Arguments, kas balstīts uz nepareizām premisām (jeb arguments ar viltus premisu) ir loģisks atvasinājums, kura secinājums izriet no kāda vai vairākām premisām, kas nav patiesas. Premisa šeit nozīmē pieņēmumu vai apgalvojumu, kas tiek pieņemts par patiesu argumenta ietvaros. Ja vismaz viena premisa ir nepatiesa vai maldinoša, secinājuma pamatotība var būt apšaubāma, pat ja pats argumenta loģiskais struktūras veids ir pareizs.

Kas ir derīgums un kas ir pamatotība (validitāte un soundness)?

Jāizšķir divi svarīgi jēdzieni:

  • Derīgums (validitāte) — arguments ir derīgs, ja no tā premisām loģiski seko secinājums. Derīgums neskar to, vai premisas patiesībā ir taisnīgas; tas attiecas tikai uz loģisko slēdziena pareizību.
  • Pamatotība (soundness) — arguments ir pamatots, ja tas ir gan derīgs, gan visas tā premisas ir patiesas. Tātad pamatots arguments nodrošina patiesu secinājumu.

Tādējādi arguments, kas loģiski ir derīgs, tomēr var būt «nepamatots», ja tam ir viltus premisas.

Kā izpaužas viltus premisa — piemērs ar slapjām ielām

Ņemsim klasiska tipa silogismu:

  • Ja ielas ir slapjas, nozīmē, ka nesen ir lijis lietus. (priekšnoteikums)
  • Ielas ir slapjas. (priekšnoteikums)
  • Tāpēc nesen ir lijis lietus. (secinājums)

Šis arguments ir loģiski derīgs: ja abas premisas būtu patiesas, secinājums loģiski sekotu. Tomēr pirmā premisa nav nepieļaujama kā vispārpatiesa — ielas var būt slapjas arī citu iemeslu dēļ (piem., kāds izskalojis upe, ielu tīrīšanas tehnika, ūdensvadstāves bojājums utt.). Tātad argumentā ir viltus premisa, un secinājuma pamatotību jāvērtē, rēķinoties ar alternatīvām iespējām.

Kāpēc viltus premisas biedē kritiķus

  • Loģiskā analīze bieži darbojas, pieņemot, ka premisas ir patiesas; ja tās ir apšaubāmas, formālā kļūda netiks atklāta.
  • Dažkārt secinājums tomēr var būt patiess, pat ja premisa ir viltus — tas var radīt ilūziju, ka arguments ir pareizs, un apgrūtināt premisas atspēkošanu.
  • Viltus premisas var būt slēptas vai vērstas kā nenoskaidrotas definīcijas (ekvivoācijas), tādēļ tās ir grūtāk atklāt nekā skaidras loģiskas kļūdas.

Piemērs ar nepareizi definētu terminu (joks par kovboju)

"Vecs kovboju ieiet bārā un pasūta dzērienu. Viņš sēž, malkojot viskiju, un blakus viņam apsēžas jauna dāma... ... Viņa saka: "Es esmu lesbiete. Es visu dienu domāju par sievietēm. ...". Pēc brīža blakus vecajam kovbojam apsēžas kāds pāris un jautā viņam: "Vai tu esi īsts kovbijs?" Viņš atbild: "Es vienmēr domāju, ka esmu, bet es tikko atklāju, ka esmu lesbiete."

Šeit kļūda ir ekvivoācija vai nepareiza definīcija: kovbojis pieņem, ka «lesbiete» nozīmē «tas, kas visu dienu domā par sievietēm». Tomēr termins «lesbiete» apzīmē homoseksuālu sievieti. Kovbojis nav ne sieviete, ne homoseksuāls, tāpēc šis secinājums ir nepareizs — premisa (definīcija) ir maldinoša.

Biežākie iemesli viltus premisām

  • Neprecīzas vai šauras definīcijas (ekvivoācija).
  • Novērojumu kļūdas vai nepilnīga informācija (piem., izlases kļūdas, maldīgi testi).
  • Iemeslu un seku sajaukšana (korelācija ≠ kauzalitāte).
  • Maldi no avota — neuzticami vai tendenciozi avoti, meli vai dezinformācija.
  • Teorētiskas pieņēmumu problēmas — slēptas aizspriedumu vai ideoloģijas ietekme.

Kā kritiski izvērtēt un atspēkot argumentu ar viltus premisām

  • Pārbaudiet premisas: pieprasiet pierādījumus vai izmeklējiet faktus neatkarīgi.
  • Izskaidrojiet alternatīvas iespējas un rādiet, kā secinājums var iznākt arī citu cēloņu dēļ (piem., slapju ielu gadījumā — ūdensvada noplūde).
  • Labojiet definīcijas: ja problēma ir vārdu neskaidrība, precizējiet terminiem skaidras nozīmes.
  • Atšķiriet derīgumu no pamatotības: norādiet, ka loģiskā forma var būt pareiza, bet premisas — nepatiesas.
  • Izmantojiet empīriskus datus vai piemērus, kas kontrastē ar premisu, vai norādiet loģiskus pretargumentus.

Kopsavilkums

Arguments ar viltus premisu var būt grūti atklājams, jo tajā var nebūt acīmredzamu formālu loģisku kļūdu — problēma slēpjas premisu patiesībā vai definīcijās. Lai pareizi novērtētu tādus argumentus, jāšķiro loģiskā derīguma jautājums no empīriskās pamatotības un jāfokusējas uz premisu pārbaudīšanu, terminoloģijas precizēšanu un alternatīvu izskaidrojumu meklēšanu.