Bertolts Brehts (Bertolt Brecht (dzimis kā Eugen Berthold Friedrich Brecht ;* 11. 1898. gada februārī Augsburgā; † 14. 1956. gada augustā Berlīnē) bija vācu dzejnieks un dramaturgs.

Dzīve un karjera

Bertolts Brehts dzimis Augsburgā mazas pilsētas vidē. Viņš studēja, lasīja literatūru un drīz kļuva par aktīvu literāru un teātra figūru. 1920. gados viņa radošā darbība sākās intensīvi — viņš rakstīja lugas, dzeju, eseju un teātra teorētiskus tekstus. 1920.–1930. gados Brehts sadarbojās ar komponistu Kurtu Veilu, kopā radot vienu no zināmākajām savas ēras muzikālajām lugām.

Ar nacistu varas pieaugumu 1933. gadā Brehtam nācās pamest Vāciju; ilgstošs trimdas periods viņu aizveda pa dažādām Eiropas valstīm un uz ASV. Pēc Otrā pasaules kara viņš atgriezās Vācijā un 1949. gadā kopā ar sievu, aktrisi Helene Weigel, nodibināja pazīstamo teātra kompāniju Berliner Ensemble, kur turpināja iestudēt savas lugas un attīstīt teātra idejas. Brehts mira 1956. gadā Berlīnē.

Radošais rokraksts un episkā teātra princips

Brehta pieeja teātrim bija kritiska, politiska un mērķtiecīgi atšķirīga no tradicionālās ilūzijas radīšanas. Viņš popularizēja un teorētiski pamatoja tā dēvēto episko teātri, kurā svarīgāks par emocionālu identificēšanos ar varoņiem ir sapratnes un domāšanas stimulēšana. Galvenie elementi:

  • Atsvešināšanas efekts (vācu: Verfremdungseffekt) — skatītājs netiek pilnībā ieslodzīts emocionālā identifikācijā, bet tiek mudināts kritiski vērtēt rādīto.
  • Skatuves radošā vēstījuma strukturēšana tā, lai uzsvērtu sociālas un politiskas sekas, nevis tikai individuālu likteņu traģiku.
  • Teātra lietojums kā pedagoģisks līdzeklis — spēles elements un komentāri, dziesmas, skatuves norādes, dokumentālās detaļas.

Galvenie darbi

Brehta radošā mantojuma centrā ir plašs lugu, dzejas, eseju un teātra teorijas darbu klāsts. Starp pazīstamākajiem darbiem:

  • Die Dreigroschenoper (1928) — "Trīs pēdnieku opera" (sadarbībā ar Kurtu Veilu)
  • Mutter Courage und ihre Kinder — "Māte Kurāža un viņas bērni" (rakstīta 1939. g. apm.)
  • Leben des Galilei — "Galileja dzīve"
  • Der kaukasische Kreidekreis — "Kaukāza krīta aplis"
  • Der gute Mensch von Sezuan — "Labs cilvēks Sečuānā"

Teorija un raksti

Bez dramaturģijas Brehts rakstīja arī teātra teorētiskus tekstus, kuros izklāstīja savu redzējumu par teātra funkciju sabiedrībā. Viņa eseju un manifestu domu loku ietekmēja marksisms — Brehts uzsvēra, ka teātrim jābūt instrumentam, kas palīdz izprast sociālās struktūras un iedrošina domāt par pārmaiņām.

Ietekme un mantojums

Bertolta Brehta ietekme uz mūsdienu teātri ir milzīga. Viņa idejas par episko teātri, atsvešināšanas paņēmienu un politisko teātri ir ietekmējušas režisorus, dramaturgus un teātra pedagogus visā pasaulē. Berliner Ensemble turpināja popularizēt viņa lugas un teātra metodes, un daudzas Brehta lugas regulāri tiek spēlētas, tulkotas un adaptētas filmā, operā un citos žanros.

Rakstura īpašības un strīdi

Brehtu bieži raksturo kā asu intelektuāli, idejisku un reizēm provokatīvu autora personību. Viņa politiskās nostājas un darbi radīja arī kritiku un pretrunas — gan no konservatīvākām aprindām, gan arī no kreisi orientētiem kritiķiem, kuri dažkārt vērtēja Brehta metodiku un mākslinieciskās izvēles. Tomēr viņa nozīme teātra attīstībā ir plaši atzīta.

Svarīgākie aspekti īsumā

  • Viens no 20. gadsimta ietekmīgākajiem teātra teorētiķiem un dramaturgiem.
  • Episkā teātra un atsvešināšanas efekta popularizētājs.
  • Autors daudziem kanoniskas nozīmes darbiem, kas turpina iedvesmot mūsdienu teātri.