Abscess (latīņu: abscessus) ir lokāla strutas kolekcija ķermeņa audos. Tas veidojas, kad organisma imūnsistēma apkopo baltās asins šūnas un bojātus audus, cenšoties ierobežot infekciju. Parasti abscesa virsma ir sarkana, sāpīga un apsildīta, un zem ādas jūtams mīksts vai blīvs pietūkums, kas šķiet piepildīts ar šķidrumu. Apsārtuma zona bieži vien ir lielāka nekā redzamais pietūkums. Karbunkulu parasti ir vairāku blakus esošu matu folikulu abscesu kopums.
Simptomi
- Vietējās pazīmes: sārtums, siltums, sāpes, pietūkums, pulsējoša sajūta.
- Sistēmiskas pazīmes: drudzis, drebuļi vai vispārēja vājuma sajūta, ja infekcija izplatās.
- Ja abscess atrodas dziļi (piem., iekšējos orgānos vai anālajā apvidū), var būt dziļas sāpes, iekaisis audu jutīgums vai funkcionālas traucējas (piem., grūtības staigāt vai urinēt).
Cēloņi un riska faktori
Visbiežāk abscesus izraisa bakteriāla infekcija. Bieži sastopamie izraisītāji var ietvert vairāku baktēriju kopas; īpaši izplatīts ir MRSA (pret meticilīnu rezistents Staphylococcus aureus). Retāk abscesus var izraisīt parazīti, kas biežāk novērojami jaunattīstības valstīs. Riska faktori:
- diabēts un imūnsupresija,
- ādas bojājumi, griezumi vai punkcijas,
- intravenoza narkotiku lietošana,
- higiēnas trūkums vai ilgstoša ādas saskare ar inficētām virsmām,
- pārnēsājošas ādas slimības (piem., ekzēma).
Diagnostika
Ādas un mīksto audu abscesu diagnozi bieži nosaka, vienkārši apskatot un palpējot bojājuma vietu. Ja nav skaidrības par dziļumu vai abscesa apjomu, lieto ultraskaņas izmeklēšanu, kas ļauj atšķirt abscesu no cietas masas vai celulīta. Abscesiem ap anālo atveri vai ja tiek aizdomas par dziļāku infekciju, var būt nepieciešama datortomogrāfija (CT). Iepriekš vai vienlaikus bieži tiek iegūta strutas parauga kultūra, lai noteiktu izraisītāju un tā jutību pret antibiotikām.
Ārstēšana
Lielākajai daļai ādas un mīksto audu abscesu pamatārstēšana ir incīzija un drenāža (I&D) — abscesa pārgriešana un strutu iztukšošana. Procedūra parasti tiek veikta ambulatori ar vietēju anestēziju; smagākos vai dziļākos gadījumos nepieciešama hospitalizācija un vispārējā anestēzija.
- Antibiotikas: veselīgiem pacientiem pēc veiksmīgas I&D antibiotikas bieži nav nepieciešamas. Ja ir sistēmiskas pazīmes, imūnsupresija, smaga un izplatīta infekcija, noteiktas vietas (piem., sejas, rokass, anālās dobuma abscesi) vai ja pastāv risks pret MRSA, ārsts var izrakstīt sistēmiskas antibiotikas. Parasti izvēlas preparātus, kas segtu MRSA (piem., trimetoprīms-sulfametoksazols, doksiciklīns vai klindamicīns atkarībā no rezistences), bet smagiem gadījumiem var būt nepieciešama IV terapija (piem., vankomicīns).
- Brūces kopšana pēc drenāžas: jaunākie pētījumi norāda, ka pēc I&D brūci droši var aizvērt primāri, nevis pildīt ar marli (packing), kas var paātrināt dzīšanu un nepalielināt atkārtotas saslimšanas risku. Tomēr ārsta izvēlē var būt individuālas atšķirības atkarībā no abscesa veida un lieluma.
- Adatu aspirācija: reizēm, īpaši mazos un virspusējos abscesos, pietiek ar adatas izsūkšanu, taču bieži tas nav pietiekami, un ir nepieciešama pilnīga atvēršana.
- Specifiski gadījumi: perianālie abscesi var izveidot fistulu un prasa ķirurģisku izpēti; zobu abscesi bieži prasa zobārstniecisku ārstēšanu (kanālu terapija vai ekstrakcija) kopā ar drenāžu.
Komplikācijas
- Atkārtota infekcija vai recidīvs abscess,
- celulīts (apkārtējo audu izplatīta infekcija),
- sinusi, fistulas veidošanās (īpaši perianālie gadījumi),
- sepse (sistēmiska infekcija) — retos gadījumos — īpaši cilvēkiem ar vāju imunitāti,
- rētošanās vai kosmētiskas izmaiņas pēc dziedēšanas.
Profilakse un pašaprūpe
- Uzturēt labu personisko higiēnu un ādas kopšanu,
- savlaicīgi apstrādāt ādas brūces un skrāpējumus,
- neizmantot dalītas adatas vai personīgās higiēnas piederumus (īpaši svarīgi intravenozo narkotiku lietotājiem),
- ja ir hroniskas ādas slimības vai diabēts — regulāra kontrole un ādas stāvokļa uzraudzība,
- izvairīties no spiedošām drānām vai drēbēm, kas var kairināt ādu.
Kad meklēt medicīnisku palīdzību
Meklējiet tūlītēju medicīnisko palīdzību, ja:
- abscess strauji palielinās vai kļūst ļoti sāpīgs,
- ir drudzis, drebuļi vai vispārējs sliktas pašsajūtas pieaugums,
- abscess atrodas uz sejas vai blakus acu zonai,
- ir pazīmes par izplatītu infekciju (sarkums, kas izplatās pa augšstilbu vai rokas virzienā),
- cilvēks ir imūnsupresēts, diabētiķis vai lieto imūnsupresīvus medikamentus.
Ādas abscesi ir bieži sastopami un pēdējos gados kļuvuši vēl izplatītāki. Pat 65 % cilvēku, kuri lieto intravenozas zāles, saslimst ar abscesiem. 2005. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs 3,2 miljoni cilvēku vērās neatliekamās palīdzības nodaļā abscesa dēļ; Austrālijā 2008. gadā aptuveni 13 000 cilvēku nonāca slimnīcā šo problēmu dēļ. Liela daļa gadījumu veiksmīgi ārstējas ar pareizu drenāžu, piemērotu antibiotiku lietošanu, ja nepieciešams, un rūpīgu brūces kopšanu.

