Itālijas salu Itālija (itāļu: Italia insulare vai vienkārši Isole) ir viens no pieciem oficiālajiem Itālijas statistikas reģioniem, ko izmanto Valsts statistikas institūts (ISTAT), NUTS1 līmeņa reģions.
Insulārā Itālija ir definēta tikai statistikas vajadzībām un dažām vēlēšanām, un tajā ietilpst divas galvenās Itālijas salas: Sicīlija un Sardīnija, kā arī citas nelielas salas un arhipelāgi, kas atrodas blakus tām.
Ģeogrāfija un sastāvs
Insulārā Itālija aptver divas lielākās Vidusjūras salas — Sicīliju un Sardīniju — kā arī daudzus mazākus arhipelagus un atsevišķas salas. Svarīgākie mazāko salu apgabali ietver ne tikai Vietām zināmus eoliskos un egadiskos arhipelagus, bet arī Pantelleria, Ustica, Maddalena, Asinara, Sant'Antioco un citas salas. Reģiona teritorija, klimats un reljefs ir ļoti daudzveidīgs — no kalnainiem iekšzemes apvidiem līdz piejūras līdzenumiem un smilšu pludmalēm.
Administratīvais un statistiskais statuss
Insulārā Itālija nav atsevišķa administratīva vienība, bet gan ISTAT un Eiropas Savienības statistikas klasifikācijas (NUTS1) reģions. NUTS1 līmenī tas parasti ietver divus NUTS2 reģionus — Sicīliju un Sardīniju — un tiek izmantots, lai salīdzinātu demogrāfiskos, ekonomiskos un sociālos rādītājus reģionu līmenī, kā arī lai plānotu un novērtētu ES kohēzijas politiku un fondu izlietojumu.
Ekonomika un demogrāfija
Reģiona ekonomika ir daudznozaru: būtiska loma ir lauksaimniecībai (augļu, dārzeņu, vīnogu un olīveļļas ražošana), zivju nozvei, tūrisma pakalpojumiem un viesmīlības industrijai, kā arī vietējām rūpniecības un pakalpojumu nozarēm. Salīdzinot ar Ziemeļitāliju, Insulārā Itālija parasti uzrāda zemāku iekšzemes kopproduktu uz iedzīvotāju un biežāk saskaras ar augstāku bezdarba līmeni, īpaši jauniešu vidū. Lielākās pilsētas, kur koncentrējas iedzīvotāji un ekonomikā aktivitātes, ir Palermo, Katanija, Mesīna (Sicīlija) un Kaljāri, Sassari, Olbija (Sardīnija).
Kultūra, valoda un mantojums
Insulārā Itālija ir bagāta ar unikālu kultūras mantojumu — to ietekmējušas grieķu, feniķiešu, karthāgiešu, romiešu, arābu, normāņu un spāņu kultūras. Reģionos saglabājušās īpašas valodas un dialekti, piemēram, sicīliešu dialekts un sardīnijas valoda (sardu), kas papildina standarta itāļu valodu. Salās atrodas daudzas arheoloģiskas un vēstures vietas, kā arī vairākas UNESCO Pasaules mantojuma vietas, kas piesaista tūristus no visas pasaules.
Satiksme un savienojumi
Sakarā ar salas raksturu, satiksmei liela nozīme ir jūras un gaisa savienojumiem. No Itālijas kontinenta (piem., no Napatras, Dženovas, Neapoles) ir regulāras prāmju līnijas uz Sicīliju un Sardīniju, kā arī plaša starptautisko un reģionālo lidostu tīkla pieejamība galvenajās pilsētās — piemēram, Palermo, Katanija, Kaljāri, Olbija un Alghero. Attālumi un infrastruktūra ietekmē gan ikdienas mobilitāti, gan piegāžu ķēdes.
Piezīmes par politiku un attīstību
Sakarā ar relatīvo attālumu no Itālijas ziemeļiem, Insulārā Itālija bieži ir ES un nacionālās politikas uzmanības lokā attiecībā uz reģionālās attīstības programmām, kohēzijas finansējumu un sociālekonomiskās nelīdzsvarotības mazināšanu. Daudzas politikas iniciatīvas vērstas uz nodarbinātības veicināšanu, infrastruktūras uzlabošanu, tūrisma ilgtspēju un lauku teritoriju attīstību.
Insulārā Itālija ir nozīmīgs kultūras un dabas resurss, kā arī stratēģiski svarīgs reģions Itālijas un Vidusjūras līmenī, kuru raksturo gan bagāta vēsture, gan specifiskas attīstības izaicinājumi.