Klaika — maksātā aplaudētāju grupa operā un stadionā (definīcija, vēsture)
Klaika (izrunā: "clack") ir neliela cilvēku grupa operas namā, kas apzināti vai nu skaļi klaigā (aplaudē), vai arī kliedz "boo" par konkrētu dziedātāju. Parasti tā ir organizēta grupa, kas jau iepriekš zina, ko darīs — kad sākt aplaudēt, kad svilpt vai kad skaļi izrādīt neapmierinātību.
Definīcija un izcelsme
Vārds bieži tiek saistīts ar franču terminu "claque" — speciāla grupa, kas 19. gadsimtā darbojās teātros un operā. Klaikas galvenais uzdevums bija ietekmēt publikas spriedumu: radīt spēcīgu atbalsta vai nosodījuma efektu, lai palielinātu vai samazinātu konkrēta mākslinieka panākumus. Šī prakse 19. gadsimta sabiedrībā bija plaši pazīstama un reizēm organizēta no teātra vai sponsoru puses.
Vēsture 19. un 20. gadsimtā
19. gadsimtā operas izrādēs ļoti bieži bija klaika. Kāds, kuram patika kāds no dziedātājiem un kurš vēlējās, lai viņš saņemtu daudz aplausu, samaksāja cilvēku grupai, kas sēdēja operas zāles aizmugurē, lai viņi aplaudētu un sajūsmināti kliegtu, kad dziedātājs bija pabeidzis dziesmu. Tas mudinātu arī pārējos skatītājus skaļi aplaudēt. Dažkārt klaidei maksāja par pretēju rīcību: viņiem lika sūkstīties un svilpt, kad dziedātājs bija nodziedājis.
Bieži vien dziedātājam bija jāmaksā klaidei nauda, lai tā aplaudētu viņam (vai viņai). Ja dziedātājs nesamaksāja, klaika izrādīja nepatiku — svilpa, bļāva vai citādi traucēja priekšnesumu. Tas, protams, bija nepatīkams un bieži uzskatāms par šantāžas veidu. Kad 20. gadsimta sākumā pasaulslavenais tenors Enriko Karūzo (Enrico Caruso) Neapolē atteicās maksāt kukuli, viņa lieliskās ārijas dziedāšanas laikā klaika skaļi izrādīja neapmierinātību — piemērs tam, cik tieša un demoralizējoša varēja būt šāda prakse.
Klaika mūsdienās un līdzīgas parādības
Lai gan tradicionālā klaika teātros mūsdienās ir retums (teātru iekšējā kārtība, profesionālie recenzenti un plašs mediju pārklājums to ierobežo), līdzīgas parādības saglabājas citos kontekstos. Piemēram, līdzjutēju grupas futbola spēlēs bieži rīko koordinētus atbalsta vai nosodījuma izrādījumus — vairumā gadījumu tās nav maksātas, bet ir ļoti organizētas. Šādas grupas var:
- skaļi aplaudēt vai dziedāt himnas un saukļus;
- sviļpāt, izsaukt apvainojumus vai rīkot negācijas pret tiesnešiem;
- veidot koreogrāfijas, karogu un plākšņu skatus stadionā;
- iebilst vai pat konfliktēt ar konkurējošām līdzjutēju grupām.
Dažkārt līdzjutēju darbība pāraug vardarbībā. Tāpēc daudzos stadionos ir noteikts, ka izbraukuma līdzjutēji atrodas citās zonās nekā mājinieku atbalstītāji, un tiek pastiprinātas drošības un policijas operācijas.
Jēga, kritika un regulēšana
Kritiķi uzskata, ka klaikas izmantošana ir manipulācija ar publisku viedokli un var graut mākslinieciskā darba objektivitāti. No otras puses, atbalstošas līdzjutēju grupas var radīt svētku atmosfēru un palīdzēt māksliniekiem just atbalstu. Mūsdienās pret šādām praksēm cīnās ar vairākām metodēm:
- teātru un sporta organizāciju iekšējie noteikumi un drošības dienesti;
- publiskā jabiedrība un mediju atklātība, kas atklāj manipulācijas vai kukulīšanos;
- juridiskas sankcijas pret kukuļdošanu un šantāžu, ja tās var pierādīt;
- izplatīta profesionālu recenzentu un kritiķu loma, kas mazina publikas tiešu atkarību no manipulētas reakcijas.
Nobeigums
Klaika ir interesants piemērs tam, kā publiskais vērtējums teātrī vai stadionā var tikt organizēts un ietekmēts. Vēsturiskā prakse bija izplatīta un reizēm brutāla — no maksātas sajūsmas līdz atklātai šantāžai. Mūsdienās šāda veida organizētai manipulācijai pretstāvē izmaiņas sabiedrības attieksmē, regulām un plašākai informētībai, bet līdzīgas fenomens pastāv arī citos formātos, piemēram, sportā vai mūsdienu digitālajā vidē.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir klauzūra?
A: Klaika ir neliela cilvēku grupa operas namā, kas apzināti vai nu skaļi aplaudē, vai kliedz "bau" par labu kādam dziedātājam.
J: Kā 19. gadsimtā izmantoja klaques?
A: 19. gadsimtā kāds, kuram patika kāds no dziedātājiem un kurš vēlējās, lai viņš saņemtu daudz aplausu, samaksāja grupai cilvēku, kas sēdēja operas zāles aizmugurē un ar sajūsmu kliedza un kliedza, kad dziedātājs bija pabeidzis dziesmu. Tas mudinātu arī pārējos skatītājus skaļi aplaudēt. Dažreiz viņiem maksāja par pretēju rīcību, lai viņi sūkstītos un izpušķotu, kad dziedātājs bija nodziedājis.
J: Kas notika, ja dziedātājs atteicās maksāt naudu klaidei?
A: Ja dziedātājs atteicās maksāt naudu, dziedātāja dziedāšanas laikā viņi sūkstījās kā šantāžas izpausmi.
Jautājums: Kā futbola spēles ir līdzīgas?
A: Līdzjutēju grupas futbola ("futbola") spēlēs daudz aplaudē vai apsmejo noteiktus spēlētājus, nesaņemot par to samaksu kā operā. Bieži sastopami arī aizvainojumi starp konkurējošām līdzjutēju grupām. Klubiem tiek prasīts, lai izbraukuma līdzjutēji atrastos citās sekcijās nekā mājinieku līdzjutēji.
J: Kāda veida aizvainojumi notiek futbola spēlēs?
A: Futbola spēlēs notiek arī rupjības pret spēles tiesnešiem, kā arī starp konkurējošām līdzjutēju grupām.
J: Vai tiek veikti kādi pasākumi pret šāda veida uzvedību?
A: Jā, klubiem ir pienākums turēt izbraukuma līdzjutējus atšķirīgās sekcijās no mājinieku līdzjutējiem, lai novērstu šāda veida uzvedību.
