Electric Light Orchestra (ELO) — angļu rokgrupa, ko vadīja Džefs Lynne

Vēsture

Pārcelšanās

Grupa aizsākās kā citas grupas The Move blakusprojekts, ko veidoja mūziķi Rojs Vuds (Roy Wood) un Džefs Lins (Jeff Lynne). Lai gan The Move saviem popmūzikas hitiem bija pievienojuši klasiskās mūzikas nianses, Vuds un Linss vēlējās ciešāk apvienot rokmūziku un klasisko mūziku. Move bundzinieks Bevans pievienojās viņu projektam. Vuds viņu pirmajā albumā spēlēja gandrīz visus ar rokmūziku nesaistītos instrumentus. Viņi maksimāli izmantoja ierakstu studijas tehnoloģijas, tostarp daudzprakšu ierakstu un pārklāšanu.

Viņu pirmais albums saucās Electric Light Orchestra. Ar šādu nosaukumu tas tika izdots Apvienotajā Karalistē. Kad albums tika izdots Amerikas Savienotajās Valstīs, viņu amerikāņu ierakstu kompānija United Artists nezināja, ka albuma nosaukums ir grupas nosaukums. Viņi piezvanīja ELO britu izdevniecībai, lai noskaidrotu nosaukumu. Kad neviens neatbildēja, tika pierakstīts "No Answer". Vēlāk, kļūdoties nosaukumā, albums Amerikā iznāca kā No Answer. Grupas pirmais singls saucās "10538 Overture". Tas kļuva par FM radio favorītu. Ar laiku ELO mūzika kļuva populārāka par The Move mūziku. The Move izjuka, un Electric Light Orchestra kļuva par pastāvīgu grupu.

ELO

Otrā albuma ieraksta laikā Rojs Vuds nolēma pamest ELO. Viņš nodibināja citu grupu Wizzard. Vadību pārņēma Džefs Linns, un tai pievienojās Makdavels, Kaminskis un Geils. Albums "ELO 2" tika pabeigts un izdots, taču neguva tik lielu atsaucību kā pirmais. Albuma singls bija Čaka Berija dziesmas "Roll Over Beethoven" kaverversija. Tajā Berija dziesmai tika pievienotas daudzu Bēthovena skaņdarbu daļas. Tas kļuva par vēl vienu radio hitu.

Trešajā albumā "On the Third Day" tika iekļauta dziesmas "In the Hall of the Mountain King" rokmūzikas interpretācija. Albumā bija vēl viens hits, singls "Showdown". ELO sāka koncertēt Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņi sāka ar nelielu auditoriju. Ar laiku viņi kļuva arvien populārāki, un saviem priekšnesumiem pievienoja teatrālus elementus. Jaunie kontaktmikrofoni ļāva klasiskajiem mūziķiem uz skatuves kustēties un pat dejot, kā to darīja popmūziķi. Skatītājiem patika viņus vērot.

Līdz ceturtajam albumam "Eldorado" ELO pārgāja no mazo dalībnieku overdubēšanas uz ierakstiem ar īstiem orķestriem. Strādājot dzimtajā Anglijā, viņiem radās problēmas. Britu klasiskās mūzikas mūziķi parasti vairāk pieturējās pie arodbiedrību noteikumiem nekā pie mūzikas radīšanas. Dažkārt viņi ierakstu laikā aizgāja no darba. Tas kaitēja ierakstu tapšanas procesam, tāpēc ELO izmēģināja studiju Musicland Minhenē, Vācijā. Viņiem iepatikās, kā studija strādā, un vācu mūziķi bija daudz uzticīgāki. ELO izmantoja Musicland vēl vairākas reizes.

Nākamajā albumā "Face the Music" (1975) tika izdoti divi hiti - "Strange Magic" un "Evil Woman". ELO kļuva vēl populārāki. Kompilācijas albumā "Olé ELO" tika iekļauta lielākā daļa agrīno singlu. Trīs dziesmas no 1976. gada albuma "A New World Record" kļuva par pasaules hitiem. Tās bija "Telephone Line", "Livin' Thing" un "Do Ya", kas bija dziesmas Move pārtaisījums.

1977. gadā ELO ierakstīja dubultalbumu "Out of the Blue", kurā tika iekļautas dziesmas "Turn to Stone", "Sweet Talkin' Woman" un "Mr. Blue Sky", kas arī kļuva par hitiem. Grupa devās koncerttūrēs pa visu pasauli ar skatuves dekorāciju, kas izskatījās pēc NLO, kurš atvērās, lai atklātu grupas uzstāšanos iekšpusē. Viņu šovos bija daudz skatuves apgaismojuma un lāzeru efektu.

Nākamais jaunais albums "Discovery" iznāca tikai 1979. gadā. ELO ierakstu kompānija Jet Records nomainīja izplatītāju no United Artists uz Columbia Records, un tas daļēji izraisīja kavēšanos. Discovery tika iekļauti divi singli: "Shine a Little Love" un "Don't Bring Me Down". "Don't Bring Me Down" bija pirmais ELO singls, kurā nebija iekļauti klasiskie instrumenti. Columbia izdeva Greatest Hits albumu, kurā dažas Olé ELO dziesmas pārklājās ar vēlākajām.

1980s

80. gados ELO kļuva mazāk populāri. Viņiem bija mazāk hitu. Kopā ar dziedātāju Olīviju Ņūton-Džonu viņi ierakstīja skaņu celiņu "Xanadu". Viņi arī izdeva albumus Time (ar tituldziesmu un "Hold On Tight" kā singliem) 1981. gadā, Secret Messages (ar "Stranger") 1983. gadā un, visbeidzot, Balance of Power, kurā tika iekļauta "Calling America", 1986. gadā. Līdz tam laikam klasiskie mūziķi bija aizgājuši. Tagad Linss viņu partijas ierakstīja ar sintezatoriem vai sesijas spēlētājiem.

Džefs Linss (Jeff Lynne) tagad producēja citus izpildītājus, tostarp The Everly Brothers, un 1986. gadā pārtrauca sadarbību ar Electric Light Orchestra. Tomēr lielākā daļa atlikušo dalībnieku vēlējās turpināt sadarbību un pārgrupējās, vispirms kā grupa ar nosaukumu OrKestra, vēlāk kā "ELO Part II". Šie sastāvi vairākus gadus koncertēja, atskaņojot ELO vecos hītus un izdodot divus jauna materiāla albumus, bet Lynne turpināja savu producenta karjeru. Lynne 1990. gadā izdeva arī soloalbumu Armchair Theatre un kopā ar bijušo Beatle Džordžu Harisonu izveidoja grupu Traveling Wilburys.

2000s

2001. gadā Lynne ierakstīja albumu Zoom, atkal izmantojot ELO nosaukumu, taču ar jaunu mūziķu sastāvu. Ar jauno sastāvu viņš uzstājās televīzijā. Viņi spēlēja gan vecās, gan jaunās dziesmas. Viņš arī plānoja kopā ar viņiem doties koncertturnejā. Tomēr interese par grupu nebija liela, un lielākā daļa koncertu tika atcelti.

Electric Light Orchestra mūzika populārajā kultūrā bija vāji pārstāvēta no 80. gadu vidus līdz pat 2000. gadu sākumam. Klasiskās un rokmūzikas sajaukums apgrūtināja viņu mūzikas iekļaušanu radio atskaņojamo dziesmu sarakstos. ELO mūzika atgriezās 2000. gados, izmantojot to filmu skaņu celiņos, kā arī reklāmās, piemēram, Monster.

Albumi

• The Electric Light Orchestra (1971)
• Electric Light Orchestra II (1973)
• Trešajā dienā (1973)
• Eldorado (1974)
• Sastopies ar mūziku (1975)
• Jauns pasaules rekords (1976)
• No zilās puses (1977)
• Atklājums (1979)
• Xanadu (1980)
• Laiks (1981)
• Slepenie ziņojumi (1983)
• Spēka līdzsvars (1986)
• Palielināt (2001)
• Viens pats Visumā (2015)