Vozeks (Wozzeck) — Albana Berga opera: vēsture, sižets un nozīme
"Vozeks" ir austriešu komponista Albana Berga (1885-1935) opera. Tā tika komponēta laikā no 1914. līdz 1922. gadam un pirmo reizi atskaņota 1925. gadā. Bergs pats sagatavoja arī libreto, adaptējot to pēc Georga Bihnera (Georg Büchner) dramatiskā un nepabeigtā darba fragmentiem. Premiere notika 1925. gada 14. decembrī Berlīnē (Deutsche Staatsoper), to vadīja diriģents Erich Kleiber, un izrāde ātri ieguva uzmanību kā nozīmīgs 20. gadsimta mūzikas notikums.
Vēsture un radīšanas apstākļi
Šo operu Bergs sarakstīja pirms perioda, kad savos darbos sāka izmantot seriālismu. Viņa skolotājs Šēnbergs vēl nebija izstrādājis divpadsmit toņu sistēmu. Komponēšanas laiks (Pirmā pasaules kara un pēckara gados) atstāja iespaidu uz noskaņu un tematiem: darbs atspoguļo sociālas spriedzes, psiholoģiskas krīzes un urbanizācijas radītās sižetiskās situācijas. Bergam interesēja gan mūzikas jaunrades tehnikas, gan literārā iecere — viņu piesaistīja Bihnera lugas sociālā realitāte un varoņa psiholoģiskais sabrukums.
Sižets
Operas galvenais varonis ir nabadzīgs karavīrs Vozeks (vācu oriģinālā Wozzeck/Woyzeck). Viņu pazemo un izmanto — gan pārāks virsnieks, gan ārsts, kurš veic eksperimentus uz viņa miesas un prāta. Vozeka draudzene Marija (Marie) ir stājusi attiecībās ar ritma majoru (Drum-Major), kas vēl vairāk palielina Vozeka izmisumu. Pārlieku spiediens, greizsirdība un garīga nelīdzsvarotība noved pie traģiska atrisinājuma: Vozeks nogalina Mariju, bet pēc tam pats noslīkst, cenšoties bēgt no sava vainas un sabrukuma. Sižeta centrā ir nevis lielas politiskas intrigas, bet ikdienišķa vardarbība, sociālā netaisnība un indivīda bezspēcība.
Mūzika un forma
Jozefa Vozčeka mūzikā ir gan tonalitāte Mālera tradīcijās, gan arī atonālā mūzika (mūzika, kas nav balstīta nevienā tonalitātē), kā arī melodijas, kuru pamatā ir visa toņu skala. Mūzika tās tapšanas laikā skanēja ļoti moderni. Bergs arī raksta balsīm neparastos veidos: dažkārt tām ir pusvārdiņš, pusdziedāšana (to sauc par Sprechgesang). Komponists izmanto gan lielu orķestru krāsu spektru, gan kamerveida noskaņu pārejas — ritmiskas, perkusīvas sekcijas mijas ar liriskām, atklāti emocionālām epizodēm.
Struktūrā Bergs ievēro līdzsvaru starp tradicionālām formām un novatorisku materiālu — viņš lieto atkārtotus motīvus un simboliskas muzikālas figūras, kas sasaista atsevišķas ainas un uzsver tēmas (piem., spiediens, greizsirdība, haoss). Šī kombinācija ļauj darbam saglabāt dramaturģisku loģiku, vienlaikus radot intensīvu psiholoģisku ekspresiju.
Tēmas un nozīme
Vozeks ir nozīmīgs darbs vairākos aspektos:
- Viens no pirmajiem operas darbiem, kurā par galveno varoni izvēlēts nabadzīgs, margināls cilvēks — tas mainīja izpratni par to, par ko var runāt opera.
- Darbs apvieno ekspresionisma dramatiku ar mūzikas modernismu, parādot, kā 20. gadsimta operai var būt sociāla un psiholoģiska dimensija.
- Mūziskās valodas meistarība: Bergs parāda, kā atonāla un tonāla valoda var vienlaikus pastāvēt un pastiprināt dramatisko ietekmi.
Pirmizrāde un pēcvēsture
Sākotnēji atsauksmes par izrādi bija dažādas — daļa publikas un kritiķu to uztvēra kā šokējošu un pārāk modernu, citi atzina par ģeniālu jaunā teātra veidu. Laika gaitā Vozeks nostiprinājās kā klasika 20. gadsimta operu repertuārā un ietekmēja daudzus komponistus un režisorus. Tas regulāri tiek iestudēts opernamos visā pasaulē un tiek pētīts gan mūzikas, gan literatūras un teātra kontekstā.
Operas spēcīgā dramatiskā un muzikālā valoda padara to par vienu no nozīmīgākajiem Alban Berg darbiem un par etalonu tam, kā mūzika var atklāt cilvēka iekšējo pasauli un sabiedrības problēmas.
Georgs Bīhners
Operas stāsts
I darbība
1. aina (Suite): Vozeks strādā par frizieri. Kamēr viņš skūsta kapteini, kapteinis saka Vozčekam, ka, viņaprāt, Vozčeks dzīvo sliktu dzīvi, jo viņam ir bērns ar sievieti (Mariju), bet viņš nav ar viņu precējies. Vozeks atbild, ka viņam ir grūti būt labam, jo viņš ir nabadzīgs. Viņš atgādina kapteinim, ka Jēzus ir teicis: "Ļaujiet bērniem nākt pie manis." (Marka 10:14). Kapteini šī piezīme mulsina.
2. aina (Rapsodija un medību dziesma): Vozeks un viņa draugs Andress saulei rietot zāģē kociņus. Vozekam ir biedējošas vīzijas: viņš redz, kā grimstošā saule pārklāj pasauli liesmās.
3. aina (Maršs un šūpuļdziesma): Karavīri maršē gar Marijas istabu. Viņas kaimiņiene Margrēta saka Marijai, ka viņa ir slikta, jo flirtē ar karavīriem. Tad nāk Vozeks un stāsta Marijai par briesmīgajām vīzijām, kas viņam bijušas.
4. aina (Passacaglia): Doktors saka Vozekam, ka viņam nevajadzētu klepot uz ielas (Büchner rakstīja: "čurāt uz ielas"). Viņš saka, ka veic medicīnisku eksperimentu. Vozeks ir tik vienkāršs, ka viņš viņam tic. Ārsts priecājas dzirdēt par Vozčeka briesmīgajām vīzijām.
5. aina (Rondo): Marija apbrīno bungu majoru pie savas istabas. Viņš vēlas viņu mīlēt. Sākumā viņa novēršas no viņa, bet tad ļaujas, un viņi kopā dodas ārā.
II darbība
1. aina (Sonāte-Allegro): Marija saka bērnam, lai iet gulēt, vienlaikus apbrīnojot auskarus, ko viņai uzdāvināja bungu majors. Ierodas Vozeks. Viņš viņai jautā, kur viņa dabūjusi šos auskarus. Viņa atbild, ka viņa tos atradusi. Vozeks nezina, vai viņai ticēt, bet dod viņai naudu un aiziet. Marija zina, ka viņas rīcība ir nepareiza.
2. aina (Fantāzija un fūga par 3 tēmām): Uz ielas Doktors steidzas garām Kapteinim, kurš viņam liek samazināt tempu. Doktors liek Kapteinim nobīties, domājot par nepatīkamām slimībām, ko viņš varētu saslimt. Kad nāk Vozeks, viņu izjoko, sakot, ka Marija mīl kādu citu.
3. aina (Largo): Vozeks par to runā ar Mariju. Viņa atzīst, ka viņai ir draugs. Vozeks ir sašutis. Viņš gatavojas viņai iesist, kad viņa viņu aptur, sakot, ka pat tēvs nekad nav uzdrošinājies viņu sist. Viņa saka: "Labāk nazis man vēderā, nekā tavas rokas uz mani". Tā Vozekam rodas ideja par atriebību.
4. aina (Scherzo): Vozeks redz Mariju pūlī dejojam ar bungu majoru. Andress jautā Vozčekam, kāpēc viņš sēž viens. Dzērājs saka sprediķi, tad kāds idiots pieiet pie Vozzeka un saka, ka jūt asins smaku.
5. aina (Rondo): naktī kazarmās Vozeks nevar aizmigt. Viņš neļauj Andresam aizmigt. Ienāk bungu majors. Viņš ir piedzēries. Viņš iztraucē Vozzeku no gultas, lai cīnītos ar viņu.
III darbība
1. aina (Izgudrojums par tēmu): Marija naktī savā istabā lasa sev no Bībeles. Viņa vēlas saņemt piedošanu.
2. aina (Izgudrojums uz vienas nots (B)): Vozeks un Marija pastaigājas mežā pie dīķa. Marija grib aiziet, bet Vozeks viņu aiztur. Mēness spīd spilgti sarkans. Vozeks kļūst apņēmības pilns, ka, ja viņš nevar iegūt Mariju, tad neviens cits to nevarēs, un viņš viņu sadur ar nazi.
3. aina (Izgudrojums par ritmu): Cilvēki dejo krogā. Ienāk Vozeks, un, ieraudzījis Margrētu, viņš dejo ar viņu un uzvelk viņu sev klēpī. Viņš viņu apvaino un tad lūdz, lai viņa viņam nodzied dziesmu. Viņa dzied, bet tad pamana asinis uz viņa rokas un elkoņa; visi sāk uz viņu kliegt, un Vozeks metas ārā.
4. aina (izgudrojums par sešbalsīgu akordu): Vozeks atgriežas vietā, kur viņš nogalināja Mariju. Vozeks domā, ka nazis, ar kuru viņš nogalināja Mariju, pierādīs, ka viņš ir slepkava. Viņš iemet nazi dīķī. Kad atkal parādās asiņaini sarkanais mēness, viņš ieiet dīķī, lai mēģinātu nomazgāt asinis no sava ķermeņa, bet noslīkst. Kapteinis un Doktors, ejot garām, sadzird Vozes stenēšanu un pārbiedēti steidzas prom.
Intermezzo (Invencija uz taustiņa (d-moll)): Šī interlūdija ved uz finālu.
5. aina (Invencija par astotdaļskaitli moto perpetuo, quasi toccata): Nākamajā rītā grupa bērnu spēlējas saulē. Cilvēki cits citam stāsta, ka Marijas ķermenis ir atrasts. Visi bērni aizskrien to apskatīt. Marijas un Vozčeka mazais zēns ir spēlējies ar rotaļu zirgu. Viņš apstājas un skrien pakaļ pārējiem bērniem uz dīķi.
Operas vēsture
1914. gadā Bergs noskatījās Bihnera lugu "Voiceks". Tā bija pirmā reize, kad tā tika iestudēta Vīnē. Izrādi reklamēja kā "Vozzeku", jo cilvēki nespēja izlasīt Bihnera rokrakstu. Tāpēc Bergs savā operā izmanto šo rakstību.
Bergs uzreiz saprata, ka vēlas lugu pārvērst operā. Bihners, kurš nomira 1837. gadā 23 gadu vecumā, bija atstājis lugu nepabeigtu. Bergs no lugas paņēma piecpadsmit ainas un izveidoja no tām operu trīs cēlienos. Katrai ainai viņš komponēja mūziku ar īpašu formu, lai mūzika attīstītos ļoti organizēti. Viņš pats veica izmaiņas libretā.
Lai gan Bergs sāka darbu pie operas 1914. gadā, Pirmā pasaules kara laikā viņš dienēja armijā, tāpēc viņam nebija laika turpināt darbu pie operas līdz 1917. gadam. Operu viņš pabeidza 1922. gada aprīlī. Pirmo izrādi Berlīnes Valsts operā 1925. gada 14. decembrī diriģēja Erihs Kleibers. Tā ātri kļuva slavena un tika izrādīta visos lielajos Eiropas operteātros. Tā bija tik veiksmīga, ka Bergs varēja iztikt no tās nopelnītās naudas.
Mūzikas stils
"Vozeks" bija pirmā nozīmīgākā opera, kas sarakstīta modernā 20. gadsimta stilā. Liela daļa mūzikas ir atonāla (nav nevienā tonācijā), tāpēc Bergs varēja to izmantot, lai izteiktu "Vozčeka" trakumu. Reizēm mūzika kļūst tonālāka, īpaši tad, kad stāsts vēsta par mīlestību un cilvēcību. Arī daļu mūzikas par karavīriem viņš pamato ar tautasdziesmām, kuras traktē savā īpašajā veidā.
Vēl viens viņa izmantotais muzikālais paņēmiens ir leitmotīvs, kurā konkrēti tēli vai lietas ir saistītas ar konkrētām tēmām vai muzikālām idejām. Šis paņēmiens var būt ļoti noderīgs, lai ierosinātu noteiktas lietas. Piemēram, ir leitmotīvs auskariem, ko bundzinieks ir uzdāvinājis Marijai. Kad majors mīlējas ar Mariju, mēs dzirdam šo vadmotīvu. Mūzika liek mums saprast, ka viņš nevis piespiež viņu mīlēt viņu, bet gan ka viņa to vēlas. Citā vietā militārā mūzika mums stāsta, ka Marija domā par bungu majoru.
Vēl viens vadmotīvs ir akords, ko dzirdam, kad Vozeks operas sākumā runā par "tādiem nabagiem kā mēs". Šis akords tiek izmantots arī citās operas daļās, kad varoņi nav pietiekami spēcīgi, lai mainītu savu dzīves situāciju.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kurš komponēja operu "Vozeks" (Wozzeck)?
A: Operu "Vozeks" komponēja austriešu komponists Albans Bergs (1885-1935).
J: Kad tā tika pirmo reizi atskaņota?
A: Pirmo reizi "Vozzeku" iestudēja 1925. gadā.
J: Kāda veida mūzika tajā skan?
A: "Vozčeka" mūzikā ir Mālera tradīcijās balstīta tonālā mūzika, kā arī atonālā mūzika un melodijas, kuru pamatā ir visa toņu skala.
J: Kā Bergs rakstīja balsīm?
A.: Berg rakstīja balsīm neparastos veidos, dažkārt liekot tām pusvārdiem runāt, pusdziedāt (tā sauktais Sprechgesang).
J: Uz kā ir balstīts stāsts par Vozzeku?
A: Operas pamatā ir vācu dramaturga Georga Bīhnera lugas "Vozeks" (Woyzeck) motīvs.
J: Kas padara šo stāstu neparastu operai?
A: Šis stāsts operai ir neparasts, jo tā centrā ir nabadzīgs cilvēks, kurš nav pārāk gudrs un kuru citi cilvēki iebiedē un ļaunprātīgi izmanto, nevis tādi svarīgi personāži kā karaļi vai dievi, kas parasti ir sastopami operās.
J: Kāda tipa personāžu raksturo šis stāsts?
A: Šajā stāstā ir t. s. "antivaroņa" tēls, t. i., personāžs, kurš savu apstākļu dēļ nevar palīdzēt tam, kas ar viņu notiek.
