Ēriks Kleptons — angļu ģitārists, dziedātājs un komponists
Ēriks Kleptons — leģendārs angļu ģitārists, dziedātājs un komponists; Rolling Stone novērtēts starp visu laiku labākajiem. Dzīve, karjera un neaizmirstami hiti.
Ēriks Patriks Kleptons (Eric Patrick Clapton CBE, dzimis 1945. gada 30. martā Greinā, Riplijā, Sērrejā, Anglijā) ir angļu ģitārists, dziedātājs un komponists. Kleptons ir sešpadsmit gadus vecās Patrīcijas Kleptones un Anglijā dislocētā kanādiešu karavīra Edvarda Frīra dēls. Žurnāls Rolling Stone 2003. gadā viņu ierindoja 2. vietā visu laiku izcilāko ģitāristu sarakstā.
Īsumā par dzīvi un karjeru
Kleptons uzauga Sērrejā un jau pusaudža gados kļuva aizrāvies ar blūzu un ģitāru. Viņa karjera sāka attīstīties 1960. gados, kad viņš spēlēja grupā The Yardbirds. Vēlāk Kleptons pievienojās John Mayall & the Bluesbreakers, kur ieguva plašāku atpazīstamību kā blūza ģitārists. 1966. gadā viņš kļuva par vienu no supergrupas Cream dalībniekiem, sadarbojoties ar Jack Bruce un Ginger Baker — grupa guva milzīgu ietekmi uz blūza un rokgrupu attīstību.
Pēc Cream izjukšanas Kleptons spēlēja grupā Blind Faith, vēlāk izveidoja Derek and the Dominos, kur tapa leģendārais albums Layla and Other Assorted Love Songs un dziesma "Layla", ko iedvesmoja viņa neuzrakstītā mīlestība pret Pattie Boyd. 1970. gadu vidū Kleptons sāka veiksmīgu solo karjeru, ierakstot gan oriģinālmūziku, gan populāras blūza un roka kaverversijas.
Svarīgākie darbi un dziesmas
- Layla (ar Derek and the Dominos) — viena no ikoniskākajām 20. gadsimta roka melodijām;
- Tears in Heaven — personiska un sāpīga balāde, kas tapa pēc dēla Konora traģiskās nāves 1991. gadā;
- Wonderful Tonight — klasiska lēnā rokbalāde;
- Unplugged (1992) — akustiskais albums, kas atjaunoja Kleptona popularitāti un neskaidra slavas un Grammiju piešķīrumus;
- 461 Ocean Boulevard (1974) un Slowhand (1977) — nozīmīgi solo darbi ar populāriem singliem (piem., Clapton ģitāras versija "I Shot the Sheriff", "Cocaine").
Stils, instrumenti un ietekme
Kleptona stils ir dziļi ietekmēts no amerikāņu blūza leģendām — īpaši B.B. King, Robert Johnson un Muddy Waters. Viņa spēlē raksturīga tīra frāzēšana, emocionāla vibrato un ekonomisks piegājiens pie soliņiem, kas padara katru noti izteiksmīgu. Nozīmīgi instrumenti viņa karjerā ir bijuši Gibson Les Paul un Fender Stratocaster, īpaši pazīstamais Strat "Blackie", ar kuru viņš uzstājās ilgus gadus.
Atzinības, apbalvojumi un sabiedriskā darbība
Kleptons ir ieguvis daudzas nozīmīgas balvas: viņam ir vairākas Grammy balvas (vairāk nekā desmit), un viņš ir viens no nedaudzajiem māksliniekiem, kurš ticis iekļauts Rock and Roll Hall of Fame trīs reizes — gan kā solo mākslinieks, gan kā grupas dalībnieks. Viņam piešķirts arī rādītājs CBE.
Kleptons ir aktīvi iesaistījies labdarībā un atbalstījis atkarības ārstēšanu: viņš dibināja Crossroads Centre Antigvā, kas sniedz palīdzību cilvēkiem ar atkarībām. Viņa ikgadējie Crossroads Guitar Festival koncerti pulcē izcili ģitāristus un vāc līdzekļus centrā.
Personīgā dzīve un izaicinājumi
Kleptona dzīvē bija arī smagas personiskās krīzes — aizraušanās ar narkotikām un alkoholu, kuru viņš galu galā pārvarēja, un dēla Konora nāve 1991. gadā, kas radīja dziļu emocionālu triecienu un ietekmēja viņa mūziku (piem., dziesma "Tears in Heaven"). Neskatoties uz grūtībām, viņš turpināja radošu darbību un atjaunot koncertdarbību.
Mantojums
Ēriks Kleptons tiek uzskatīts par vienu no visu laiku ietekmīgākajiem ģitāristiem. Viņa stils savienoja klasisko blūzu ar rokgrupas enerģiju, iedvesmojot vairākas paaudzes mūziķu. Viņa ieraksti un koncerti ir kļuvuši par svarīgu rokmūzikas un blūza vēstures daļu, un viņa labdarības darbība turpina atstāt paliekošu iespaidu.
Ieteicamie albumi, ko paklausīties
- Layla and Other Assorted Love Songs (Derek and the Dominos)
- 461 Ocean Boulevard
- Slowhand
- Unplugged
- From the Cradle
- Riding with the King (kopā ar B.B. King)
Šis ir pārskats par Ēriku Kleptonu — mākslinieku, kura dzīve un mūzika ir atstājusi dziļu ietekmi uz blūzu un rokmūziku visā pasaulē.
Agrīnie gadi
Ēriks Patriks Kleptons dzimis 1945. gada 30. martā Riplijā, Sērrejā, Anglijā. Klptona tēvs, kuram jau bija sieva, pēc Otrā pasaules kara atgriezās Kanādā. Viņa māte nespēja paciest kaunu, ka pēckara Lielbritānijā audzina ārlaulības bērnu (bērnu no neprecētiem vecākiem). Viņa atstāja Kleptonu kopā ar viņa vecvecākiem Džeku un Rozu Klapiem (Kleptoni no pirmās laulības) un pārcēlās uz Vāciju, kur apprecējās ar citu kanādiešu karavīru. Kleptons uzauga, uzskatīdams, ka viņa māte ir viņa māsa. Vecmāmiņa viņam patiesību atklāja tikai deviņu gadu vecumā.
Jaunais Kleptons bija pieklājīgs un labi audzināts zēns, mācījās virs vidējā līmeņa, lai gan 1956. gadā viņš neizturēja vienpadsmit plus eksāmenu un devās uz St.Bedes vidusskolu. Tomēr divus gadus vēlāk viņš nokārtoja eksāmenu un, pateicoties sasniegumiem mākslā, pārgāja uz 13 plus un ieguva stipendiju skolai Tolvortas pilsētā, netālu no Surbitonas. Viņam ļoti patika māksla. Viņš vēlējās iemācīties spēlēt ģitāru pēc tam, kad televīzijā bija skatījies Džeriju Lī Lūisu. Kleptona apsēstība ar blūza mūzikas spēlēšanu izraisīja viņa izslēgšanu no Kingstonas Mākslas koledžas, jo viņš klasē spēlēja ģitāru.
Strādādams par strādnieku, lai samaksātu par darbu, Kleptons lielāko daļu brīvā laika pavadīja, spēlējot elektrisko ģitāru. Galu galā viņš pievienojās vietējai grupai The Roosters. Vēlāk viņš pievienojās grupai Casey Jones And The Engineers kopā ar grupas biedru Tom McGuiness. 1963. gadā Kleptonu uzaicināja pievienoties grupai The Yardbirds. Tieši Yardbirds grupā viņš ieguva iesauku "Slowhand". Šo vārdu viņš ieguva, pateicoties spēcīgajam stīgu locīšanai, kas bieži vien izraisīja ģitāras stīgu plīsumus. Stīgas viņš nomainīja uz skatuves, kamēr pūlis lēni klaigāja ar rokām.
Pēc aptuveni 18 mēnešiem, pavadītiem grupā Yardbirds, muzikālās domstarpības lika Kleptonam pāriet uz Džona Meiala (John Mayall's Bluesbreakers) grupu, kur viņa talants vēl vairāk pieauga. Tieši šajā karjeras posmā Ērika fani deva viņam otro un galīgo iesauku - "Dievs"!
Krēms
1966. gada vidū viņš pameta grupu Bluesbreakers, kuras dalībnieku vidū bija arī Džefs Beks un Džimijs Peidžs. Grupa, ko viņš izveidoja kopā ar basģitāristu Džeku Brūsu un bundzinieku Džindžeru Beikeru, kļuva par Ērika pazīstamāko grupu un pirmo rokgrupu - Cream. Cream kļuva par "sešdesmito gadu izcilāko (labāko) rokmūzikas trio"; grupas nosaukums radies tāpēc, ka tās dalībnieki bija vieni no labākajiem sesiju mūziķiem Anglijā. Viņi spēlēja gan savas dziesmas ("Strange Brew", "Sunshine Of Your Love", "White Room"), gan citu izpildītāju dziesmu kaverversijas ("I'm So Glad"). Tāpat kā viņa laikabiedrs Džimijs Hendrikss, Kleptons palīdzēja aizsākt wah-wah pedāļa izmantošanu. Viņš spēlēja slaveno ģitāru The Fool. Viņš arī izstrādāja tā dēvēto "sievietes toni" uz savas ģitāras un izmantoja to ar lielisku efektu. Piemēram, vienā no dziesmas "Tales of Brave Ulysses" (Stāsti par drosmīgo Ulissesu) vietām viņš apvienoja sievietes toni ar atgriezenisko saiti (overdriven pastiprinātāju), lai radītu unikālu skanējumu.
Kleptons sadraudzējās ar Bītlu Džordžu Harisonu, kurš lūdza viņu uzspēlēt ģitāru dziesmā "While My Guitar Gently Weeps" 1968. gada albumam "White Album". Kleptons spēlēja arī Džona Lenona dziesmā "Yer Blues", kas tika filmēta.
Lai gan Cream bija populāri un ierakstīja vairākus hitus, problēmas starp Beikeru un Brūsu, kā arī pieaugošā narkotiku lietošana izraisīja saspīlējumu, kas 1969. gadā noveda pie grupas izjukšanas. Džordžs Harisons sadarbojās ar Kleptonu, lai uzrakstītu un ierakstītu "Badge" Cream pēdējam albumam.
Kleptons atkal spēlēja kopā ar Džonu Lenonu un viņa jauno sievu Joko Ono kā grupas Plastic Ono Band dalībnieks. Viņš kopā ar viņiem uzstājās uz skatuves Toronto septembrī un spēlēja ģitāru Lenona dziesmā "Cold Turkey" par heroīna atkarību. Tajā laikā grupa The Beatles gatavojās izjukt. Lenons apsvēra iespēju uzaicināt Kleptonu pievienoties viņa un Ono jaunajai grupai, taču nolēma, ka pastāvīga sastāva nebūs.
The Fool replika
1970's
Kleptons un Beikers kopā ar Riku Greču un Stīvu Vinvudu izveidoja grupu Blind Faith. Blind Faith darbojās tikai dažus mēnešus un izdeva vienu albumu. Pēc Blind Faith izjukšanas Kleptons izveidoja citu grupu Derek and the Dominos. Viņu populārākā dziesma bija "Layla". Pateicoties savam draugam Pītam Taunšendam no grupas The Who, 1973. gada 13. janvārī viņš sniedza koncertu Rainbow teātrī Londonā. Viņš sāka darbu pie jauna albuma "461 Ocean Blvd", kas tika izdots 1974. gada jūlijā.
"Layla" iedvesmas avots bija modele Pattie Boyd. Viņa bija precējusies ar Kleptona draugu Džordžu Harisonu. Kleptons bija iemīlējies Boidā. Viņš nebija laimīgs, jo nevarēja būt kopā ar viņu, jo viņa bija precējusies ar viņa draugu. Ar laiku Boida un Harisons izšķīrās, un Kleptons un Boida satikās. Viņi apprecējās 1979. gada maijā. Visi trīs palika draugi, un Kleptons un Harisons sevi dēvēja par "vīriem-saulātajiem", lai gan vēl vairākus gadus pēc tam draudzība starp viņiem, saprotams, bija saspringta. Kleptons un Boida izšķīrās 1989. gadā, pēc tam, kad arī viņu attiecības izjuka.
Ēriks Kleptons 1977. gadā
1990's
Pēc četrus gadus vecā dēla Konora nāves, kurš 1991. gada 20. martā izkrita no loga mātes draudzenei piederošā Ņujorkas dzīvoklī 53. stāvā, Kleptons ieradās dzīvoklī neilgi pēc negadījuma. Klptona skumjas tika paustas dziesmā "Tears in Heaven", kas tika iekļauta viņa albumā Unplugged un 1991. gada filmas Rush skaņu celiņā. Dziesma bija vislabāk pārdotākais Kleptona singls Amerikas Savienotajās Valstīs un sasniedza otro vietu Billboard Hot 100 topā. Dziesma ieguva trīs Grammy balvas - par labāko popmūzikas vokālo izpildījumu vīriešiem, gada dziesmu un gada ierakstu. 2004. gadā žurnāls Rolling Stone ierindoja "Tears in Heaven" 362. vietā žurnāla sarakstā "500 visu laiku lielākās dziesmas". "Unplugged" ir visu laiku vislabāk pārdotais dzīvā albums.
Vēlākie gadi
Līdztekus problēmām ar narkotikām Kleptonam bija arī problēmas ar alkoholu, dažkārt viņš dienā izdzēra veselu pudeli vai pat vairāk alkohola. Deviņdesmitajos gados viņam beidzot izdevās pārtraukt lietot alkoholu. Viņš arī uzzināja vairāk par savu tēvu, kurš bija miris, un par pusbrāli (no mātes puses), kuru nekad nebija redzējis, kurš bija ar garīgiem traucējumiem un dzīvoja slimnīcā.
Kleptons joprojām muzicē un uzstājas, dažkārt kopā ar citiem mūziķiem, piemēram, B.B. Kingu.
Kleptons labprāt makšķerē arī Eastlodge makšķerēšanas vietā.
Grupas ar Eric Clapton
- The Roosters
- Casey Jones & The Engineers
- Yardbirds
- John Mayall's Bluesbreakers
- Krēms
- Akla ticība
- Plastic Ono Band
- Dereks un Domino
Ēriks Kleptons 2005. gadā
Meklēt