Aplausi: definīcija, nozīme un veidi (ovācijas, stāvovācijas)
Aplausi: ko tie nozīmē, kāpēc aplaudējam — ovācijas, stāvovācijas, aplausu veidi un kultūras nozīme. Uzzini tradīcijas, atšķirības un terminoloģiju.
Aplausi ir skaņa, ko izdod skatītāji, kas, lai izrādītu pateicību vai sajūsmu par sniegumu, plaukst rokās (aplaudē). Parasti koncertā vai citā pasākumā cilvēki aplaudē, kad uz skatuves kāpj izpildītāji, kā arī pasākuma beigās, lai paustu atzinību un pateicību par priekšnesumu. Aplausi ir sociāla atgriezeniskā saite — tie norāda, cik skatītājiem patika priekšnesums, un bieži vien mudina māksliniekus atkārtoti parādīties uz skatuves (sauc par "curtain call").
Veidi un intensitāte
Aplausi var būt dažādi pēc skaļuma, ritma un ilguma. Parasti aplausu ilgums atspoguļo skatītāju apmierinātību — īsi plaukšķi norāda pieklājību, kamēr nepārtraukts, spēcīgs aplausu vilnis signalizē lielu sajūsmu. Ja skatītāji ļoti izrāda savu apbrīnu, viņi var saukt "BRAVO!" vai citus izsaucienus.
- Ovācijas — ilgstošs un ļoti uzmundrinošs aplausu veids, kas parasti norāda augstāko apbrīnu. Ovācijas var būt ļoti skaļas un ritmiski intensīvas.
- Stāvovācijas — īpaši spēcīgs aplausu veids, kurā publika paceļas kājās, lai izrādītu vēl lielāku cieņu vai pateicību. Stāvovācijas tiek uzskatītas par īpašu goda zīmi un tās notiek retāk.
- Klusu vai pieklājības aplausu — īsi, mierīgi plaukšķi, kas var signalizēt pieklājību vai mērenu apmierinātību.
Konteksti, kuros aplaudē
Aplausi nav tikai teātrim vai koncertiem. Cilvēki var aplaudēt pēc uzstāšanās, sporta sacensībām, akademiskām ceremonijām, runām un pat telekanālu vai tiešsaistes pasākumu laikā. Piemēram:
- aplaudēšana pēc izrādes teātrī vai operas beigās;
- apbalvošanas ceremonijās un diplomu saņemšanas brīžos;
- publiskās runās un konferencēs kā atbalsta izrādīšanai;
- sporta stadionos — kliedzot un plaukšķinot, atsevišķi līdzjutēji kombinē aplausus ar dziesmām un saucieniem.
Etiķete un nerakstītie noteikumi
- Parasti aplausi tiek atsākti un beidzas kolektīvi — to ritms un ilgums diktē pasākuma atmosfēra.
- Teātrī un klasiskajā mūzikā bieži vien eksistē nepierakstīti noteikumi, kad aplaudēt (piemēram, pēc sižeta beigu daļas vai pēc visas operas), lai netraucētu priekšnesuma noskaņojumam.
- Ja esi neizlēmīgs, skaties, kā reaģē apkārtējie — publikas kopējā uzvedība parasti norāda piemērotu brīdi.
- Neatbilstošā laikā vai pārāk skaļi aplaudējot var traucēt priekšnesumu vai rādīt necieņu.
Kultūras atšķirības
Aplausu tradīcijas atšķiras starp kultūrām. Kamēr rietumu kultūrās ovācijas un stāvovācijas ir pazīstamas un bieži tiek izmantotas, citviet var pastāvēt citi pieklājības vai uzslavas izteikšanas veidi. Dažās kultūrās publika var dot priekšroku klusai novērtēšanai vai ilgstošai klausīšanās laikā bez pārtraukumiem. Tāpat atšķiras arī zvēliens, svilpes un citu trokšņu izmantošana — dažviet tās tiek uzskatītas par pozitīvu atbalstu, citviet par nesmukumu.
Psiholoģija un sociālā nozīme
Aplausi kalpo sociālajai funkcijai: tie stiprina saikni starp izpildītājiem un publiku, sniedz tūlītēju atgriezenisko saiti un veicina grupas vienotību. Māksliniekiem aplausi var radīt emociju pacēlumu un iedvesmu turpmākam darbam. No publikas viedokļa aplausi ir atzīšana un kolektīva emociju izpausme.
Mūsdienu varianti
Ar digitālo tehnoloģiju attīstību ir parādījušies jauni "aplausu" veidi: emoji, "like" pogas tiešsaistes straumē un virtuāli aplausi, ko var nosūtīt skatītāji, skatoties priekšnesumu attālināti. Tāpat medijos izmanto “aplausometru” vai citus rādītājus, lai novērtētu publikas reakciju.
Īsi vēsturiski fakti
Aplausu tradīcijas pastāv jau kopš senatnes — publiska atzinība ar plaukšķināšanu vai citām skaņām bija zināma dažādās civilizācijās. Modernā nozīmē aplausu formas un sociālās normas veidojušās kopš publisku izklaides formu attīstības, piemēram, teātra un mūzikas mākslas izplatīšanās.
Kopumā aplausi ir vienkāršs, bet spēcīgs sociāls rituāls, kas ļauj publikai paust atzinību un sniedz māksliniekiem tiešu atgriezenisko saiti. To variācijas — no klusiem plaukšķiem līdz ovācijām un stāvovācijām — norāda uz emocionālās attieksmes intensitāti un kultūras kontekstu.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir aplausi?
A: Aplausi ir skaņa, ko izdod klausītāji, kuri plosās ar rokām (aplaudē), lai pateiktos kādam par sniegumu.
J: Kad cilvēki parasti aplaudē koncertā?
A: Cilvēki koncertā parasti aplaudē, kad uz skatuves uzstājas izpildītāji. Tas ir veids, kā viņus sveikt.
J: Kāpēc cilvēki aplaudē uzstāšanās beigās?
A: Koncerta beigās cilvēki aplaudē vēlreiz, lai pateiktos izpildītājiem.
J: Kur vēl bez izrādes vai koncerta cilvēki varētu aplaudēt?
A: Cilvēki var aplaudēt pēc kāda cilvēka uzstāšanās vai sporta spēles laikā. Viņi aplaudē pēc izrādes teātrī vai operas beigās.
J: Vai aplausu ilgums atšķiras atkarībā no tā, cik labi skatītājiem patika izrāde?
A: Jā, aplausu ilgums (cik ilgi viņi aplaudē) var būt atkarīgs no tā, cik ļoti viņiem patika izrāde.
J: Ko cilvēki kliedz, ja izrāde viņiem ļoti patika?
A: Ja viņiem ļoti patika, viņi var arī kliegt "BRAVO!".
J: Kas ir ovācijas stāvus?
A: Ja skatītāji aplaudē ar patiešām mežonīgu sajūsmu, to sauc par "ovācijām". Ļoti retos gadījumos (angliski runājošās kultūrās) publika var arī celties kājās. To sauc par "stāvovāciju".
Meklēt