Timpāni (dažkārt saukti par tītara bungas vai vienkārši katlu bungas) ir bungas, kas izgatavotas no lielām bungām, kuras parasti ir izgatavotas no vara, ko veidojuši amatnieki, un kurām pēc noskaņošanas virsū ir uzvilkts ādai līdzīgs materiāls. Agrāk šo virsmu veidoja apstrādāta āda (cūkādas vai teļādas), bet mūsdienās parasti lieto sintētiskus materiālus, kas ir stabilāki pret mitrumu un temperatūras svārstībām. Šo augšējo daļu parasti sauc par bungugu vai "bungu galvu". Timpani ir itāļu valodas vārds (daudzskaitlis no timpano); neformālajā angļu valodā bieži lieto gan vārdu timpani, gan vienkārši "kettle drums". Cilvēku, kurš spēlē timpānus, sauc par timpānistu (angļu: timpanist).
Uzbūve un noskaņošana
Timpāna pamatā ir metāla (parasti vara vai mūra sakausējuma) vai mūsdienās reizēm arī cita materiāla bļoda — tā saucamais "katls". Virs bļodas stiepj bungugu, kuru piespriego ar regulējošām skrūvēm vai ar pedāli. Mūsdienu simfoniskajos timpānos bieži ir iebūvēts pedāla mehānisms, kas ļauj vienas kustības laikā mainīt bungas spriegumu un tādējādi ātri mainīt skaņes augstumu (noskaņot). Ir arī vecāki modeļi ar nospriegošanas skrūvēm vai čaulām, kurus noskaņo ar atslēgu.
Timpāni atšķiras no citām bungām, jo tie ir noregulēti atbilstoši noteiktām notīm — katra bļoda tiek noskaņota uz konkrētu toņu augstumu. Timpanists parasti nosaka, vai bungas ir pareizi noskaņotas, sakot, ka tās ir "balsī" (vai arī, atkarībā no partitūras prasībām, "bez balss"). Lai uz tiem spēlētu, izmanto speciālas bungu nūjiņas jeb timpānu āmurus; nūjiņu cietība un galviņas materiāls ietekmē skaņas raksturu — no vairāk "dures" un skanošas līdz maigai, pusmīkstai vilkmei. Citas bungas, ko izmanto orķestros un orķestros, parasti rada mazāk noteiktu toņu un netiek tradicionāli noskaņotas līdz konkrētām notīm.
Izmēri, diapazons un tehnika
Biežāk sastopamie timpānu diametri ir aptuveni 58, 66, 74 un 81 cm (angļu collās 23", 26", 29", 32"). Katla izmērs nosaka zemāko iespējamo skaņas augstumu — lielākais timpāns var nodrošināt viszemākās skaņas. Parasti orķestrī izmanto no diviem līdz četriem timpāniem; mūsdienu repertuārā var būt nepieciešami arī pieci vai seši, izpildījuma vajadzībām papildus izmantojot pre-timpānus vai papildu instrumentus.
Spēles tehnikā iekļaujas gan vienkārši sitieni ar nūjiņām, gan rullēšana (rapid roll), dinamiskās nianses, artikulācija ar dažādu daļu bungas galvas lietošanu un akcentētie uzbrukumi. Tāpat tiek izmantotas efekta tehnikas — muted (nogaidīšana ar roku), tiemens (strikta vietvieta galvas malā), vai tonu mainošana, stiepjot pedāli spēles laikā.
Vēsture un orķestra lietojums
Timpāni sākotnēji tika izmantoti militāros un ceremonālos ansambļos; līdz pat mūsdienām tos var redzēt [oficiālajās] kapelās un paražu orķestros, piemēram, Apvienotās Karalistes karalienes Elizabetes II Mājsaimniecības kavalērijas orķestrī, kurā "katlu bungas" (kā tās bieži dēvē) tiek nēsātas un demonstrētas ceremonijās. No 18. gadsimta beigām — ap 1700. gadu un vēlāk — timpāni kļuva regulāra orķestra sastāvdaļa; tos izmantoja komponisti kā Hendeļa, Bēthovena un citi 19. gadsimta komponisti, lai piešķirtu mūzikai spēku, ritmisku pamatu vai dramatisku uzsvaru. Mūsdienās timpāni ir klāt gandrīz visos lielajos orķestros, kameransambļos un tiek izmantoti arī dažos populārās mūzikas ansambļos.
Praktiski padomi un aprūpe
Timpānu kopšana ietver regulāru bungugu pārbaudi (ādas vai sintētiskā virsma bez plaisām), pareizu pedāla un mehānikas apkopi, kā arī bļodu virsmas tīrīšanu un pārbaudi pret koroziju. Noskaņošanas precizitāte ir īpaši svarīga profesionālā darbībā — daudzi timpānisti izmanto uzticamus elektroniskos klavišus vai toni kā atsauci noskaņošanā. Instrumentu izvēle (bungu veids, nūjiņu komplekts) ietekmē repertuāra interpretāciju, tāpēc profesionāli muzicējošie timpānisti parasti strādā ar vairākiem nūjiņu pāriem dažādiem mūzikas stiliem.
Apkopojot: timpāni ir melodiski noskaņotas bungas ar bagātu vēsturi un plašu izteiksmes iespēju loku — no ceremonijām uz lauka līdz simfoniskajām partitūrām un mūsdienu studijas ierakstiem. Timpanista loma orķestrī ir gan ritmiska, gan harmoniska, bieži nodrošinot svarīgus akcentus un noskaņojuma balstu.
