Arguments, kas balstīts uz nepareizām premisām,
Arguments, kas balstīts uz nepareizām premisām, ir argumentācija, kas var novest pie nepareiziem rezultātiem. Viltus premisa ir nepatiess apgalvojums, kas ir daļa no loģiskā silogisma pamata. Tā kā premisa (pieņēmums) nav pareiza, arī secinājums var būt nepareizs.
Tomēr jāatzīmē, ka tas, vai arguments ir vai nav "derīgs", nav atkarīgs no tā, vai tā premisas ir patiesas. Tas drīzāk ir atkarīgs no tā, vai no tām izriet secinājums, proti, vai, pieņemot, ka premisas ir patiesas, arī secinājumam jābūt patiesam.
Piemēram, aplūkojiet šo silogismu:
- Ja ielas ir slapjas, nozīmē, ka nesen ir lijis lietus. (priekšnoteikums)
- Ielas ir slapjas. (priekšnoteikums)
- Tāpēc nesen ir lijis lietus. (secinājums)
Šis arguments ir loģiski pamatots. Taču tā premisas ne vienmēr ir patiesas. Pirmā premisa var būt nepatiesa - kāds var būt izskalojis šļūteni, ielu tīrīšanas mašīna var būt braukusi garām, vietējā upe var būt applūdusi utt. Vienkārša loģiskā analīze neatklās kļūdu šajā argumentā, jo šī analīze pieņem, ka visas argumenta premisas ir patiesas. Šā iemesla dēļ argumentu, kas balstīts uz nepatiesām premisām, var būt daudz grūtāk atspēkot vai pat apspriest nekā argumentu, kurā ir parasta loģiska kļūda, jo tā premisu patiesums ir jānosaka visām pusēm pieņemamā veidā.
Vēl viena uz nepatiesām premisām balstīta argumenta iezīme, kas var apgrūtināt kritiķus, ir tā, ka tā secinājums patiesībā var būt patiess. Vēlreiz aplūkojiet iepriekš minēto piemēru. Iespējams, ka nesen ir lijis lietus un ielas ir slapjas. Tas, protams, nekādi nepierāda pirmo premisu, bet var apgrūtināt tās apgalvojumu atspēkošanu.
Viltus premisa var būt arī slikti definēta premisa, kas padara secinājumu apšaubāmu. Šo situāciju ilustrē šāds joks no Platona un Platipusa ieiešanas bārā:
"Vecs kovboju ieiet bārā un pasūta dzērienu. Viņš sēž, malkojot viskiju, un blakus viņam apsēžas jauna dāma... ... Viņa saka: "Es esmu lesbiete. Es visu dienu domāju par sievietēm. ...". Pēc brīža blakus vecajam kovbojam apsēžas kāds pāris un jautā viņam: "Vai tu esi īsts kovbijs?" Viņš atbild: "Es vienmēr domāju, ka esmu, bet es tikko atklāju, ka esmu lesbiete.""
Kļūda, ko dara kovboju, ir tā, ka viņš pieņem, ka lesbiete ir tā, kas "visu dienu domā par sievietēm", neņemot vērā to, ka lesbiete ir homoseksuāla sieviete. Kovbojis nav ne homoseksuāls, ne sieviete, tāpēc viņš nav lesbiete.
Saistītās lapas
- Predikātu loģika
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir arguments no nepareizām premisām?
A.: Arguments no nepareizām premisām ir argumentācija, kas var novest pie nepareiziem rezultātiem. Tā pamatā ir nepatiesi apgalvojumi, kas ir daļa no loģiskā silogisma pamata, tāpēc arī secinājums var būt nepareizs.
Vai argumenta derīgums ir atkarīgs no tā, vai tā premisas ir patiesas?
A: Nē, tas nav atkarīgs. Argumenta derīgums ir atkarīgs no tā, vai no tiem izriet secinājums, proti, no tā, vai, pieņemot, ka premisas ir patiesas, arī secinājumam jābūt patiesam.
J: Kā jūs varat identificēt kļūdu argumentā, kura pamatā ir nepatiesas premisas?
Atbilde: Vienkārša loģiskā analīze neatklās nekādas kļūdas šāda veida argumentos, jo tie pieņem, ka visas premisas ir patiesas. Lai identificētu kļūdas šāda veida argumentā, ir jānoskaidro, vai tā premisas ir patiesas vai nav.
J: Vai no nepatiesām premisām izdarīts secinājums joprojām var būt patiess?
A: Jā, ir iespējams, ka no nepatiesām premisām izdarīts secinājums joprojām ir patiess. Piemēram, ja kāds izsaka apgalvojumu, piemēram, "Ja līst lietus, tad ielas būs slapjas", un pēc tam novēro, ka patiešām nesen ir lijis lietus, un tāpēc secina, ka ielām jābūt slapjām, - lai gan sākotnējā premisa bija nepareiza, - viņa secinājums tomēr var izrādīties pareizs citu faktoru dēļ (piemēram, kāds, kas ar šļūteni notīra ielu).
Jautājums: Kas notiek, ja premisa ir slikti definēta?
A: Ja priekšnoteikums ir slikti definēts, tas liek apšaubīt visus izdarītos secinājumus, jo tie var neprecīzi atspoguļot realitāti vai to, ko bija iecerējis tas, kurš sākotnēji izvirzīja minēto priekšnoteikumu. Piemēram, aplūkojiet Platona un Platipusa ieiešanu bārā (Plato and Platypus Walk Into A Bar) joku, kurā vecs kovboju pieņem, ka viņš ir lesbiete tikai tāpēc, ka visu dienu domā par sievietēm, neņemot vērā citus svarīgus aspektus, piemēram, homoseksualitāti vai sievišķību - abus kritērijus, kuriem viņš neatbilst, un tāpēc saskaņā ar lielāko daļu definīciju/izpratnes par to, kas ir lesbiete, viņš nevar tikt uzskatīts par tādu.
Jautājums: Vai ir kaut kas īpašs attiecībā uz argumentu atspēkošanu ar kļūdainām premisām salīdzinājumā ar argumentiem ar parastām loģiskām kļūdām?
A: Jā; argumentus, kuru pamatā ir nepatiesas premisas, bieži vien ir grūtāk atspēkot nekā argumentus, kuros ir parastas loģiskas kļūdas, jo, lai atspēkošana būtu efektīva, ir jānosaka visu iesaistīto pušu patiesums.
