Petit Théâtre de la Reine (angļu: The Queen's Theatre) ir neliels teātris Versaļā, netālu no Petit Trianon, kas tika projektēts un uzcelts 1780. gadā pēc Marijas Antuanetes rīkojuma. Darbus vadīja viņas galvenais arhitekts Ričards Miks (Richard Mique). Teātrim ir aptuveni 100 vietu — tas bija domāts privātām, intīmām izrādēm karalienes, viņas ģimenes locekļu un tuvāko draugu lokā. 18. gadsimtā daudziem aristokrātiem savos lauku īpašumos bija līdzīgi mazi teātri, kuros pavadīt laiku, rīkojot lugas un operas.
Arhitektūra un interjers
Āriene ir diezgan vienkārša un nosvērta — neliels, neuzkrītošs korpuss, kas līdzinās citiem Versaļas privātās apbūves objektiem. Pretstatā tam interjers ir bagātīgi dekorēts: dominē zelta, zila un balta krāsu gammā veidotas apdares detaļas. Auditorija un skatuve ir veidotas no koka, kas ir krāsots ar trompe-l'œil paņēmieniem tā, lai atdarinātu marmorētu apdari. Tas rada greznu, bet intīmu noskaņu, piemērotu mazam, privātam publikai.
Skatuves tehnika un dekorācijas
Petīt teātrī joprojām ir saglabāta oriģinālā skatuves tehnika — mehānismi, kas ļāva ātri mainīt dekorācijas un radīt īpašus efektus. No 18. gadsimta ir saglabājušās arī oriģinālās meža dekorācijas un lauku mājiņas elementu paneļi, kas raksturo tā laika pastorālās estētikas iecienītību. Šīs dekorācijas tika restaurētas 19. gadsimtā un vēlāk atjaunotas, lai saglabātu to autentisko izskatu.
Vēsturiskas izrādes un mūsdienu izmantošana
1780. gadā Marija Antuanete un viņas draugi mazajā teātrī izspēlēja Pjēra-Aleksandra Monsinī lugu Le Roi et le fermier (Karalis un zemnieks, 1762). Šādas pastorālas lugas un mūziklas atbilstēja karalienes gaumei, kas deva priekšroku idilliskām, «vienkāršām» lauku ainu atainojumiem. Teātra dekorācijas un mehānika tiek saglabātas kā nozīmīgs 18. gadsimta teātra piemērs; daļu no tām izmantoja arī mūsdienu inscenējumos — piemēram, dekorācijas tika izmantotas 2012. gada februārī, kad Versaļas operā tika rādīta izrāde «Le Roi».
Apmeklēšana
Petit Théâtre de la Reine ir daļa no Versaļas komplekss apmeklējuma maršrutiem. Tā kā telpa ir maza un vēsturiska, piekļuve var būt ierobežota — to var apskatīt kā daļu no gida vadītas ekskursijas vai īpašiem pasākumiem. Teātris tiek uzskatīts par nozīmīgu kultūras mantojuma objektu, kas atspoguļo 18. gadsimta aristokrātisko izklaidi un Marijas Antuanetes personisko garšu.
