Atspēkojamība
Falsificējamība ir zinātnes filozofijas jēdziens, kas saka, ka ir iespējams pierādīt, ka teorija ir kļūdaina. To var izdarīt dažādos veidos. Visvienkāršākais veids ir atrast piemēru, kurā teorijai būtu jāpiemēro, bet tā kaut kādā veidā nav piemērojama. Kā piemēru var minēt: Piemēram, gulbji ir putni, kas radniecīgi pīlēm un zosīm. Mūsdienās ir zināmas vairākas gulbju sugas. Lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju gulbis ir liels balts putns: Vienīgā Eiropā sastopamā gulbju suga ir balta. Tāpēc pirms vairākiem simtiem gadu cilvēki Eiropā uzskatīja, ka visi gulbji ir balti. Taču 1697. gadā holandiešu pētnieks Vilems de Vlamings (Willem de Vlamingh) ekspedīcijas laikā uz gulbju upes krastiem Austrālijā atrada melnus putnus, kas līdzinājās gulbjiem. Vēlāk izrādījās, ka šie putni patiešām bija gulbji. Ar savu atklājumu de Vlaminghs sagrāva teoriju, ka visi gulbji ir balti.
Ir daži īpaši gadījumi, kad apgalvojumu vai teoriju nevar falsificēt:
- Kurts Gēdels parādīja, ka dažus apgalvojumus loģikas sistēmas iekšienē nevar pierādīt šīs sistēmas ietvaros.
- Ar to ir cieši saistīts fakts, ka daži apgalvojumi ir neizšķirami (Šis apgalvojums ir nepatiess, skat. paradoksu). Neizšķiramus apgalvojumus nevar falsificēt
Falsifikācija ir faktiski pierādīt, ka teorija ir nepareiza. To var izdarīt šādi: Pastāv apgalvojumu kopums (kas ir loģiski pamatoti un nav pretrunā viens ar otru), ko sauc par teoriju. Ja var atrast vienu loģisku apgalvojumu, kas arī ir loģiski pamatots un kas ir pretrunā ar kādu no teorijas apgalvojumiem, tad tiek pierādīts, ka teorija ir nepareiza. To var izdarīt ar novērojumu, kā iepriekš minētajā piemērā ar gulbjiem. To var izdarīt arī, izmantojot matemātisko loģiku, izmantojot indukciju.
Karls Popers uzskatīja, ka zinātniskas ir tikai tās teorijas, kuras ir falsificējamas. Tādējādi falsificējamība ir robeža starp zinātni un citiem zināšanu veidiem: ja to var atspēkot, tā ir zinātne; ja nevar, tad tā nav zinātne. Daudzi strādājošie zinātnieki uzskata, ka Popperam bija taisnība.
Ne visi tam piekrita: Pjēram Duhemam un Paulam Fejerabendam bija atšķirīgas idejas. Feijerabenda "Pret metodi" (1975) apgalvoja, ka nav vienas zinātniskas metodes. Tā vietā - viss, kas darbojas, darbojas, un viss ir iespējams. To sauc par epistemoloģisko anarhiju.
Duhema ideja bija daudz smalkāka. Viņš uzskatīja, ka jebkuram novērojumu kopumam ir milzīgs un neskaitāms skaidrojumu skaits. Saskaņā ar Duhema viedokli eksperiments fizikā nav tikai novērojums, bet gan novērojumu interpretācija, izmantojot teorētisku sistēmu. Turklāt neatkarīgi no tā, cik labi ir uzbūvēts eksperiments, nav iespējams eksperimentāli pārbaudīt izolētu atsevišķu hipotēzi. Tā vietā tiek pārbaudīta vesela savstarpēji saistītu hipotēžu, pamatpieņēmumu un teoriju grupa. Šī tēze ir pazīstama kā holisms. Saskaņā ar Duhema teikto tas padara neiespējamus izšķirošos eksperimentus.
Eiropā sastopamais gulbis
"Visi gulbji ir balti" var pierādīt kā nepatiesu apgalvojumu. Tas ir falsificējams apgalvojums, jo pierādījumi par melnajiem gulbjiem pierāda, ka tas ir nepatiess, un šādus pierādījumus var sniegt.
Saistītās lapas
- Hipotēze
- Zinātnes filozofija
- Kraukļu paradokss
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir falsificējamība?
A: Falsificējamība ir jēdziens no zinātnes filozofijas, kas attiecas uz to, vai var pierādīt, ka konkrēta teorija ir nepareiza.
J: Kā var pierādīt falsificējamību?
A: Falsificējamību var pierādīt, atrodot piemēru, kurā teorijai būtu jāpiemēro, bet tā nav pareiza.
J: Vai jūs varat minēt falsificējamības piemēru?
A: Falsificējamības piemērs ir tas, ka holandiešu pētnieks Vilems de Vlamings ekspedīcijas laikā atrada melnus putnus, kas izskatījās pēc gulbjiem, un tas atspēkoja teoriju, ka visi gulbji ir balti.
J: Kāds bija vēl viens svarīgs falsificējamības piemērs?
A: Vēl viens svarīgs falsificējamības piemērs bija ideja, ka Zeme riņķo ap Sauli, kas bija solis ceļā uz izpratni par Saules sistēmas darbību.
J: Kāpēc Vilema de Vlaminga atklājums atspēkoja teoriju, ka visi gulbji ir balti?
A: Villema de Vlaminga atklājums atspēkoja šo teoriju, jo ekspedīcijas laikā uz gulbju upi Austrālijā viņš atrada melnus putnus, kas izskatījās pēc gulbjiem, tādējādi pierādot, ka ne visi gulbji ir balti.
