Džordžs Harisons, MBE (1943. gada 25. februāris - 2001. gada 29. novembris) bija angļu mūziķis. Viņš ir vislabāk pazīstams kā grupas The Beatles ģitārists. Pēc grupas izjukšanas 1970. gadā viņš sāka solo karjeru. Viņš ierakstīja daudzus albumus un sadarbojās ar citiem mūziķiem, tostarp Ēriku Kleptonu, Bobu Dilanu, Filu Spekoru, Roju Orbisonu, Tomu Petiju un Ravi Šankaru. Viņš interesējās arī par Austrumu misticismu un labdarību.
Džordžs Harisons dzimis Liverpūlē un muzikālo interesi attīstīja jau jaunībā. Viņa agrīnie iespaidi un daiļrade noveda pie unikālas lomas The Beatles — viņš bija grupas galvenais ģitārists, tomēr arī rakstīja un izpildīja vairākas nozīmīgas dziesmas. No svarīgākajām viņa kompozīcijām ar The Beatles jāmin "Something" un "Here Comes the Sun", kas kļuvušas par mūzikas kanonu un kuras bieži tiek atzītas par vienām no grupas emocionālākajām un melodiskākajām dziesmām.
Indijas ietekme un misticisms: Harisons iepazīstināja Rietumu auditoriju ar Indijas mūziku un instrumentiem — īpaši sitaru — un studēja pie Ravi Šankara. Viņa interese par Austrumu garīgumu novirzīja gan viņa dziesmu tekstus, gan dzīvesveidu; Harisons atbalstīja meditāciju un dažādas garīgas kustības, tostarp sasaisti ar Hāre Krišna kustību. Šī ietekme bija nozīmīga gan The Beatles radošajā attīstībā, gan Harisona solo darbā.
Solo karjera un labdarība: Pēc Beatles izjukšanas Harisons guva lielu panākumu ar savu pirmo lielo solo albumu All Things Must Pass (1970), kuru producēja Fils Spekors. Albums iezīmēja viņa radošo brīvību un saturēja tādas pazīstamas dziesmas kā "My Sweet Lord" un tituldziesmu "All Things Must Pass". Tālākais nozīmīgs notikums bija labdarības koncerts Concert for Bangladesh (1971), kuru Harisons organizēja kopā ar Bobu Dilanu un Ēriku Kleptonu — tas bija viens no pirmajiem liela mēroga benefītkontcertiem un izraisīja plašu starptautisku atbalstu bēgļiem Bangladešā.
Mūzikas stils un instrumenti: Harisons bija pazīstams ar melodisku pieeju ģitārai, biežiem slide ģitāras partijas izmantojumiem un eksperimentiem ar netradicionāliem skanējumiem. Viņš popularizēja tādus instrumentus kā sitars plašākai popmūzikas publikai un izmantoja dažādus elektriskās ģitāras modeļus (piem., Rickenbacker, Gretsch, Fender) atkarībā no vajadzīgā tembra.
Sadarbības un ietekme: Harisons strādāja ar daudziem nozīmīgiem māksliniekiem, kā minēts iepriekš — Ēriku Kleptonu, Bobu Dilanu, Filu Spekoru, Roju Orbisonu un Tomu Petiju. Viņa mantojums ietekmējis daudzus ģitāristus un komponistus, īpaši to, kas vēlas apvienot rietumu rokformulas ar austrumu skanējumiem un garīgām tēmām.
Dzīve ārpus mūzikas: Personīgajā dzīvē Harisons bija precējies ar modeli Pattie Boyd (1966–1977) un vēlāk ar Oliviju Trinidadu Arias (no 1978. gada). Viņam ir dēls Dhani Harisons, kurš arī ir mūziķis. Harisons aktīvi atbalstīja dažādas labdarības iniciatīvas un bieži izmantoja savu slavu, lai vērstu uzmanību sociāliem un humanitāriem jautājumiem.
Pretrunas un tiesvedības: Harisons karjerā nonāca arī pie pretrunīgiem tiesas lēmumiem — viena no pazīstamākajām lietām bija prasība par dziesmas "My Sweet Lord" līdzību ar senāku popdziesmu, kas izraisīja diskusijas par iedvesmu, nejaušām līdzībām un autortiesībām populārajā mūzikā.
Atzinības un mantojums: Harisons ir atzīts par vienu no ietekmīgākajiem 20. gadsimta mūziķiem. Viņš tika apbalvots ar MBE (kā daļa no The Beatles), un viņa darbs guva plašu kritisku atzinību gan grupas gaitā, gan solo karjerā. Pēc nāves 2001. gadā viņa mūzika turpina iedvesmot jaunas paaudzes, un viņš tiek pieminēts kā mūzikas pionieris, kas paplašināja popmūzikas robežas, integrējot Austrumu elementus, garīgumu un sociālu apziņu.
Svarīgākie ieraksti un dziesmas (izvēle):
- All Things Must Pass (1970) — albums, kas nostiprināja Harisona kā spēcīgu solo mākslinieku;
- "My Sweet Lord" — hits no iepriekšminētā albuma;
- "Something" — viena no nozīmīgākajām Harisona kompozīcijām The Beatles laikā;
- Concert for Bangladesh (1971) — svarīgs labdarības notikums un albums;
- vairākas sadarbības albumos un koncertos ar tādiem māksliniekiem kā Ēriks Kleptons un Bobs Dilans.
Džordžs Harisons nomira 2001. gada 29. novembrī pēc ilgas slimības. Viņa radošais mantojums — gan kā Beatles ģitāristam, gan kā solo māksliniekam, producētājam un filantropam — turpina ietekmēt mūziku un kultūru visā pasaulē.