C-dur
C-dur (jeb C-dur) ir mažora skala, kuras pamatā ir C-dur. Tās tonālajā signatūrā ir septiņi skaļi.
Tās relatīvais moll ir a-moll, bet paralēlais moll ir c-moll. Tā enharmoniskais ekvivalents ir D♭mažors.
Kad arfa ir noskaņota C-dur, visi tās pedāļi ir apakšējā pozīcijā. Tā kā tādējādi visas stīgas ir īsākas, tā padara to mazāk rezonanses.
Lielākā daļa komponistu dod priekšroku enharmoniskajam ekvivalentam D-dur, jo tajā ir tikai piecas līdzības. Tomēr Johans Sebastians Bahs Prelūdijai un fūgai Nr. 3, kas iekļautas abās "Labi temperētā klavierēm" grāmatās, izvēlējās C-dur. Francs Lists Ungāru rapsodijā Nr. 6 skaņdarba sākumā maina taustiņu no D-dur uz C-dur. Moriss Ravels izmantoja C-dur kā toniku skaņdarbā Ondine no viņa klaviersuitas Gaspard de la nuit.
Lūiss Verns izmantoja Dis mažoru Messe solennelle noslēguma skaņdarbā.
Augošā un lejupejošā C-dur skala.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir C♯ major?
A: C-dur (jeb C-dur) ir mažora skala, kuras pamatā ir C-dur. Tās tonālajā signatūrā ir septiņi skaļi.
J: Kāda ir C mažora relatīvā minoritāte?
A: C mažora relatīvais moll ir A moll.
J: Kāds ir C mažora paralēlais minors?
A: C♯ mažora paralēlais minors ir C♯ minors.
J: Kāds ir C-dur enharmoniskais ekvivalents?
A: C-dur mažora enharmoniskais ekvivalents ir D mažors.
J: Kā arfas noskaņošana, lai spēlētu šajā tonācijā, ietekmē tās skaņas kvalitāti?
A: Kad arfa ir noregulēta, lai spēlētu šajā tonalitātē, visi tās pedāļi ir novietoti apakšējā pozīcijā, kas padara to mazāk rezonējošu, jo visas stīgas ir īsākas.
J: Kāpēc vairums komponistu izvēlas izmantot D-dur?
A: Lielākā daļa komponistu dod priekšroku D-dur, jo tajā ir tikai piecas līdzības, salīdzinot ar septiņām asajām notīm C-dur taustiņā.
J: Vai ir kādi labi zināmi skaņdarbi, kas sarakstīti tieši šai tonācijai?
A: Jā, Johans Sebastians Bahs uzrakstīja Prelūdiju un fūgu Nr. 3 no abām "Labi temperētā klavierspēles" grāmatām ar šo taustiņu signatūru, Francs Lists mainīja taustiņu no D-dur uz šo taustiņu savas "Ungāru rapsodijas Nr. 6" sākumā, Moriss Ravels izmantoja šo taustiņu kā toniku "Ondīnei" no savas klaviersērijas "Gaspard de la nuit", bet Luijs Verns izmantoja to kā noslēdzošo skaņdarbu "Messe solennelle".
