Bertolts Brehts (1898–1956) — vācu dzejnieks, dramaturgs un episkā teātra tēvs
Uzzini par Bertoltu Brehtu — vācu dzejnieku un dramaturgu, episkā teātra tēvu; dzīvesstāsts, nozīmīgākie darbi un viņa ietekme uz mūsdienu teātri.
Bertolts Brehts (Bertolt Brecht (dzimis kā Eugen Berthold Friedrich Brecht ;* 11. 1898. gada februārī Augsburgā; † 14. 1956. gada augustā Berlīnē) bija vācu dzejnieks un dramaturgs.
Dzīve un karjera
Bertolts Brehts dzimis Augsburgā mazas pilsētas vidē. Viņš studēja, lasīja literatūru un drīz kļuva par aktīvu literāru un teātra figūru. 1920. gados viņa radošā darbība sākās intensīvi — viņš rakstīja lugas, dzeju, eseju un teātra teorētiskus tekstus. 1920.–1930. gados Brehts sadarbojās ar komponistu Kurtu Veilu, kopā radot vienu no zināmākajām savas ēras muzikālajām lugām.
Ar nacistu varas pieaugumu 1933. gadā Brehtam nācās pamest Vāciju; ilgstošs trimdas periods viņu aizveda pa dažādām Eiropas valstīm un uz ASV. Pēc Otrā pasaules kara viņš atgriezās Vācijā un 1949. gadā kopā ar sievu, aktrisi Helene Weigel, nodibināja pazīstamo teātra kompāniju Berliner Ensemble, kur turpināja iestudēt savas lugas un attīstīt teātra idejas. Brehts mira 1956. gadā Berlīnē.
Radošais rokraksts un episkā teātra princips
Brehta pieeja teātrim bija kritiska, politiska un mērķtiecīgi atšķirīga no tradicionālās ilūzijas radīšanas. Viņš popularizēja un teorētiski pamatoja tā dēvēto episko teātri, kurā svarīgāks par emocionālu identificēšanos ar varoņiem ir sapratnes un domāšanas stimulēšana. Galvenie elementi:
- Atsvešināšanas efekts (vācu: Verfremdungseffekt) — skatītājs netiek pilnībā ieslodzīts emocionālā identifikācijā, bet tiek mudināts kritiski vērtēt rādīto.
- Skatuves radošā vēstījuma strukturēšana tā, lai uzsvērtu sociālas un politiskas sekas, nevis tikai individuālu likteņu traģiku.
- Teātra lietojums kā pedagoģisks līdzeklis — spēles elements un komentāri, dziesmas, skatuves norādes, dokumentālās detaļas.
Galvenie darbi
Brehta radošā mantojuma centrā ir plašs lugu, dzejas, eseju un teātra teorijas darbu klāsts. Starp pazīstamākajiem darbiem:
- Die Dreigroschenoper (1928) — "Trīs pēdnieku opera" (sadarbībā ar Kurtu Veilu)
- Mutter Courage und ihre Kinder — "Māte Kurāža un viņas bērni" (rakstīta 1939. g. apm.)
- Leben des Galilei — "Galileja dzīve"
- Der kaukasische Kreidekreis — "Kaukāza krīta aplis"
- Der gute Mensch von Sezuan — "Labs cilvēks Sečuānā"
Teorija un raksti
Bez dramaturģijas Brehts rakstīja arī teātra teorētiskus tekstus, kuros izklāstīja savu redzējumu par teātra funkciju sabiedrībā. Viņa eseju un manifestu domu loku ietekmēja marksisms — Brehts uzsvēra, ka teātrim jābūt instrumentam, kas palīdz izprast sociālās struktūras un iedrošina domāt par pārmaiņām.
Ietekme un mantojums
Bertolta Brehta ietekme uz mūsdienu teātri ir milzīga. Viņa idejas par episko teātri, atsvešināšanas paņēmienu un politisko teātri ir ietekmējušas režisorus, dramaturgus un teātra pedagogus visā pasaulē. Berliner Ensemble turpināja popularizēt viņa lugas un teātra metodes, un daudzas Brehta lugas regulāri tiek spēlētas, tulkotas un adaptētas filmā, operā un citos žanros.
Rakstura īpašības un strīdi
Brehtu bieži raksturo kā asu intelektuāli, idejisku un reizēm provokatīvu autora personību. Viņa politiskās nostājas un darbi radīja arī kritiku un pretrunas — gan no konservatīvākām aprindām, gan arī no kreisi orientētiem kritiķiem, kuri dažkārt vērtēja Brehta metodiku un mākslinieciskās izvēles. Tomēr viņa nozīme teātra attīstībā ir plaši atzīta.
Svarīgākie aspekti īsumā
- Viens no 20. gadsimta ietekmīgākajiem teātra teorētiķiem un dramaturgiem.
- Episkā teātra un atsvešināšanas efekta popularizētājs.
- Autors daudziem kanoniskas nozīmes darbiem, kas turpina iedvesmot mūsdienu teātri.
Dzīve
Brehts mācījās skolā Augsburgā, kur viņa tēvs bija papīra fabrikas direktors. Studijas viņš pabeidza 1917. gadā. Pēc tam viņš studēja dabaszinātnes, medicīnu un literatūru Ludviga Maksimiliāna universitātē Minhenē. Studijas viņam nācās pārtraukt, jo bija jāiestājas armijā.
20. gadsimta 20. gados Brehts devās uz Berlīni un kļuva par daļu no kultūras dzīves. Berlīnē viņš iepazinās ar savu otro sievu Helēnu Veigelu un pēc šķiršanās no pirmās sievas apprecējās. Tieši ar otro sievu Brehtam piedzima vēl viens dēls.
Berlīnē viņš iepazinās ar daudziem Veimāras Republikas māksliniekiem un intelektuāļiem. Viņa darbi kļuva ļoti kritiski pret kapitālistisko sabiedrību (piemēram, "Aufstieg und Fall der Stadt Mahagonny" (1930)). Daudzi viņa draugi bija komunisti, taču viņš nekad nepievienojās KPD. Viņa slavenākais darbs ir tā laika "Dreigroschenoper".
1933. gadā nacisti aizliedza spēlēt dažus viņa darbus un arestēja dažus viņa draugus. Pēc Reihstāga ugunsgrēka viņš no Vācijas devās uz Prāgu, Vīni, Šveici un Dāniju.
Nākamos piecus gadus viņš dzīvoja Dānijā. 1938. gadā viņš uzrakstīja grāmatu "Galileja dzīve" (Das Leben des Galilei) par Galileo Galileju, kuru vajāja Svētā inkvizīcija, jo viņš vēlējās atklāt zinātnisko patiesību.
Kad Vācija okupēja Dāniju, viņam atkal nācās bēgt.
Viņš devās uz Zviedriju, tad uz Somiju un visbeidzot uz Maskavu Padomju Savienībā. Pat Staļina laikā viņš nebija drošībā. Tāpēc viņš caur Ķīnu aizlidoja uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņš dzīvoja un strādāja Kalifornijā un tulkoja daudz tekstu.
1947. gadā, Makartija laikā, Pārstāvju palātas Neamerikāņu darbības komiteja (HUAC) veica pret viņu izmeklēšanu, jo viņu turēja aizdomās par komunistisku darbību. Viņš sniedza liecību un apgalvoja, ka nekad nav bijis komunistu partijas biedrs. Pēc tam viņš aizlidoja atpakaļ uz Šveici - vienīgo vietu, kur viņš tolaik varēja doties.
1948. gadā viņam tika atļauts atgriezties Berlīnē, Austrumberlīnē. Viņš bija nozīmīgs jaunās Austrumvācijas rakstnieks un režisors. Pēc strādnieku protesta 1953. gada 17. jūnijā Brehts sūdzējās par Austrumvācijas valdību, kas viņam sagādāja nepatikšanas. Kopš tā brīža viņš nonāca arvien lielākā izolācijā.
Brehts nomira no sirdslēkmes 1956. gadā Berlīnē 58 gadu vecumā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Bertolts Brehts?
A: Bertolts Brehts bija vācu dzejnieks un dramaturgs.
Q: Kad viņš dzimis?
A: Viņš dzimis 1898. gada 10. februārī Augsburgā.
J: Kāds ir viņa pilns vārds?
A: Viņa pilnais vārds ir Eižens Bertolds Frīdrihs Brehts.
J: Kur viņš dzīvoja?
A: Viņš dzīvoja Berlīnē.
J: Kad viņš nomira?
A: Viņš nomira 1956. gada 14. augustā Berlīnē.
J: Kādas tautības viņš bija?
A: Viņš bija vācietis.
J: Cik vecs viņš bija, kad nomira?
A: Kad viņš nomira, viņam bija 58 gadi.
Meklēt