktu skatuves risinājumu, nevis uz tradicionālo ilūzionistisko dekorāciju un smagiem kostīmiem.
Karjera un radošā pieeja
Pēc Pirmā un Otrā pasaules kara Baireite bija morāli un materiāli skarta; Volfgangs kopā ar Vīlandu 1951. gadā vadīja festivāla atjaunošanu, kas radikāli mainīja tā estētiku. Brāļu pieeja — reducētas skatuves, simboliska tēlu izmantošana, modernā gaismu dramaturģija un uzsvars uz režijas ideju — kļuva par festivāla jauno vizītkarti un ietekmēja laikmetīgās operas uzvedumu praksi Eiropā. Volfgangs vairāk nodarbojās ar festivāla administratīvo vadību, repertuāra izvēli un māksliniecisko politiku, kā arī ar starptautiskās sadarbības veicināšanu.
Pretrunas, reforma un starptautiska sadarbība
Volfganga vadībā Baireitas festivāls centās pārraut saites ar 1930.—40. gadu politiskajām saistībām, ko īpaši pasvītroja ģimenes attiecības ar vācu nacionālsociālismu. Lai mainītu festivāla publisko tēlu, tika aicināti starptautiski diriģenti, solisti un režisori, liela loma piešķirta vizuālajai interpretācijai un mūsdienīgām izrāžu valodām. Tomēr Volfgangs arī nonāca pretrunās ar kritiķiem un daļu sabiedrības par lēnu ģimenes kontroles atvieglošanu un dažkārt konservatīvu lēmumu par repertuāru un vadības struktūru.
Pēctecība un mantojums
Volfgangs Vāgners savu ilgo vadības laiku raksturoja gan ar veiksmīgu festivāla atdzimšanu un profesionālu nostiprināšanos starptautiskā līmenī, gan ar nepārtrauktām diskusijām par festivāla amatisko vadību un attīstību nākotnē. Pēc viņa aiziešanas pensijā 2008. gadā Baireites festivāla vadība pakāpeniski pārgāja jaunākai paaudzei un organizatoriskām reformām, kas centās saglabāt tradīciju, vienlaikus atbalstot mūsdienīgu interpretāciju un atvērtību jaunām mākslinieciskām idejām.
Volfgangs Vāgners nomira 2010. gada 21. martā. Viņa darbība Baireitē atstāja paliekošu ietekmi uz operas vēsturi — gan kā muzeālas tradīcijas nesēju, gan kā modernizācijas veicinātāju, kurš palīdzēja padarīt Vāgnera mantojumu pieejamāku un interpretējamu arī mūsdienu skatītājam.
