Operas nams (operteātris): kas tas ir, vēsture, uzbūve

Operas nams: uzzini, kas ir operteātris, tā vēsturi, arhitektūru un iekšējo uzbūvi — no skatuves un orkestrabedres līdz ložām un galerijām; slaveni piemēri un attīstība.

Operas nams ir ēka, kurā tiek izrādītas operas un baleta izrādes. Tā ir līdzīga teātrim.

Pirmās operas tika uzceltas 1630. gados Itālijā, aptuveni trīsdesmit gadus pēc pirmo operu uzrakstīšanas. Tradicionāli tām ir skatuve, uz kuras notiek darbība, un proscēnija arka ar priekškaru, kuru, sākoties izrādei, var aizvilkt. Skatuves priekšā ir orķestra bedre, kas ir nedaudz zemāk par skatuvi, lai skatītāji joprojām redzētu skatuvi. Skatītāji sēž zālē, kas bieži vien ir zirga formas. Sēdvietas lejā sauc par "tribīnēm". Apkārt tribīnēm ir divu vai trīs līmeņu (stāvu) ložas. Katrā lodziņā var sēdēt neliels skaits cilvēku. Augšpusē, aizmugurē, ir balkons un bieži arī galerija gar sāniem. Dažām sēdvietām galerijā var būt ierobežots skats (nav iespējams redzēt visu skatuvi).

Īss vēsturiskais pārskats

Operas māksla radās 16. — 17. gadsimtā, bet pirmās publiskās operas ēkas sāka parādīties Itālijā 17. gadsimta sākumā un vidū. Sākotnēji operas bija aristokrātu un karalisko patronāžas objekts, taču ātri kļuva par publisku izklaidi. 18. un 19. gadsimtā, īpaši romantisma laikmetā, operteātri kļuva par grandiozām ēkām, kas izgaismoja pilsētu kultūras statusu — gradētas ložas, bagātīgi interjeri un izteiksmīgas fasādes. Lielā pilsētas operas ēka bieži simbolizēja nacionālo prestižu un māksliniecisko ambīciju.

Ēkas uzbūve un galvenās telpas

Operas namam parasti ir vairākas atšķirīgas zonas:

• Skatuve — centrālā vieta izrādei, tai var būt sarežģīta scenogrāfija, pacēlāji, grozāmās platformas un liela dziļuma "spārni" (side wings) dekorācijām un tehnikai.
• Proscēnija arka un priekškars — rāms starp skatītāju zāli un skatuvi; priekškaru paceļ vai nolaid atklājot vai slēpjot skatuvi.
• Orķestra bedre — vieta, kur spēlē orķestris, parasti nedaudz zemāk par skatuvi, lai nodrošinātu labu skatuvi un akustiku.
• Skatuves aizmugure un tehniskās telpas — ietver dekorāciju darbnīcas, kostīmu noliktavas, grima telpas, horeogrāfu un režisoru birojus, kā arī mēģinājumu zāles.
• Skatītāju telpas — parteris (tribīnes), ložas, balkoni un galerijas; dažkārt zāle ir veidota kā zirga jeb podesta forma, lai uzlabotu redzamību un akustiku.

Arhitektūra, akustika un tehnika

Operas namu arhitektūra var svārstīties no baroka dekorētām iekšējām telpām līdz modernām, minimālistiskām ēkām. Akustika ir viens no svarīgākajiem aspektiem — zāles forma, materiāli un vietu izvietojums tiek projektēti, lai balss un orķestra skanējums būtu skaidrs un vienmērīgs. Tradicionālais "zirga" jeb pusapaļais (horseshoe) plānojums bija populārs klasiskajos un romantiskajos operteātros, jo tas palīdzēja balstīt akustiku un radīt intīmāku skanējumu, vienlaikus nodrošinot ložu sadalījumu sociālai hierarhijai.

Modernie operteātri papildus tradicionālajai aparatūrai izmanto mūsdienu tehnoloģijas — sceniskās gaismas, skaņas sistēmas, automatizētus pacelšanas mehānismus un video projekcijas. Lielākajās skatuvēs ir arī plašas stāvvietas dekorācijām, speciālas pacēlāju sistēmas un drošības iekārtas.

Sēdvietu veidi un pieejamība

Sēdvietu nosaukumi un izvietojums var atšķirties, bet visbiežāk sastopamie ir:

• Parteris/tribīnes — zāles zemākā daļa, tuvu skatuvei.
• Ložas — lodziņi, kas parasti atrodas zāles sānos un augšākos līmeņos; nodrošina privātāku skatīšanās pieredzi.
• Balkoni un galerijas — augšējie stāvi ar lielāku sēdvietu blīvumu; dažkārt skatījums var būt ierobežots.

Mūsdienās operteātri cenšas būt pieejamāki: tiek nodrošinātas vietas cilvēkiem ratiņkrēslos, pakāpieni izmantojami ar rampām, kā arī subtitri un audiogidi skatītājiem ar dzirdes vai redzes traucējumiem.

Funkcijas un programmēšana

Operas namā visbiežāk notiek operas un baleta izrādes, taču mūsdienās daudzi operteātri rīko arī orķestra koncertus, kamermūzikas vakarus, teātra izrādes, izstādes, konferenču pasākumus un izglītojošas programmas. Daži namu projekti izmanto ēkas arī kā vietu ierakstiem un tiešraidēm, nodrošinot piekļuvi plašākai auditorijai, tostarp tiešsaistes skatītājiem.

Pasaulē slavenākie operteātri

Pasaulē slavenākie operteātri ir Milānas Teatro alla Scala (jeb "La Scala"), Londonas Karaliskais operteātris Koventgārdenā, Ņujorkas Metropolitēna operteātris, Sanfrancisko Kara piemiņas operteātris, Maskavas Lielais teātris un Sidnejas operteātris, kas ir ļoti moderna ēka.

Papildus šiem var pieminēt daudzus citus ievērojamus namus, kas izceļas gan ar akustiku, gan arhitektūru vai vēsturisko nozīmi. Daudzi no šiem teātriem regulāri viesuļprogrammas, jaunas ražojuma pirmizrādes un ietekmīgu mākslinieku uzstāšanās, kas padara tos par kultūras centriem savās valstīs un pasaulē.

Kopumā

Operas nams ir gan arhitektonisks, gan sociāls un tehnisks fenomens — vieta, kur saplūst mūzika, teātris, deja, scenogrāfija un tehnoloģija. Tā ir publiska telpa, kas saglabā vēstures liecības un vienlaikus attīstās, pielāgojoties mūsdienu tehnoloģijām, auditorijas vajadzībām un radošajām iespējām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir operas nams?

J: Kad tika uzceltas pirmās operas ēkas?

J: Kas atrodas skatuves priekšā?

J: Kādas formas parasti ir skatītāju zāle?

J: Kur pasaulē atrodas daži slaveni operas teātri?

Jautājums: Cik līmeņu (stāvu) ložas parasti ir ap skatītāju tribīnēm?

Meklēt pēc burta