Kas ir Indijas subkontinents? Definīcija, valstis un ģeoloģija
Indijas subkontinents parasti tiek lietots, lai apzīmētu ģeogrāfisku un ģeoloģisku reģionu Dienvidāzijā, ko no trim pusēm ieskauj Indijas okeāns. Tradicionāli pie šī apakškontinenta pieder šādas valstis:
- Bangladeša
- Butāna
- Indija
- Maldīvu salas
- Nepāla
- Pakistāna
- Šrilanka
Šī iedalījuma pamatā ir gan ģeogrāfiskās iezīmes, gan ilgstošas ģeoloģiskās attīstības un kultūrvēsturiskās saiknes. Politiskajā un kultūras lietojumā termins reizēm tiek paplašināts (piem., iekļaujot Afganistānu vai Mjanmu) vai sašaurināts atkarībā no konteksta.
Ģeoloģiskā vēsture
Indijas apakškontinents agrāk bija daļa no senā dienvidu superkontinenta Gondvānas. Tā vēlākā attīstība saistīta ar Tetijas okeāna aizvēršanos un Indijas plātnes mēroto kustību ziemeļu virzienā. No ģeoloģiskā skatu punkta Himalaju veidošanos izraisīja Indijas tektoniskās plātnes sadursme ar Eirāzijas kontinentu.
Pirms aptuveni 40–50 miljoniem gadu Indijas plātne, kas pārvietojās ar salīdzinoši lielu ātrumu (aptuveni 15 cm gadā attiecībā uz noteiktām ilgām laika skalām), saskārās ar Eirāziju. Šīs sadursmes rezultātā jūras gultnes nogulumi — galvenokārt vieglie jūras kaļķakmens slāņi un citi nogulumu ieži — tika pacelti un salocīti, veidojot Himalaju kalnu grēdas. Piemēram, Everesta virsotnē atrodamie jūras kaļķakmens slāņi ir tiešs pierādījums, ka šīs augstienes agrāk atradās jūras dzelmē.
Pirms aptuveni 50 miljoniem gadu Tetijas okeāns bija gandrīz pilnībā aizvērts — to liecina okeāna dibenā nogulsnējušies ieži, kā arī seno vulkānisko aktivitāšu pēdas. Tā kā daļa no šiem nogulumiem bija viegli un poraini, tie biežāk sabruka un tika iespiesti kalnu grēdās, nevis saglabājās okeāna dibenā.
Pašreizējā tektoniskā aktivitāte
Indo-Austrālijas (vai Indijas) plātne joprojām pārvietojas ziemeļu virzienā. Pēdējie mērījumi liecina par kustības ātrumu aptuveni 67 mm gadā (šis rādītājs var atšķirties atkarībā no mērījumu metodēm un perioda). Ja šāds ritms saglabātos, nākamo 10 miljonu gadu laikā plātne teorētiski pārvietotos aptuveni 1500 km pret Āziju.
Daļa no konverģences starp Indijas un Āzijas plātnēm tiek absorbēta gar Himalaju dienvidu malu — aptuveni 20 mm gadā tiek kompensēti, virzoties gar fronti. Tā rezultātā Himalaji joprojām paceļas — apmēram 4–6 mm gadā — un ir ģeoloģiski aktīvs reģions. Šī nepārtrauktā sasprindzinājuma izlāde laikam pa laikam izraisa spēcīgas zemestrīces, kas skar plašas teritorijas Dienvidāzijā.
Ģeogrāfija, klimats un ekosistēmas
Indijas subkontinents ir ārkārtīgi daudzveidīgs gan reljefa, gan klimata ziņā. No aukstajiem Himalaju augstienēm līdz tropiskajām zālājplatībām un mangrovju purviem — reģionā atrodami daudzi klimatiskie joslas un biomi. Liela ietekme uz klimatu ir musonu sistēmai: vasaras musons nes lielu mitrumu uz Gangesa–Brahmaputras un Indus upju baseiniem, savukārt ziemas sezona bieži ir sausāka.
Reģiona lielās upes (piem., Ganges, Brahmaputra, Indus — nosaukumus var izteikti pieminēt bez ārējām saitēm) uztur milzīgas lauksaimniecības teritorijas un blīvi apdzīvotas deltas, īpaši Bangladešas reģionā. Salas kā Maldīvu salas un Šrilanka piešķir reģionam papildu ģeogrāfisko un ekoloģisko daudzveidību.
Kultūras un politiskā daudzveidība
Indijas subkontinents ir arī viena no pasaules kulturāli visdaudzveidīgākajām teritorijām. Tajā dzīvo simtiem valodu, daudzas reliģijas (tai skaitā hinduismu, budismu, islāmu, kristietību un citas), un reģionā ir garas civilizāciju vēstures tradīcijas. Šīs bagātīgās kultūras un vēsturiskās saiknes bieži tiek lietotas kā iemesls apakškontinenta jēdziena izmantošanai kartogrāfijā, antropoloģijā un vēsturē.
Kāpēc tas ir svarīgi
Indijas subkontinenta ģeoloģiskā un klimatiska dinamika ietekmē ne tikai vietēšo ainavu un ekosistēmas, bet arī cilvēku dzīvi miljonu mērogā — lauksaimniecību, apdzīvotību, dabas katastrofu draudus un ūdens resursu pieejamību. Tās tektoniskā aktivitāte paskaidro lielu daļu reģiona kalnu veidošanās, zemestrīču riska un augsnes nogulumu izcelsmes, kas savukārt ietekmē infrastruktūras plānošanu un civilās drošības politiku.


Indijas subkontinents


Indijas zemes masas (Indijas plāksnes) vairāk nekā 6000 km garais ceļojums pirms tās sadursmes ar Āziju (Eirāzijas plāksni) pirms aptuveni 40 līdz 50 miljoniem gadu.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
Q: Kas ir Indijas subkontinents?
A: Indijas subkontinents ir ģeogrāfisks reģions, kurā ietilpst Bangladeša, Butāna, Indijas Republika, Maldīvu salas, Nepāla, Pakistāna un Šrilanka. Tas atrodas uz dienvidiem no Himalaju kalniem un kādreiz bija daļa no Gondvānas - senā dienvidu superkontinenta.
J: Kā veidojās Himalaji?
A: Himalaji izveidojās, kad Indijas tektoniskā plāksne pirms aptuveni 40-50 miljoniem gadu ar ātrumu 15 cm gadā pārvietojās uz ziemeļiem, lēnām saspiežot Eirāzijas kontinentu. Šis process izraisīja toreizējo jūras gultnes iežu pacelšanos kalnos.
J: Kas notika ar Tetijas okeānu?
A: Apmēram pirms 50 miljoniem gadu šī strauji kustīgā plāksne bija pilnībā noslēgusi Tetijas okeānu. Par tās pastāvēšanu liecina nogulumieži, kas nosēdās uz okeāna dibena, un vulkāni, kas apvij tās malas.
Jautājums: Cik ātri pārvietojas Indo-Austrālijas plātne?
A: Indo-Austrālijas plātne pašlaik pārvietojas ar ātrumu 67 mm gadā. Nākamo 10 miljonu gadu laikā tā var pārvietoties aptuveni 1500 km uz Āziju.
J: Kā šī kustība ietekmē Himalaju kalnus?
A: Aptuveni 20 mm gadā Indijas un Āzijas konverģences tiek absorbēti, virzoties gar Himalaju dienvidu fronti, kā rezultātā Himalaji paceļas par aptuveni 5 mm gadā, padarot tos ģeoloģiski aktīvus.
K.: Kāda vēl ir šīs kustības ietekme?
A: Šī kustība laiku pa laikam izraisa arī zemestrīces, jo zemes masas, tām pārvietojoties viena pret otru, tiek pakļautas spiedienam.