Džefs Beks — angļu rokmūziķis, Yardbirds ģitārists un Grammy laureāts

Džefs Beks — leģendārs angļu rokmūziķis un Yardbirds ģitārists, 4 Grammy laureāts. No blūzroka līdz džeza fusion, Rokenrola slavas zāles dalībnieks un ģitāras virtuozitātes etalons.

Džefrijs Arnolds "Džefs" Beks (dzimis 1944. gada 24. jūnijā, miris 2023. gada 10. janvārī) bija angļu rokmūziķis. Viņš kļuva plaši pazīstams, kad 1965. gadā grupas Yardbirds ģitārista amatā nomainīja Ēriku Kleptonu. Neilgi pēc tam apvienībai uz īsu brīdi pievienojās arī Džimijs Peidžs, un 1966. gadā Beks no grupas aizgāja. Pēc tam Beks turpināja strādāt gan ar savu grupu, gan ar citiem mūziķiem, kļūstot par vienu no ietekmīgākajiem elektriskās ģitāras meistariem.

Daudzās Džefa Beka dziesmās nav dziedāšanas, un tajās galvenā uzmanība tiek pievērsta Bekam, kurš prasmīgi izpilda ģitāras spēli. Viņa mūzika aptver daudzus žanrus, tostarp blūzroku, smago metālu un džeza fusion, kā arī rokabiliju, elektronikas ietekmes un pat orķestrālus aranžējumus. Karjeras laikā viņš saņēma vairākas Grammy balvas (kopumā astoņas), pārsvarā kategorijā “Labākais rokmūzikas instrumentālais izpildījums”.

Beks tika iekļauts žurnāla Rolling Stone publicētajā sarakstā "100 visu laiku izcilākie ģitāristi" 14. vietā un regulāri minēts līdzīgos topos kā viens no novatoriskākajiem rokmūzikas ģitāristiem.

Beks ir divreiz uzņemts Rokenrola slavas zālē — pirmo reizi kā grupas Yardbirds dalībnieks (1992), un vēlreiz kā solo mākslinieks (2009).

Karjera

Pēc aiziešanas no Yardbirds Beks 1967. gadā izveidoja Jeff Beck Group ar Rodu Stjuartu un Roniju Vudu. Grupas albumi Truth (1968) un Beck-Ola (1969) ar smagnēju blūzroka skanējumu būtiski ietekmēja vēlākā hardroka un smagā metāla attīstību. 1973. gadā viņš darbojās trijotnē Beck, Bogert & Appice, kas pazīstama ar enerģiskiem dzīvajiem priekšnesumiem un savu versiju par “Superstition”.

1970. gadu vidū Beks pievērsās instrumentālam džeza rokam, izdodot pilnībā instrumentālo albumu Blow by Blow (1975), ko producēja Džordžs Mārtins, un tā turpinājumu Wired (1976). Turpmāk sekoja koncertieraksts ar Jana Hammera grupu un vairāki darbi, kuros Beks apvienoja virtuozu ģitārspēli ar sintezatoriem un plašu ritmisko paleti. 1980. gadu izskaņā viņš atgriezās ar trijotnes albumu Jeff Beck’s Guitar Shop (1989), kas viņam atnesa plašu kritiķu atzinību.

Vēlākajos gados Beks drosmīgi eksperimentēja ar elektronikas, industrial un ambient elementiem albumos Who Else! (1999), You Had It Coming (2001) un Jeff (2003). 2010. gada ieraksts Emotion & Commotion savienoja ģitāru ar orķestra aranžējumiem, bet Loud Hailer (2016) atgrieza viņu pie sociāli iekrāsota, skarba roka skanējuma. 2022. gadā viņš izdeva kopalbumu 18 ar Džoniju Depu. Beks aktīvi koncertēja līdz pat dzīves noslēgumam.

Mūzikas stils un instruments

Beka skanējums ir atpazīstams pēc ļoti izteiksmīgas frāzēšanas, mikrotolēna stīgu liekumiem, harmoniku un apzināti kontrolētas atgriezeniskās saites. Viņš bieži spēlēja ar pirkstiem (bez mediatora), vienlaikus izmantojot Stratocaster vibrato sviru, skaļuma un toņa potenciometrus, lai “modelētu” notis reāllaikā. Beks tradicionāli paļāvās uz rokām un pastiprinātāja mijiedarbību vairāk nekā uz efektu pedāļiem, panākot plašu dinamisko un tembrālo amplitūdu — no šalkaini maigiem toņiem līdz agresīvam, raupjam pārslodzes skanējumam.

Diskogrāfija — nozīmīgākie albumi

• Truth (1968)
• Beck-Ola (1969)
• Blow by Blow (1975)
• Wired (1976)
• There & Back (1980)
• Jeff Beck’s Guitar Shop (1989)
• Who Else! (1999)
• You Had It Coming (2001)
• Jeff (2003)
• Emotion & Commotion (2010)
• Loud Hailer (2016)
• 18 (kopā ar Džoniju Depu, 2022)

Sadarbības

Beks sadarbojās ar daudziem mūziķiem un producentiem — no Roda Stjuarta un Ronija Vuda viņa karjeras sākumposmā līdz Janam Hammeram un Džordžam Mārtinam 70. gados. Viņa repertuārā un interpretācijās būtiska loma bija arī Stīvija Vondera kompozīcijām; Beks bieži uzstājās kopā ar izciliem ritma sekciju mūziķiem un jauno paaudžu talantiem, veidojot koncertprogrammas, kur grūvs un improvizācija ir galvenie stūrakmeņi.

Apbalvojumi un atzinība

• Grammy balvas: karjeras laikā ieguva astoņas balvas un vairākas nominācijas, pārsvarā instrumentālajās kategorijās.
• Rokenrola slavas zāle: divkārtējs laureāts — kā Yardbirds dalībnieks un kā solo mākslinieks.
• Rolling Stone atzinība: sarakstā “100 visu laiku izcilākie ģitāristi” ierindots 14. vietā; bieži uzskatīts par vienu no visietekmīgākajiem modernās ģitārspēles inovatoriem.

Personīgā dzīve un aizraušanās

Bez mūzikas Beka lielā kaislība bija klasisko automobiļu restaurācija un būvēšana; viņš uzturēja savu darbnīcu un kolekciju Saseksā, apvienojot inženierpratību ar estētiku — līdzīgi kā mūzikā.

Nāve un mantojums

Džefs Beks aizgāja mūžībā 2023. gada 10. janvārī 78 gadu vecumā, miršanas iemesls bija bakteriāls meningīts. Pēc viņa nāves visā pasaulē izskanēja kolēģu un klausītāju piemiņas vārdi, uzsverot viņa unikālo spēju pārkāpt žanru robežas un atklāt ģitāras izteiksmes jaunas iespējas. Viņa ieraksti un dzīvie priekšnesumi joprojām kalpo kā paraugs tehniskai meistarībai un muzikālai iztēlei nākamajām mūziķu paaudzēm.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Džefs Beks?

J: Kā Džefs Beks kļuva slavens?

J: Ko Džefs Beks darīja pēc tam, kad pameta Yardbirds?

J: Kādus žanrus pārstāv Džefa Beka mūzika?

J: Kādus apbalvojumus par savu mūziku Džefs Beks ir saņēmis?

J: Cik reizes Džefs Beks ir uzņemts Rokenrola slavas zālē?

J: Kāda ir daudzu Džefa Beka mūzikas skaņdarbu galvenā tēma?

Meklēt pēc burta