Arābu vergu tirdzniecība
Arābu vergu tirdzniecība ir verdzības prakse arābu pasaulē. Galvenokārt Rietumāzijā, Ziemeļāfrikā, Dienvidaustrumāfrikā un Āfrikas ragā. Tā ietver arī Eiropas daļas (piemēram, Pireneju pussalu un Sicīliju), kas sākās musulmaņu iekarojumu laikā un turpinājās līdz 20. gadsimtam. Tirdzniecība notika caur vergu tirgiem Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Āfrikas ragā. Lielākā daļa vergu bija no Āfrikas iekšienes.
Vēsturnieki lēš, ka laikā no 650. gada mūsu ēras līdz 20. gadsimta 60. gadiem arābu vergu tirgotāji paverdzināja no 10 līdz 18 miljoniem cilvēku. Viņi tika aizvesti no Eiropas, Āzijas un Āfrikas pāri Sarkanajai jūrai, Indijas okeānam un Sahāras tuksnesim.
Galvenie vergu ceļi Āfrikā viduslaikos
Vēsture
Arābu tirdzniecība ar Zanj (Bantu) vergiem Dienvidaustrumāfrikā ir viena no senākajām vergu tirdzniecībām. Tā notika 700 gadus pirms Eiropas Atlantijas vergu tirdzniecības. Vergus vīriešus viņu īpašnieki bieži vien nodarbināja kā kalpus, karavīrus vai strādniekus. Lielākā daļa vīriešu kārtas vergu tika kastrēti. Tiek lēsts, ka 6 no katriem 10 zēniem šī procesa laikā asiņoja līdz nāvei. Taču eunuchs bija izdevīgi, jo to attaisnoja augstā cena. Sievietes un bērnus, kas tika ņemti verdzībā, galvenokārt izmantoja kā kalpus un konkubīnus. Ja vēlāk Atlantijas vergu tirdzniecībā galvenā uzmanība tika pievērsta vīriešiem darba vajadzībām, tad arābu vergu tirdzniecībā laika gaitā lielāka uzmanība tika pievērsta sievietēm un jaunām meitenēm seksuāliem mērķiem.
Mūsdienu verdzība Āfrikā
Mauritānijā verdzība tika juridiski atcelta 1980. gadā. Taču musulmaņu berberiem joprojām pieder aptuveni 90 000 afrikāņu vergu. Tas notiek, neraugoties uz to, ka afrikāņi mauritānieši pirms vairāk nekā simts gadiem pieņēma islāmu un Korāns neļauj musulmaņiem paverdzināt citus musulmaņus. Vergus izmanto lauksaimniecības darbiem, konkubīnām un mājkalpotājiem. Bērni paliek viņu saimnieku īpašums. Viņus var pirkt, pārdot vai apmainīt pret kravas automašīnām, kamieļiem vai ieročiem.Sudānā atkal aktīvi darbojas verdzība, jo musulmaņu ziemeļi karo pret animistiem un kristiešiem dienvidos. Šajos uzbrukumos gandrīz visi vergi tiek paņemti no Nūbas kalnu ciltīm. Valdības sponsorētie arābu kaujinieki bieži nogalina vīriešus un paverdzina sievietes un bērnus. Nolaupītos vergus piespiež pieņemt islāmu. Tie, kas atsakās, tiek nonāvēti. Sieviešu un bērnu tirdzniecība Rietumāfrikā un Āfrikas dienvidos ir pretrunā 1948. gada ANO Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir arābu vergu tirdzniecība?
A: Arābu vergu tirdzniecība ir verdzības prakse arābu pasaulē.
J: Kur notika arābu vergu tirdzniecība?
A: Arābu vergu tirdzniecība galvenokārt notika Rietumāzijā, Ziemeļāfrikā, Dienvidaustrumāfrikā un Āfrikas ragā.
J: Vai arābu vergu tirdzniecība aptvēra arī daļu Eiropas?
A: Jā, arābu vergu tirdzniecība aptvēra tādas Eiropas daļas kā Ibērijas pussala un Sicīlija.
J: Kad sākās arābu vergu tirdzniecība?
A: Arābu vergu tirdzniecība sākās musulmaņu iekarojumu laikā.
J: Kādi bija galvenie reģioni, kuros atradās vergu tirgi?
A: Vergu tirgi atradās Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Āfrikas ragā.
J: No kurienes bija lielākā daļa vergu?
A: Lielākā daļa vergu bija no Āfrikas iekšienes.
J: Cik daudz cilvēku paverdzināja arābu vergu tirgotāji?
A: Vēsturnieku aplēses liecina, ka no 650. gada mūsu ēras līdz 20. gadsimta 60. gadiem arābu vergu tirgotāji paverdzināja no 10 līdz 18 miljoniem cilvēku. Viņi tika aizvesti no Eiropas, Āzijas un Āfrikas pāri Sarkanajai jūrai, Indijas okeānam un Sahāras tuksnesim.
