Reihstāga ugunsgrēks
Reihstāga ugunsgrēks (vācu: Der Reichstagsbrand) bija Reihstāga ēkas - Vācijas parlamenta sanāksmju vietas - dedzināšana Berlīnē 1933. gada 27. februārī. Tas bija nozīmīgs notikums nacistiskās Vācijas izveidē.
Tika izsaukta Berlīnes ugunsdzēsēju depo, un, kamēr ieradās policija un ugunsdzēsēji, lielāko daļu ēkas jau bija pārņēmušas liesmas. Ēkas iekšpusē tika atrasts Marinus van der Lubbe. Viņš bija holandiešu komunists. Nacisti apgalvoja, ka tas pierāda, ka komunisti ir sākuši sazvērestību pret Vācijas valdību. Van der Lubbe un četri komunistu līderi drīz pēc tam tika arestēti. Ādolfs Hitlers, kurš pirms četrām nedēļām bija kļuvis par Vācijas kancleru, mudināja prezidentu Paulu fon Hindenburgu pieņemt ārkārtas likumu, lai cīnītos pret "Vācijas Komunistiskās partijas konfrontāciju".
Tā rezultātā tika pieņemts 1933. gada pilnvarojuma akts. Reihstāga ugunsgrēka dekrētu pēc kanclera Ādolfa Hitlera ieteikuma 1933. gada 28. februārī izdeva Vācijas prezidents fon Hindenburgs, reaģējot uz Reihstāga ugunsgrēku. Dekrēts apturēja lielāko daļu pilsonisko brīvību Vācijā. Daudzi komunisti tika arestēti, tostarp visi Komunistiskās partijas parlamenta deputāti. Tādējādi nacisti ieguva vairākumu parlamentā un faktiski kļuva par Hitlera diktatoru. Nākamās vēlēšanas deva Hitleram lielāku varu.
Turpinājās izmeklēšana. 1933. gada marta sākumā tiesā tika nogādāti trīs vīrieši. Viņi visi bija augsta ranga Bulgārijas Kominterna aģenti. Vienu komunistu atzina par vainīgu un sodīja ar nāvi; pārējos attaisnoja un viņi devās uz Padomju Savienību.
Vēsturnieki joprojām nezina, kas plānoja ugunsgrēku un kas to izdarīja. Tas joprojām ir aktuāls pētniecības temats.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds notikums bija Reihstāga ugunsgrēks?
A: Reihstāga ugunsgrēks bija Reihstāga ēkas - Vācijas parlamenta sanāksmju vietas - aizdedzināšana Berlīnē 1933. gada 27. februārī.
J: Kas tika atrasts degošajā ēkā?
A.: Degošajā ēkā tika atrasts Marinus van der Lubbe. Viņš bija holandiešu komunists.
J: Ko pēc ugunsgrēka Hitlers mudināja prezidentu Paulu fon Hindenburgu darīt?
A.: Pēc ugunsgrēka Ādolfs Hitlers mudināja prezidentu Paulu fon Hindenburgu pieņemt ārkārtas likumu, lai cīnītos pret "Vācijas Komunistiskās partijas konfrontāciju". Tā rezultātā tika pieņemts 1933. gada Likums par ārkārtas stāvokli.
Kādu dekrētu Vācijas prezidents fon Hindenburgs izdeva, reaģējot uz ugunsgrēku?
A: Reaģējot uz Reihstāga ugunsgrēku, Vācijas prezidents fon Hindenburgs izdeva Reihstāga ugunsgrēka dekrētu, ar kuru Vācijā tika apturēta lielākā daļa pilsonisko brīvību un arestēti daudzi komunisti, tostarp visi Komunistiskās partijas parlamenta deputāti.
K: Kā tas deva Hitleram lielāku varu?
A: Tas deva Hitleram lielāku varu, jo viņš faktiski kļuva par diktatoru, jo pirms četrām nedēļām viņš bija kļuvis par kancleru un tagad kontrolēja vairākumu parlamentā, jo visi Komunistiskās partijas biedri tika arestēti.
J: Kas drīz pēc tam tika saukti pie atbildības tiesā, lai izmeklētu, kurš to plānoja vai izpildīja?
A: Drīz pēc tam, kad tika izmeklēts, kas to plānoja vai īstenoja, tiesā tika nodoti trīs vīrieši - Bulgārijas Kominternesa augstākā līmeņa aģenti. Viens komunists tika atzīts par vainīgu un sodīts ar nāvi, bet divi citi tika attaisnoti un atgriezās Padomju Savienībā.
J: Vai vēl ir kāda galīga atbilde par to, kas to plānoja vai izpildīja?
A: Nē, vēl nav galīgas atbildes, jo vēsturnieki joprojām nezina, kas to plānoja vai izpildīja, un tas joprojām ir pētījuma temats.
