Akustiskā ģitāra — definīcija, uzbūve, stīgu veidi un pielietojums

Akustiskā ģitāra ir stīgu instruments. Tai ir sešas stīgas, kas no noskaņošanas tapām pāriet pāri instrumenta kaklam, kurš ir iezīmēts ar līnijām, ko sauc par brīvrindām. Šīs atzīmes norāda, kur ar kreisās rokas pirkstiem nospiest stīgu, lai mainītu stīgas atskaņojamo noti. Ar labo roku stīgas tiek nospiestas ar pirkstiem vai ar plectrum ("plectrum"), lai tās skanētu. Akustiskās ģitāras tiek izmantotas dažādos mūzikas veidos, sākot no klasiskās mūzikas līdz rokenrolam, blūgrāsam un folkam. Sešas stīgas var būt tērauda vai neilona. Neilona stīgas parasti izmanto klasiskajā mūzikā un radniecīgos mūzikas stilos. Tērauda stīgas parasti izmanto lielākajā daļā citu stilu.

Uzbūve un galvenās daļas

• Korpuss (body) — skaņas dēlis (top), sāni un aizmugure. Skaņas dēlis visbiežāk ir no priedes (spruce) vai ciedra; tas ļoti ietekmē instrumenta skanējumu.
• Skaņas atvere (soundhole) — parasti apaļa atvere korpusā, kas ļauj skaņai izkļūt no korpusa; klasiskajām ģitārām ap rozeti bieži ir dekoratīvs raksts.
• Stiprinājumi (bracing) — iekšējās sijas zem skaņas dēļa, kas nosaka rezonansi un izturību; dažādas bracing konstrukcijas ietekmē skaņas raksturu.
• Tiltiņš un sedzējsona (bridge un saddle) — vieta, kur stīgas piesiets pie korpusa; sedzējsona augstums ietekmē stīgu darbību (action).
• Kakls (neck) — satur ģitāras kroku (fretboard), kura materiāls (parasti riekstkoks vai ebenkoks) ietekmē pieskāriena izjūtu.
• Fretboard un brīvrindas (fretboard un frets) — brīvrindas nosaka precīzas notis. Fretboard var būt plakans (klasiskajām) vai nedaudz izliekts (steel-string).
• Galviņa un noskaņotāji (headstock un tuners) — šeit atrodas noskaņošanas tapas, kas ļauj mainīt stīgu spriegumu.
• Truss rod — metāla stienis kaklā (parasti steel-string ģitārām) tieksmes korekcijai; to izmanto, lai regulētu kakla līkni.

Stīgu veidi un to īpašības

• Neilona stīgas — mīkstākas, zemākas sprieguma, piemērotas klasiskajām ģitārām; tām ir siltāks un mīkstāks skanējums.
• Tērauda stīgas — spožākas un spēcīgākas; plaši lietotas folkā, rokā un citos stilos.
• Apvītās (wound) un neapvītās stīgas — apvītās (parasti zemākās 3 vai 4) dod zemākus toņus; augstākās parasti ir neapvītas.
• Segtas stīgas (coated) — pārklātas, lai palielinātu izturību un ilgāku skanējuma stabilitāti pret koroziju.
• Stīgu biezumi (gauge) — light, medium, heavy u.c.; plānākas stīgas ir vieglāk spēlējamas, biezākas dod pilnīgāku skaņu un lielāku skaļumu.
• Materiāli un sakaņas raksturs — bronza, fosfora-bronza, silk-and-steel u.c. katrs dod citādāku tonālās krāsu un ilgmūžību.

Noskaņošana un populāras noskaņojuma shēmas

Standarta noskaņojums lielākajai daļai sešu stīgu akustisko ģitāru ir E–A–D–G–B–E (no zemākās līdz augstākajai). Bieži lietotas alternatīvās noskaņojuma iespējas:

• Drop D (D–A–D–G–B–E) — bagātīgāks zemais D, populārs roka un folka stilā.
• Open G, Open D — atklātas akordiem piemērotas noskaņojuma shēmas blūzam un slide tehnikai.
• Capo izmantošana — ļauj saglabāt tradicionālu pirkstu pozīciju, mainot tonālumu jebkurā krustpunktā.

Noskaņot var pēc cita instrumenta, klavierēm, elektriskā ģitāras, vai ar elektronisko uztvērēju (tuner) vai viedtālruņa lietotni.

Spēles tehnikas

• Fingerstyle — atsevišķu stīgu pirkstu izmantošana, bieži ar baslīniju, melodiju un akordu ritmu vienlaikus.
• Strumming — ritmiska stīgu iegrišana ar pirkstiem vai plectrum; dažādi ritma modeļi un dinamika veido dziesmas izjūtu.
• Flatpicking — spēlēšana ar plektronu, bieži izmanto folka un bluegrass žanros.
• Classical techniques — īpašas pirkstu pozas, rests and free strokes, ģitārists izmanto neilona stīgas un klasisko sēdēšanas tehniku.
• Percussive playing — ģitāras korpusa skandināšana, tapsēšana un sitieni, lai radītu ritmisku pavadījumu.

Ģitāru veidi un korpusa formas

• Klasiskā (classical) — neilona stīgas, plata kakla forma, plakanāks fretboard, paredzēta klasiskai spēlei.
• Steel-string acoustic — tērauda stīgas, dažādi korpusi: dreadnought, concert, auditorium, parlor, jumbo; katra forma ietekmē skaļumu un toni.
• Acoustic-electric — akustiskā ģitāra ar iebūvētu mikrofonu vai pickup sistēmu, ļauj to pastiprināt vai ierakstīt.

Kopšana un uzturēšana

• Regulāri mainīt stīgas — atkarībā no spēlēšanas biežuma, ik pēc dažām nedēļām līdz pāris mēnešiem.
• Uzturēt pareizu mitruma līmeni — akustiskā ģitāra ir jutīga pret pārāk sausu vai mitru vidi; ieteicams izmantot instrumenta humidifier un glabāt futrālī.
• Tīrīšana — pēc spēlēšanas noslaucīt eļļu un sviedrus no stīgām un korpusa; lietot piemērotus kopšanas līdzekļus koksnei un metālam.
• Regulēšana (setup) — ja nepieciešams, noregulēt sedzējsonu augstumu, truss rod un intonāciju; sarežģītākus darbus labāk uzticēt meistaram.

Ko ņemt vērā, pērkot akustisko ģitāru

• Pārbaudiet rezonansi un skaļumu — piespēlējiet dažādus akordus un pārliecinieties, ka skaņa ir līdzsvarota.
• Izmērs un forma — izvēlieties ģitāru, kas ērti der jūsu rokai un ķermenim; sēdēšanai vai stāvēšanai var būt atšķirīgas prasības.
• Materiāli — labāks koka veids un precīzāka izgatavošana parasti dod labāku skaņu, bet arī paaugstina cenu.
• Ja esat iesācējs — apsveriet instrumentu ar ērtu action un stabilu intonāciju; var dot priekšroku vidējas klases instrumentam ar profesionālu noregulējumu.

Pielietojums un žanri

Akustiskā ģitāra ir universāls instruments izmantojama solo izpildījumos, dziesmu akompānamentam, folkam, blūzam, rokā, popā, kā arī klasiskajā mūzikā. Tā ir bieži sastopama gan studijā, gan dzīvajos koncertos, un ar iebūvētu pickup to viegli apvienot ar pastiprinātāju vai skaņas sistēmu.

Šis pārskats sniedz pamatinformāciju par akustisko ģitāru — no uzbūves un stīgu veidiem līdz spēles tehnikām un kopšanai. Ja vēlaties, varu ieteikt konkrētus modeļus vai palīdzēt izvēlēties ģitāru atbilstoši jūsu budžetam un stilam.

Kā ģitāra kļuva par populāru instrumentu

Akustisko ģitāru (instruments ar sešām stīgām) no Spānijas radīja Antonio Torress Jurado. Taču sākumā ģitāra atšķīrās no tās, kādu mēs to redzam tagad. 16.-17. gadsimtā ģitāra kļuva populāra Eiropā. 18. gadsimtā ģitāra mainījās un kļuva līdzīga tai, kāda tā ir tagad. Taču pirms 19. gadsimta daudzi cilvēki uzskatīja, ka ģitāra nevar būt tāda pati kā klavieres vai vijole. Viņi uzskatīja, ka tā nevar atskaņot klasisko mūziku. Taču 19. gadsimta sākumā slavenais ģitārists Fernando Sors (Fernando Sor) padarīja ģitāru populārāku un lika vairāk cilvēkiem iemīlēt ģitāras spēli. Pirms 20. gadsimta cilvēki spēlēja akustisko ģitāru. 20. gadsimtā ASV mūziķis Leo Fenders izgudroja elektrisko ģitāru.

akustiskā ģitāra

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir akustiskā ģitāra?

J: Ko rāda akustiskās ģitāras brīvlapas?

J: Cik stīgu ir akustiskajai ģitārai?

J: Kādiem mūzikas veidiem izmanto akustiskās ģitāras?

J: Kādi ir divi akustiskās ģitāras stīgu veidi?

J: Kāda veida mūziku parasti spēlē ar neilona stīgām?

J: Kāda veida mūziku parasti spēlē ar tērauda stīgām?

Meklēt pēc burta