Volfgangs Vāgners — Riharda Vāgnera mazdēls un Baireitas festivāla direktors
Volfgangs Vāgners — Riharda Vāgnera mazdēls un 42 gadu Baireitas festivāla direktors; modernizēja inscenējumus un cīnījās ar festivāla nacistisko pagātni.
Volfgangs Vāgners (dzimis 1919. gada 30. augustā — miris 2010. gada 21. martā) bija vācu operas režisors. Viņš bija operas komponista Riharda Vāgnera mazdēls un komponista Franča Lista mazmazdēls. Kopā ar brāli Vīlandu viņš vadīja Baireitas festivālu no 1951. līdz 1966. gadam; pēc Vīlanda nāves viņš bija festivāla vienīgais direktors no 1967. līdz aiziešanai pensijā 2008. gadā. Volfgangs centās attālināt festivālu no tās sarežģītās un pretrunīgās nacistiskās pagātnes un kopā ar brāli iestudēja izrādes, kas bieži bija simboliskas — ar minimālām dekorācijām, uzsvaru uz gaismas efektiem un abstraktu skatuves risinājumu, nevis uz tradicionālo ilūzionistisko dekorāciju un smagiem kostīmiem.
Karjera un radošā pieeja
Pēc Pirmā un Otrā pasaules kara Baireite bija morāli un materiāli skarta; Volfgangs kopā ar Vīlandu 1951. gadā vadīja festivāla atjaunošanu, kas radikāli mainīja tā estētiku. Brāļu pieeja — reducētas skatuves, simboliska tēlu izmantošana, modernā gaismu dramaturģija un uzsvars uz režijas ideju — kļuva par festivāla jauno vizītkarti un ietekmēja laikmetīgās operas uzvedumu praksi Eiropā. Volfgangs vairāk nodarbojās ar festivāla administratīvo vadību, repertuāra izvēli un māksliniecisko politiku, kā arī ar starptautiskās sadarbības veicināšanu.
Pretrunas, reforma un starptautiska sadarbība
Volfganga vadībā Baireitas festivāls centās pārraut saites ar 1930.—40. gadu politiskajām saistībām, ko īpaši pasvītroja ģimenes attiecības ar vācu nacionālsociālismu. Lai mainītu festivāla publisko tēlu, tika aicināti starptautiski diriģenti, solisti un režisori, liela loma piešķirta vizuālajai interpretācijai un mūsdienīgām izrāžu valodām. Tomēr Volfgangs arī nonāca pretrunās ar kritiķiem un daļu sabiedrības par lēnu ģimenes kontroles atvieglošanu un dažkārt konservatīvu lēmumu par repertuāru un vadības struktūru.
Pēctecība un mantojums
Volfgangs Vāgners savu ilgo vadības laiku raksturoja gan ar veiksmīgu festivāla atdzimšanu un profesionālu nostiprināšanos starptautiskā līmenī, gan ar nepārtrauktām diskusijām par festivāla amatisko vadību un attīstību nākotnē. Pēc viņa aiziešanas pensijā 2008. gadā Baireites festivāla vadība pakāpeniski pārgāja jaunākai paaudzei un organizatoriskām reformām, kas centās saglabāt tradīciju, vienlaikus atbalstot mūsdienīgu interpretāciju un atvērtību jaunām mākslinieciskām idejām.
Volfgangs Vāgners nomira 2010. gada 21. martā. Viņa darbība Baireitē atstāja paliekošu ietekmi uz operas vēsturi — gan kā muzeālas tradīcijas nesēju, gan kā modernizācijas veicinātāju, kurš palīdzēja padarīt Vāgnera mantojumu pieejamāku un interpretējamu arī mūsdienu skatītājam.
Volfgangs Vāgners
Dzīve
Vāgners dzimis Baireitā. Viņa māte Vinifreda Vāgnera (dzimusi Viljamsa Klindvorta) bija angļu izcelsmes. Viņa bija precējusies ar Riharda Vāgnera dēlu Zīgfrīdu, kurš bija daudz vecāks par viņu. Lai gan Zīgfrīds bija gejs, viņiem bija divi dēli (Vīlands un Volfgangs) un divas meitas.
Kad Zigfrīds 1930. gadā nomira, festivāla vadību pārņēma Vinifreda. Viņa draudzējās ar Ādolfu Hitleru, kurš bieži apmeklēja izrādes. Hitlers kļuva par ģimenes draugu. Bērni viņu sauca par "tēvoci Ādolfu" vai "tēvoci Vilku" (viņa iesauka). Kad sākās Otrais pasaules karš, Vīlandam nebija jācīnās armijā, jo Hitlers teica, ka viņš ir pārāk svarīgs vācu kultūrai. Tomēr Volfgangam bija jācīnās, un Polijā viņš tika ievainots, taču izveseļojās. Viņš sāka veidot operas Berlīnē. Hitleram viņš patika, taču viņš nekad nepievienojās nacistu partijai.
Kara laikā daudzas Baireitas ēkas tika bojātas, bet ne teātris. Amerikāņi to izmantoja dievkalpojumiem. Pēc kara Vinifredai neļāva vadīt operas nacistu pagātnes dēļ, bet Vīlands kļuva par direktoru, un Volfgangs rūpējās par naudu. Abi brāļi 1951. gadā atkal sāka rīkot festivālu. Viņi atkal izveidoja orķestri un uzaicināja diriģēt Hansu Knappertsbušu un Herbertu fon Karajanu. Viņi apzināti izvairījās no daudz dekorāciju un izmantoja simboliskas idejas, īpaši apgaismojumu.
Kad 1966. gadā Vīlands nomira, Volfgangs bija vienīgais direktors. Viņš turpināja brāļa modernās idejas, izmantojot ļoti vienkāršus iestudēšanas paņēmienus. Īpaši nozīmīgs bija Vāgnera "Gredzenu cikla" iestudējums 1976. gadā, ko veidoja operas režisors Patrīss Šero. Daudziem tā patika, citi tai nepiekrita. Riharda Vāgnera 100. dzimšanas dienu atzīmēja 1983. gadā Pītera Hola iestudētais "Gredzenu cikls" Georga Šolti diriģētā režijā. Arī par šo iestudējumu cilvēki strīdējās. Kopš tā laika festivālu ir apmeklējuši daudzi slaveni cilvēki, tostarp Vācijas kanclere Angela Merkele un Vācijas prezidents Horsts Kēlers. 1982. gadā Greisa Bumbrija bija pirmā melnādainā persona, kas dziedāja festivālā (viņa dziedāja Venēras lomu operā "Tanheizers". Dažiem skatītājiem tas šķita šokējoši, taču viņa dziedāja tik skaisti, ka visi aplaudēja 30 minūtes. Viņai nācās pieņemt 42 aizkara saucienus.
Volfgangs bija precējies divreiz. Viņa pirmā sieva bija Ellen Drexel. Šajā laulībā viņam bija divi bērni. Viņš ar viņiem strīdējās. Viņa dēlam nepatika ģimenes pagātnes sakari ar nacistiem, un meita Eva strīdējās par festivāla kontroli. Vēlāk Volfgangs apprecējās ar Gudrunu Maku, ar kuru viņam bija meita Katarīna. Eva un Katarīna tagad vada festivālu.
Volfgangs nomira 90 gadu vecumā 2010. gadā Baireitā.
Meklēt