Electric Light Orchestra, pazīstama arī kā ELO, bija populāra angļu rokgrupa, kas izcēlās 1970.—80. gadu mijā ar mūzikas sajaukumu — rokam pievienojot klasiskās mūzikas instrumentus un bagātīgas aranžas. Grupas galvenais līderis bija Džefs Linns — mūziķis, dziesmu autors un ierakstu producents. Lynne rakstīja un dziedāja lielāko daļu dziesmu un vadīja studijas darbu, kas deva ELO atpazīstamu, blīvu un melodisku skanējumu.

ELO sākotnēji radās 1970. gadā no projekta, ko veidoja Džefs Linns un Rojs Vuds (Roy Wood), ar mērķi apvienot vieglu mūziku un orķestra elementus. Vēlāk Rojs Vuds aizgāja, un grupas centrālā figūra kļuva Lynne. Grupas pamatsastāvā bija arī Ričards Tendijs (Richard Tandy), kurš spēlēja taustiņinstrumentus, Bivs Bevans (Bev Bevan) pie bungām, un basģitārists Maiks D'Albuquerque, kuru vēlāk nomainīja Kellijs Groucutt (Kelly Groucutt) pie basģitāru. Pie vainas ELO skanā bija arī vijolnieki un čellisti — Hjū Makdavels, Miks Kaminskis un Melvins Geils — kas bieži papildināja grupas ierakstus ar vijoli un čellu.

Stils un vispārējā pieeja

ELO bija pazīstama ar tādu darbu kā bagātīgas stīgas aranžas, daudzslāņainu vokālu harmoniju, plašu taustiņinstrumentu un sintezatoru izmantošanu, kā arī ar klasiskās un pop/rok mūzikas elementu sapludināšanu. Orķestra nosaukums ir joks par "elektrisko gaismu" un "Gaismas orķestri" (orķestris, kas spēlē vieglu mūziku) — tas atspoguļo ideju par orkestrāliem piederumiem popu dziesmās.

Svarīgākie albumi un dziesmas

ELO ierakstīja virkni veiksmīgu albumu, no kuriem izceļami: "ELO" (1971), "ELO II" (1973), "On the Third Day" (1973), "Eldorado" (1974), "Face the Music" (1975), "A New World Record" (1976), "Out of the Blue" (1977), "Discovery" (1979) un "Time" (1981). Starp populārākajām singlām ir "Mr. Blue Sky", "Evil Woman", "Don't Bring Me Down", "Livin' Thing", "Telephone Line", "Strange Magic" un "Turn to Stone". Daudzi no šiem ierakstiem guva augstas vietas topu sarakstos gan Lielbritānijā, gan ASV.

Studijas eksperimenti un mīti

ELO ierakstos bieži izmantoja studijas trikus un efektus. Piemēram, dziesmas "Fire on High" sākumā ir atpazīstams atpakaļieraksts — tas izraisīja spekulācijas un mītus par slēptām ziņām, taču tas bija nodoms radīt noslēpumainu efektu, nevis kāds ļaunprātīgs vēstījums.

Grupas izmaiņas, pārtraukums un atdzimšana

Vēlākajos gados ELO sastāvs mainījās, un grupas skanējums kļuva vairāk elektronisks, mazāk balstīts uz dzīvu stīgu sekciju. 1986. gadā grupa pēc vairākiem komerciāli veiksmīgiem gadiem pārtrauca aktīvu darbību. 1980.—90. gados no ELO atdalījās atsevišķi dalībnieki, un vēlāk tika veidoti projekti kā ELO Part II un The Orchestra, kuros iesaistījās bijušie mūziķi.

1990. gadu beigās un 2000. gados Džefs Linns piedzīvoja atzīšanu kā izcilu producentu, sadarbojoties ar citiem māksliniekiem (piem., Traveling Wilburys, Tom Petty). 2014. gadā Lynne atjaunoja grupas nosaukumu kā Jeff Lynne's ELO, un 2015. gadā iznāca jauns albums "Alone in the Universe", turpinot turnejas un koncertus, kuros Lynne vadīja gan klasisko ELO repertuāru, gan jaunus ierakstus.

Mantojums

ELO ir atstājusi būtisku ietekmi uz populāro mūziku, ietekmējot gan progresīvā roka, gan popmūzikas attīstību. Grupas kombinācija no orķestrālajiem motīviem un populārajām melodijām padarīja tās daiļradi atpazīstamu un iemīļotu daudzām paaudzēm. ELO dziesmas joprojām skan radio, filmās un reklāmās, un grupas īpašais skanējums tiek plaši atzīts mūzikas vēsturē.