Musulmaņu iekarojumi
Pirmie arābu musulmaņu iekarojumi (632-732) (arābu: فتح, Fatah, burtiski atvēršanās), ko dēvē arī par islāma iekarojumiem vai arābu iekarojumiem, sākās pēc islāma pravieša Muhameda nāves. Viņš Arābijas pussalā izveidoja jaunu vienotu politisko iekārtu, kas sekojošo Rašidunu un Umajadu kalifātu laikā gadsimtu ilgi strauji paplašināja arābu varu tālu aiz Arābijas pussalas robežām, izveidojot plašu musulmaņu Arābu impēriju, kuras ietekmes zona stiepās no Indijas ziemeļrietumiem, caur Vidusāziju, Tuvajiem Austrumiem, Ziemeļāfriku, Itālijas dienvidiem un Pireneju pussalu līdz Pireneju pussalai.
Arābu iekarojumi izraisīja Sasanīdu impērijas sabrukumu un lielus teritoriālos zaudējumus Bizantijasimpērijai. Lai gan arābu panākumi bija iespaidīgi, tos nav grūti izprast, atskatoties atpakaļ. Sassanīdu Persijas un Bizantijas impērijas bija militāri izsmeltas, jo gadu desmitiem ilgi cīnījās viena pret otru. Tas neļāva tām efektīvi cīnīties ar mobilajiem arābu uzbrucējiem, kas darbojās tuksnesī. Turklāt daudzas šo impēriju pakļautībā dzīvojošās tautas, piemēram, jūdi un kristieši Persijā un monofizīti Sīrijā, bija nelojālas un dažkārt pat atzinīgi vērtēja arābu iebrucējus, galvenokārt reliģisko konfliktu dēļ abās impērijās.
Vēsture
Daži no atsevišķiem iekarojumiem ir minēti šeit:
Bizantijas un arābu kari: 634-750
Bizantijas un arābu kari bija Bizantijasimpērijas un sākumā Rašidunu, bet pēc tam Umajadu kalifātu karš.
Rašidunu laikā tika iekarota Sīrija (637. gadā), Armēnija (639. gadā), Ēģipte (639. gadā) un Ziemeļāfrika (652. gadā). Umajadu laikā turpinājās Ziemeļāfrikas iekarošana (665. gads), arābu otrais Konstantinopoles aplenkums (717.-718. gads) un Tbilisi iekarošana (736. gads). 827. gadā sekoja Dienviditālijas iekarošana (827. gadā).
Iekarojumi Āzijā: 633. - 712. g.
Pēdējo Persijas impērijas valdnieku Sasanīdu impēriju 633. un 636. gadā sakāva Rašidunu karaspēks, bet galīgo militāro uzvaru guva tikai 642. gadā, kad tika iznīcināta persiešu armija.
Septītajā gadsimtā Umajadi veiksmīgi cīnījās pret agrīnajiem radžpjutiem Indijas ziemeļos un Vidusāzijā.
711. gadā musulmaņu ekspedīcija sakāva Radžu Dahiru pie tagadējās Haidarābadas Sindā un 712. gadā nodibināja Umajādu varu. Umajadi kontrolēja visu mūsdienu Pakistānas teritoriju no Karači līdz Kašmirai un trīs gadu laikā sasniedza Kašmiras robežas. Taču diezgan drīz pēc tam izveidojās daļēji neatkarīgas arābu pārvaldītas valstis.
Hispānijas iekarošana: 711.-718. gads
Pireneju pussalas iekarošana sākās, kad mauri (galvenokārt berberi un daži arābi) 711. gadā iebruka vizigotu kristīgajā Ibērijas pussalā (mūsdienu Spānija, Portugāle, Gibraltārs, Andora). Viņi 30. aprīlī piestāja Gibraltārā un virzījās uz ziemeļiem. Šī teritorija ar arābu nosaukumu Al-Andalus kļuva vispirms par emirātu un pēc tam par neatkarīgu Umajadu kalifātu pēc tam, kad Abasīdi gāza dinastiju Damaskā. 1031. gadā kristīgās karaļvalstis sāka Rekonkistu karu līdz 1492. gadam, kad Granada, pēdējā Al-Andalusas karaliste, nonāca Spānijas karaļu varā.
Turpmākie iekarojumi: 1200-1800
Subsahāras Āfrikā Sāhelas karaliste paplašināja musulmaņu teritorijas tālu no piekrastes. Musulmaņu tirgotāji izplatīja islāmu.
Modernajā laikmetā izveidojās trīs spēcīgas musulmaņu impērijas: Osmaņu impērija Tuvajos Austrumos un Eiropā, Safavīdu impērija Persijā un Vidusāzijā un Mogulu impērija Indijā, kā arī tās sacentās un sabruka ar Eiropas koloniālajām varām.
Panīkums un sabrukums: 1800-1924
Mogulu impērija sabruka 1707. gadā pēc Aurangzeba nāves, un pēc 1857. gada Indijas sacelšanās briti to oficiāli likvidēja.
Kalifu laikmets Paplašināšanās Muhameda laikā, 622-632/A.H. 1-11 Paplašināšanās Rašidunu kalifāta laikā, 632-661/A.H. 11-40 Paplašināšanās Umajadu kalifāta laikā, 661-750/A.H. 40-129
Musulmaņu (zaļā zona) kundzība Vidusjūras pasaulē 800. gadā.
Jautājumi un atbildes
J: Kā sauc iekarojumus, kas sākās pēc Muhameda nāves?
A: Pirmie musulmaņu iekarojumi (632.-732.), ko dēvē arī par islāma iekarojumiem vai arābu iekarojumiem.
J: Ko darīja Muhameds, kad viņš izveidoja jaunu vienotu politisko iekārtu Arābijas pussalā?
A.: Viņš gadsimtu strauji paplašināja arābu varu tālu aiz Arābijas pussalas robežām, izveidojot milzīgu musulmaņu arābu impēriju, kuras ietekmes zona stiepās no Indijas ziemeļrietumiem, caur Vidusāziju, Tuvajiem Austrumiem, Ziemeļāfriku, Itālijas dienvidiem un Pireneju pussalu līdz Pirenejiem.
J: Kas notika šo iekarojumu rezultātā?
A: Arābu iekarojumi izraisīja Sasanīdu impērijas sabrukumu un lielus teritoriālos zaudējumus Bizantijas impērijai.
J: Kāpēc šīs impērijas nespēja aizsargāties pret mobilajiem arābu uzbrucējiem?
A: Tās bija militāri izsmeltas gadu desmitiem ilgušo savstarpējo cīņu dēļ, kas neļāva tām efektīvi cīnīties ar mobilajiem arābu uzbrucējiem, kuri darbojās tuksnešainos apgabalos.
J: Kā daži šo impēriju iedzīvotāji reaģēja uz arābu iebrucējiem?
A: Daudzi tos uzņēma atzinīgi, jo abās impērijās pastāvēja reliģiski konflikti.
J: Kas bija atbildīgs par šo straujo varas paplašināšanos ārpus Arābijas?
A: Muhameds bija atbildīgs par šo straujo ekspansiju, jo viņš izveidoja jaunu vienotu politisko valsti Arābijā.
