Bossa nova — brazīliešu mūzikas žanrs: vēsture, stils un izpildītāji
Iepazīsties ar bossa nova — brazīliešu mūzikas vēsturi, stilu un izpildītājiem; no "The Girl From Ipanema" līdz Jobim un Gilberto mantojumam.
Bossa nova ir brazīliešu mūzikas veids, kuras nosaukums portugāļu valodā burtiski nozīmē "jaunā tendence" vai "jaunā viļņa" noskaņa. Bossa nova kā žanru plašākās pazīstamības līmenī izveidoja Antonio Karloss Žobims (Antonio Carlos Jobim) un Žoao Žilbertu (João Gilberto). Par vienu no pirmās bossa nova viļņa ikoniskākajām dziesmām kļuva "The Girl From Ipanema" ("Garota de Ipanema"), kas palīdzēja žanram iegūt starptautisku popularitāti 1960. gadu sākumā.
Vēsture un izcelsme
Bossa nova radās Rio de Žaneiro 1950. gadu beigās un 1960. gadu sākumā, galvenokārt inteliģentas, vidējas klases mūziķu un dzejnieku aprindās. Tā attīstījās no sambas, taču mūzikas valodā ieviesa smalkāku harmoniju un mierīgāku, intīmāku izpildījuma stilu. Svarīgu lomu attīstībā nospēlēja sadarbība starp komponistiem (piemēram, Antonio Carlos Jobim), dzejniekiem-tekstiem (piemēram, Vinícius de Moraes) un izpildītājiem (João Gilberto), kā arī ieraksti kā João Gilberto albums Chega de Saudade (1959), kas bieži tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem tīšajiem bossa nova ierakstiem.
Stila iezīmes un mūzikas valoda
- Ritms: bossa nova ritmiski sakņojas sambā, taču parasti tas ir mazāk perkusīvs un izteikti sinkopēts. Īpaši pazīstama ir bossa nova ģitāras rakstura "groove" — baspieziena un sinkopētas akordu figūras kombinācija, kas rada vieglu šūpošanos, nevis spēcīgu sitamo ritmu.
- Harmonija: žanrs izmanto sarežģītākas, džeza iedvesmotas akordu progresijas — paplašinātas septakordu, deviņkordu un modulāciju iespējas, kas piešķir dziesmām bagātīgāku harmonisko krāsu.
- Balsojums: izpildījums parasti ir kluss, intīms un rezervepilns — vokāls bieži tiek runāts-līdzīgi vai mazs, plāns tembrs ar lēnu frāzējumu; tas rada "vēso", tuvāku sajūtu klausītājam.
- Tēmas: teksti bieži skar mīlestību, "saudade" (ilgas), pilsētas ainavas, dabu un ikdienas izjūtas, bieži ar elegantu lirismu un sīku detaļu aprakstiem.
Instrumentācija un izpildījums
Bossa nova bieži tiek atskaņota ar klasisko ģitāru un klavierēm, pievienojot vieglas ritma sekcijas elementus un stīgu aranžējumus. Ritma laukā parasti izmanto pandeiro, bungu slotiņas (brushes), hei-hat vai vieglus sitamos, tādējādi saglabājot maigu, akustisku skanējumu. Stīgu un pūšaminstrumentu izmantojums tiek pieskaitīts, sevišķi studijas ierakstos, kur bieži tiek iekļauti smalki aranžējumi.
Īpaši pazīstama ir bossa nova ģitāras tehnika: spēlētājs parasti iegrozās ap basu noti uz pirmā vai ceturtā takts sitiena un akordu sinkopāciju uz otrā un ceturtā un. Tas rada “plūdumu” bez spēcīgām sitamajām uzsvariem — vienkāršoti sakot, lai gan pamats ir samba, ģitāras pirkstu raksts izpilda gan basa līniju, gan akordu ritmiskos akcentus.
Galvenie izpildītāji un nozīmīgi ieraksti
- João Gilberto — viens no žanra tēviem, kura ģitāras un vokāla stils noteica bossa nova estētiku; albums Chega de Saudade (1959) ir klasika.
- Antonio Carlos Jobim — komponists un aranžētājs, radījis daudzus bossa nova standartus: "Desafinado", "Corcovado", "Água de Beber", "Garota de Ipanema".
- Vinícius de Moraes — dzejnieks un teksta autors, bieži sadarbojās ar Jobim un citiem, radot daudzas ievērojamas dziesmas.
- Astrud Gilberto un Stan Getz — starptautiskā panākuma simbols ar albumu Getz/Gilberto (1964) un singlu "The Girl From Ipanema", kas popularizēja bossa nova ārpus Brazīlijas.
- Citi svarīgi vārdi: Nara Leão, Carlos Lyra, Baden Powell, Luiz Bonfá, Sérgio Mendes, Marcos Valle.
Ietekme, attīstība un mantojums
Bossa nova radīja spēcīgu ietekmi uz džezu, populāro mūziku un Brazīlijas mūziklu tradīcijām (piemēram, MPB — Música Popular Brasileira). 1960. gados žanrs ieguva globālu popularitāti, ietekmējot džeza mūziķus un radot daudz starpkultūru ievadījumu. Ar laiku bossa nova saplūda ar citiem stiliem — salsu, funku, džezu un elektroniku —, radot jaunus izteiksmes veidus un revivalus.
Mūsdienās bossa nova joprojām ir ietekmīgs žanrs: to klausās, aprobē mūzikas izglītībā, pārstrādā jaunie mūziķi un izmanto filmu, reklāmu un kafejnīcu atmosfēru mūzikā. Tās subtīla, intīmā estētika padarījusi to par mūžīgu skaņdarbu sarakstu, ko turpina atskaņot gan akustiskos, gan modernizētos aranžējumos.
Ieteicamie ieraksti, lai iepazītos ar žanru
- João Gilberto — Chega de Saudade (1959)
- Stan Getz & João Gilberto — Getz/Gilberto (1964)
- Antonio Carlos Jobim — dažādu laiku ieraksti ar dziesmām "Desafinado", "Corcovado", "Água de Beber" un "Garota de Ipanema"
- Compilācijas "Bossa Nova Classics" vai "The Birth of Bossa Nova" — labs pārskats par žanra agrīnajiem darbiem
Apkopojot — bossa nova ir radoša brazīliešu mūzikas kustība, kas apvieno sambas panākumus ar džeza harmoniju un intīmu, "vēsu" izpildījumu, radot žanru, kas joprojām iedvesmo mūziķus un klausītājus visā pasaulē.
Meklēt