Ad hominem — pretpersoniskais arguments: nozīme un piemēri

Uzzini, kas ir ad hominem — pretpersoniskais arguments, tā nozīme, reāli piemēri un kā atpazīt vai pretoties šim vājajam retorikas paņēmienam.

Ad hominem ir latīņu valodas termins, kas apzīmē noteiktu argumentu tipu. Retorikā — zinātnē par to, kā pārliecināt citus un veidot pārliecinošu runu — tas tiek lietots, lai aprakstītu situāciju, kad uzmanība tiek novirzīta no paša jautājuma uz personu, kas to izsaka. Tulkojumā no latīņu valodas ad hominem nozīmē “pret personu”. Citiem vārdiem sakot, ad hominem ir uzbrukums personai, nevis argumenta saturam.

Vārds cēlies no latīņu homo (“cilvēks”), kur hominem ir tā formas variants. Senajā Romā ar šo terminu apzīmēja tos, kas bija brīvi cilvēki.

Kas ir ad hominem un kā tas darbojas

Ad hominem parasti izmanto reputācijas graušanu, baumas vai personiskus uzbrukumus, lai šķietami diskreditētu otru personu un tādējādi atspēkotu viņas apgalvojumus. Tā vietā, lai piedāvātu pretargumentus vai pierādījumus par tēmu, uzbrucējs norāda uz runātāja īpašībām, motīviem vai pagātnes kļūdām.

Ad hominem piemēri

• “Neklausieties viņā — viņam nav izglītības šajā jomā.” (Abusīvs variants: uzbrukums personai, nevis argumenta saturam.)
• “Tu tikai saki to tāpēc, ka strādā šai firmā.” (Apstākļu arguments: tiek apgalvots, ka persona runā no interešu viedokļa.)
• “Tu pats agrāk rīkojies tieši tāpat!” (Tu quoque — “tu arī” — mēģinājums attaisnot pašu rīcību, norādot oponenta nesaskanības.)
• “Viņu biedē ar šo viedokli — viņa draugi ir sliktie cilvēki.” (Guilt by association — vainošana pēc saistības.)

Veidi (kopsavilkums)

• Abusīvais ad hominem: tiešs uzbrukums personai (piem., “viņš ir muļķis”).
• Apstākļu ad hominem: norāda, ka persona runā no interešu pozīcijas (konflikts vai aizspriedumi).
• Tu quoque: atbildes forma, kas centās diskreditēt oponentu, norādot uz viņa pretrunīgumu.
• Poisoning the well: iepriekšēja informācijas par personu izplatīšana, lai diskreditētu tās nākamos apgalvojumus.
• Guilt by association: arguments, kas mēģina diskreditēt, sasaistot ar citu negatīvu personu vai grupu.

Kāpēc ad hominem ir kļūdains

Ad hominem parasti tiek klasificēts kā neformāla kļūda — tas neapstrīd pašu apgalvojuma patiesumu vai nepiedāvā pretargumentus attiecībā uz tēmu. Tā vietā tas novirza diskusiju uz personiskas dabas jautājumiem, kas bieži vien ir neizmantojami kā loģisks pierādījums par konkrēto apgalvojumu.

Tomēr ir svarīgi atzīt atšķirību: reizēm personas raksturs vai uzticamība ir tiešām būtiska runātājam apspriežamā jautājumā. Piemēram, tiesvedībā vai liecinieka uzticamības vērtēšanā var būt relevanta informācija par liecinieka godaprātu vai iepriekšējām neatbilstībām. Līdzīgi, ja eksperta finansiālas intereses tieši ietekmē konkrētu pētījumu vai ieteikumu, to ir saprātīgi norādīt. Tomēr atšķirība ir tāda, ka šādos gadījumos jāparāda, kā un kāpēc personas īpašības ir tieši saistītas ar apgalvojuma patiesumu, nevis vienkārši izmest personisku apvainojumu kā argumentu.

Kā atpazīt un atbildēt uz ad hominem

• Atpazīšana: ja diskusija sāk pāriet uz personisku īpašību apspriešanu, nevis uz tēmas saturu, iespējams, tiek izmantots ad hominem.
• Atbildēšana: norādi, ka uzbrukums ir neatbilstošs, un pieprasiet faktus vai loģisku argumentāciju par pašu jautājumu.
• Nekonfrontējies ar personiskiem atbildes uzbrukumiem ar citu personisku uzbrukumu — tas parasti situāciju tikai pasliktina.
• Ja personas uzticamība ir patiešām relevantā problēma (piem., iesaistīts interešu konflikts), pieprasi konkrētus pierādījumus un paskaidrojumu, kā tas ietekmē apgalvojumu.

Sekas sabiedriskajā diskursā

Ad hominem var mazināt kvalitatīvu diskusiju un novest pie polarisācijas, jo tas mudina uz personisku aizskaršanu un nosodīšanu, nevis uz racionālu argumentāciju. Sociālajos medijos, kur sociālajā tīklā bieži izplatās ātras un emociju pilnas reakcijas, negatīvi apzīmējumi, baumas un reputācijas graušana var strādāt efektīvāk — tomēr tas nenozīmē, ka šādi paņēmieni ir pamatoti kā loģiski pierādījumi.

Kopsavilkumā: ad hominem ir plaši pazīstama argumentācijas kļūda — tas vērš uzmanību uz personu, nevis uz argumenta saturu. Lai diskusija būtu jēgpilna, ir svarīgi atšķirt, kad personas īpašības ir būtiskas un kad tās tiek izmantotas tikai, lai novērstu uzmanību no būtiskā.

Jautājumi un atbildes

J: Ko nozīmē ad hominem?

J: Kas ir retorika?

J: Kāda ir termina ad hominem izcelsme?

J: Kāda ir ad hominem galvenā doma?

J: Vai ad hominem tiek uzskatīts par spēcīgu vai vāju argumentu?

J: Kādos kontekstos ad hominem nav vērtējams?

J: Vai ad hominem var būt derīgi argumenti? Kad?

Meklēt pēc burta