Indijas subkontinents
Indijas subkontinents ir termins, ar ko galvenokārt apzīmē ģeogrāfisko reģionu, ko ieskauj Indijas okeāns: Bangladeša, Butāna, Indija, Maldīvu salas, Nepāla, Pakistāna un Šrilanka.
Apakškontinents savulaik bija daļa no Gondvānas - senā dienvidu superkontinenta. No ģeoloģiskā viedokļa Himalaju izcelsme ir Indijas tektoniskās plātnes trieciens, kas pirms aptuveni 40-50 miljoniem gadu ar ātrumu 15 cm gadā virzījās uz ziemeļiem un lēnām saskrējās ar Eirāzijas kontinentu. Himalaju loka veidošanās radās, jo vieglāki ieži no tā laika jūras gultnes viegli pacēlās kalnos. Lai ilustrētu šo procesu, bieži tiek minēts fakts, ka Everesta kalna virsotne ir veidota no jūras kaļķakmens.
Pirms aptuveni 50 miljoniem gadu šī strauji kustīgā plāksne bija pilnībā noslēgusi Tetijas okeānu. To, ka Tetijas plātne pastāvēja, pierāda okeāna dibenā nogulsnējušās nogulumu ieži un vulkāni, kas apskaloja tās malas. Tā kā šie nogulumi bija viegli, tie drīzāk sabruka kalnu grēdās, nevis nogrima uz dibena. Indijas plātne joprojām horizontāli virzās zem Tibetas plato, kas liek plato virzīties uz augšu.
Indo-Austrālijas plātne joprojām pārvietojas ar ātrumu 67 mm gadā, un nākamo 10 miljonu gadu laikā tā pavirzīsies aptuveni 1500 km uz Āziju. Aptuveni 20 mm gadā no Indijas un Āzijas konverģences tiek absorbēti, virzoties gar Himalaju dienvidu fronti. Tā rezultātā Himalaji paceļas par aptuveni 5 mm gadā, padarot tos ģeoloģiski aktīvus. Indijas plātnes pārvietošanās uz Āzijas plātni laiku pa laikam izraisa arī zemestrīces.
Indijas subkontinents
Indijas zemes masas (Indijas plāksnes) vairāk nekā 6000 km garais ceļojums pirms tās sadursmes ar Āziju (Eirāzijas plāksni) pirms aptuveni 40 līdz 50 miljoniem gadu.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
Q: Kas ir Indijas subkontinents?
A: Indijas subkontinents ir ģeogrāfisks reģions, kurā ietilpst Bangladeša, Butāna, Indijas Republika, Maldīvu salas, Nepāla, Pakistāna un Šrilanka. Tas atrodas uz dienvidiem no Himalaju kalniem un kādreiz bija daļa no Gondvānas - senā dienvidu superkontinenta.
J: Kā veidojās Himalaji?
A: Himalaji izveidojās, kad Indijas tektoniskā plāksne pirms aptuveni 40-50 miljoniem gadu ar ātrumu 15 cm gadā pārvietojās uz ziemeļiem, lēnām saspiežot Eirāzijas kontinentu. Šis process izraisīja toreizējo jūras gultnes iežu pacelšanos kalnos.
J: Kas notika ar Tetijas okeānu?
A: Apmēram pirms 50 miljoniem gadu šī strauji kustīgā plāksne bija pilnībā noslēgusi Tetijas okeānu. Par tās pastāvēšanu liecina nogulumieži, kas nosēdās uz okeāna dibena, un vulkāni, kas apvij tās malas.
Jautājums: Cik ātri pārvietojas Indo-Austrālijas plātne?
A: Indo-Austrālijas plātne pašlaik pārvietojas ar ātrumu 67 mm gadā. Nākamo 10 miljonu gadu laikā tā var pārvietoties aptuveni 1500 km uz Āziju.
J: Kā šī kustība ietekmē Himalaju kalnus?
A: Aptuveni 20 mm gadā Indijas un Āzijas konverģences tiek absorbēti, virzoties gar Himalaju dienvidu fronti, kā rezultātā Himalaji paceļas par aptuveni 5 mm gadā, padarot tos ģeoloģiski aktīvus.
K.: Kāda vēl ir šīs kustības ietekme?
A: Šī kustība laiku pa laikam izraisa arī zemestrīces, jo zemes masas, tām pārvietojoties viena pret otru, tiek pakļautas spiedienam.
