Abscess (strutas iekaisums) — definīcija, simptomi un ārstēšana
Abscess (latīņu: abscessus) ir lokāla strutas kolekcija ķermeņa audos. Tas veidojas, kad organisma imūnsistēma apkopo baltās asins šūnas un bojātus audus, cenšoties ierobežot infekciju. Parasti abscesa virsma ir sarkana, sāpīga un apsildīta, un zem ādas jūtams mīksts vai blīvs pietūkums, kas šķiet piepildīts ar šķidrumu. Apsārtuma zona bieži vien ir lielāka nekā redzamais pietūkums. Karbunkulu parasti ir vairāku blakus esošu matu folikulu abscesu kopums.
Simptomi
- Vietējās pazīmes: sārtums, siltums, sāpes, pietūkums, pulsējoša sajūta.
- Sistēmiskas pazīmes: drudzis, drebuļi vai vispārēja vājuma sajūta, ja infekcija izplatās.
- Ja abscess atrodas dziļi (piem., iekšējos orgānos vai anālajā apvidū), var būt dziļas sāpes, iekaisis audu jutīgums vai funkcionālas traucējas (piem., grūtības staigāt vai urinēt).
Cēloņi un riska faktori
Visbiežāk abscesus izraisa bakteriāla infekcija. Bieži sastopamie izraisītāji var ietvert vairāku baktēriju kopas; īpaši izplatīts ir MRSA (pret meticilīnu rezistents Staphylococcus aureus). Retāk abscesus var izraisīt parazīti, kas biežāk novērojami jaunattīstības valstīs. Riska faktori:
- diabēts un imūnsupresija,
- ādas bojājumi, griezumi vai punkcijas,
- intravenoza narkotiku lietošana,
- higiēnas trūkums vai ilgstoša ādas saskare ar inficētām virsmām,
- pārnēsājošas ādas slimības (piem., ekzēma).
Diagnostika
Ādas un mīksto audu abscesu diagnozi bieži nosaka, vienkārši apskatot un palpējot bojājuma vietu. Ja nav skaidrības par dziļumu vai abscesa apjomu, lieto ultraskaņas izmeklēšanu, kas ļauj atšķirt abscesu no cietas masas vai celulīta. Abscesiem ap anālo atveri vai ja tiek aizdomas par dziļāku infekciju, var būt nepieciešama datortomogrāfija (CT). Iepriekš vai vienlaikus bieži tiek iegūta strutas parauga kultūra, lai noteiktu izraisītāju un tā jutību pret antibiotikām.
Ārstēšana
Lielākajai daļai ādas un mīksto audu abscesu pamatārstēšana ir incīzija un drenāža (I&D) — abscesa pārgriešana un strutu iztukšošana. Procedūra parasti tiek veikta ambulatori ar vietēju anestēziju; smagākos vai dziļākos gadījumos nepieciešama hospitalizācija un vispārējā anestēzija.
- Antibiotikas: veselīgiem pacientiem pēc veiksmīgas I&D antibiotikas bieži nav nepieciešamas. Ja ir sistēmiskas pazīmes, imūnsupresija, smaga un izplatīta infekcija, noteiktas vietas (piem., sejas, rokass, anālās dobuma abscesi) vai ja pastāv risks pret MRSA, ārsts var izrakstīt sistēmiskas antibiotikas. Parasti izvēlas preparātus, kas segtu MRSA (piem., trimetoprīms-sulfametoksazols, doksiciklīns vai klindamicīns atkarībā no rezistences), bet smagiem gadījumiem var būt nepieciešama IV terapija (piem., vankomicīns).
- Brūces kopšana pēc drenāžas: jaunākie pētījumi norāda, ka pēc I&D brūci droši var aizvērt primāri, nevis pildīt ar marli (packing), kas var paātrināt dzīšanu un nepalielināt atkārtotas saslimšanas risku. Tomēr ārsta izvēlē var būt individuālas atšķirības atkarībā no abscesa veida un lieluma.
- Adatu aspirācija: reizēm, īpaši mazos un virspusējos abscesos, pietiek ar adatas izsūkšanu, taču bieži tas nav pietiekami, un ir nepieciešama pilnīga atvēršana.
- Specifiski gadījumi: perianālie abscesi var izveidot fistulu un prasa ķirurģisku izpēti; zobu abscesi bieži prasa zobārstniecisku ārstēšanu (kanālu terapija vai ekstrakcija) kopā ar drenāžu.
Komplikācijas
- Atkārtota infekcija vai recidīvs abscess,
- celulīts (apkārtējo audu izplatīta infekcija),
- sinusi, fistulas veidošanās (īpaši perianālie gadījumi),
- sepse (sistēmiska infekcija) — retos gadījumos — īpaši cilvēkiem ar vāju imunitāti,
- rētošanās vai kosmētiskas izmaiņas pēc dziedēšanas.
Profilakse un pašaprūpe
- Uzturēt labu personisko higiēnu un ādas kopšanu,
- savlaicīgi apstrādāt ādas brūces un skrāpējumus,
- neizmantot dalītas adatas vai personīgās higiēnas piederumus (īpaši svarīgi intravenozo narkotiku lietotājiem),
- ja ir hroniskas ādas slimības vai diabēts — regulāra kontrole un ādas stāvokļa uzraudzība,
- izvairīties no spiedošām drānām vai drēbēm, kas var kairināt ādu.
Kad meklēt medicīnisku palīdzību
Meklējiet tūlītēju medicīnisko palīdzību, ja:
- abscess strauji palielinās vai kļūst ļoti sāpīgs,
- ir drudzis, drebuļi vai vispārējs sliktas pašsajūtas pieaugums,
- abscess atrodas uz sejas vai blakus acu zonai,
- ir pazīmes par izplatītu infekciju (sarkums, kas izplatās pa augšstilbu vai rokas virzienā),
- cilvēks ir imūnsupresēts, diabētiķis vai lieto imūnsupresīvus medikamentus.
Ādas abscesi ir bieži sastopami un pēdējos gados kļuvuši vēl izplatītāki. Pat 65 % cilvēku, kuri lieto intravenozas zāles, saslimst ar abscesiem. 2005. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs 3,2 miljoni cilvēku vērās neatliekamās palīdzības nodaļā abscesa dēļ; Austrālijā 2008. gadā aptuveni 13 000 cilvēku nonāca slimnīcā šo problēmu dēļ. Liela daļa gadījumu veiksmīgi ārstējas ar pareizu drenāžu, piemērotu antibiotiku lietošanu, ja nepieciešams, un rūpīgu brūces kopšanu.
Pazīmes un simptomi
Abscesi var veidoties jebkura veida cietos audos. Tie parasti veidojas uz ādas virsmas (piemēram, čūlas vai dziļi ādas abscesi), plaušās, smadzenēs, smadzenēs, zobos, nierēs un mandelēs. Stāvoklis var kļūt sarežģītāks, ja strutas un infekcija izplatās uz citām ķermeņa daļām. Tas var izraisīt gangrēnu, kad ķermeņa audu apgabali iet bojā.
Galvenie ādas abscesa simptomi un pazīmes ir apsārtums, karstums, pietūkums, sāpes un funkciju zudums. Var būt arī augsta temperatūra (drudzis) un drebuļi.
Iekšējos abscesus ir grūtāk atrast. Abscess var būt sāpīgs, cilvēkam var būt augsta temperatūra un kopumā viņš var justies slikti. Iekšējie abscesi parasti nedzīst bez ārstēšanas. Dažos gadījumos abscess var izraisīt pat nāvi, piemēram, ja abscess kaklā rada spiedienu uz traheju.
Ja abscess ir uz virsmas, tas var būt "svārstīgs", tas ir, pieskaras sajūta, ka tas ir pilns ar šķidrumu. Tā ir viļņveidīga kustība, ko izraisa strutas kustība abscesa iekšienē.
Abscess
Cēloņi
Abscesus izraisa bakteriāla infekcija, parazīti vai svešķermeņi. Bakteriāla infekcija ir visbiežāk sastopamais iemesls. Bieži vien vienā infekcijā ir iesaistīti daudzi dažādi baktēriju veidi. Amerikas Savienotajās Valstīs un daudzviet citur pasaulē visbiežāk sastopamā baktērija ir MRSA. Starp mugurkaula subdurālajiem abscesiem visbiežāk sastopamais organisms ir pret meticilīnu jutīgais Staphylococcus aureus.
Reti parazīti var izraisīt abscesus, un tas ir biežāk sastopams jaunattīstības valstīs. Īpaši parazīti, kas to izraisa, ir: drakunkulioze un miiaze.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir abscess?
A: Abscess ir strutas, kas sakrājušās ķermeņa audos.
J: Kādas ir dažas abscesa pazīmes un simptomi?
A: Abscesa pazīmes un simptomi ir apsārtums, sāpes, siltums un pietūkums. Apsārtums bieži vien ir lielāks nekā pietūkums.
J: Kas izraisa abscesu?
A.: Abscesu parasti izraisa bakteriāla infekcija. Reti abscesus var izraisīt parazīti, un tas ir biežāk sastopams jaunattīstības valstīs.
J: Kā tiek diagnosticēts ādas abscess?
A: Ādas abscesa diagnozi parasti nosaka, pamatojoties uz to, kā tas izskatās, un to var pierādīt, to pārgriežot. Ja diagnoze nav skaidra, var izmantot arī ultraskaņas izmeklējumus. Gadījumos ap anālo atveri var būt svarīgi veikt datortomogrāfiju (CT), lai meklētu dziļāku infekciju.
J: Kā ārstēt ādas vai mīksto audu abscsss?
A: Lielākās daļas ādas vai mīksto audu abscesu ārstēšana ietver to pārgriešanu un strutu izsūknēšanu. Antibiotikas parasti nav nepieciešamas veseliem cilvēkiem, bet jaunos pētījumos ir atklāts, ka brūces aizvēršana pēc drenāžas, nevis iesaiņošana ar marli var paātrināt dzīšanu, nepalielinot atgriešanās risku. Dažreiz nepietiek tikai izsūkt strutas ar adatu.
J: Cik bieži sastopami ādas abscesi?
A: Ādas abscesi ir ļoti izplatīti, un pēdējos gados tie ir kļuvuši vēl izplatītāki - pat 65 % cilvēku, kuri lieto intravenozas zāles, tos gūst - 2005. gadā Amerikā vien uz neatliekamās palīdzības nodaļām vērsās 3,2 miljoni cilvēku, bet Austrālijā 2008. gadā vien šīs slimības dēļ hospitalizēti 13 000 cilvēku.
