Insulārā Itālija — Sicīlija un Sardīnija | NUTS1 statistikas reģions
Insulārā Itālija (NUTS1) — Sicīlija un Sardīnija: statistikas pārskats par iedzīvotājiem, ekonomiku un teritoriju.
Itālijas salu Itālija (itāļu: Italia insulare vai vienkārši Isole) ir viens no pieciem oficiālajiem Itālijas statistikas reģioniem, ko izmanto Valsts statistikas institūts (ISTAT), NUTS1 līmeņa reģions.
Insulārā Itālija ir definēta tikai statistikas vajadzībām un dažām vēlēšanām, un tajā ietilpst divas galvenās Itālijas salas: Sicīlija un Sardīnija, kā arī citas nelielas salas un arhipelāgi, kas atrodas blakus tām.
Ģeogrāfija un sastāvs
Insulārā Itālija aptver divas lielākās Vidusjūras salas — Sicīliju un Sardīniju — kā arī daudzus mazākus arhipelagus un atsevišķas salas. Svarīgākie mazāko salu apgabali ietver ne tikai Vietām zināmus eoliskos un egadiskos arhipelagus, bet arī Pantelleria, Ustica, Maddalena, Asinara, Sant'Antioco un citas salas. Reģiona teritorija, klimats un reljefs ir ļoti daudzveidīgs — no kalnainiem iekšzemes apvidiem līdz piejūras līdzenumiem un smilšu pludmalēm.
Administratīvais un statistiskais statuss
Insulārā Itālija nav atsevišķa administratīva vienība, bet gan ISTAT un Eiropas Savienības statistikas klasifikācijas (NUTS1) reģions. NUTS1 līmenī tas parasti ietver divus NUTS2 reģionus — Sicīliju un Sardīniju — un tiek izmantots, lai salīdzinātu demogrāfiskos, ekonomiskos un sociālos rādītājus reģionu līmenī, kā arī lai plānotu un novērtētu ES kohēzijas politiku un fondu izlietojumu.
Ekonomika un demogrāfija
Reģiona ekonomika ir daudznozaru: būtiska loma ir lauksaimniecībai (augļu, dārzeņu, vīnogu un olīveļļas ražošana), zivju nozvei, tūrisma pakalpojumiem un viesmīlības industrijai, kā arī vietējām rūpniecības un pakalpojumu nozarēm. Salīdzinot ar Ziemeļitāliju, Insulārā Itālija parasti uzrāda zemāku iekšzemes kopproduktu uz iedzīvotāju un biežāk saskaras ar augstāku bezdarba līmeni, īpaši jauniešu vidū. Lielākās pilsētas, kur koncentrējas iedzīvotāji un ekonomikā aktivitātes, ir Palermo, Katanija, Mesīna (Sicīlija) un Kaljāri, Sassari, Olbija (Sardīnija).
Kultūra, valoda un mantojums
Insulārā Itālija ir bagāta ar unikālu kultūras mantojumu — to ietekmējušas grieķu, feniķiešu, karthāgiešu, romiešu, arābu, normāņu un spāņu kultūras. Reģionos saglabājušās īpašas valodas un dialekti, piemēram, sicīliešu dialekts un sardīnijas valoda (sardu), kas papildina standarta itāļu valodu. Salās atrodas daudzas arheoloģiskas un vēstures vietas, kā arī vairākas UNESCO Pasaules mantojuma vietas, kas piesaista tūristus no visas pasaules.
Satiksme un savienojumi
Sakarā ar salas raksturu, satiksmei liela nozīme ir jūras un gaisa savienojumiem. No Itālijas kontinenta (piem., no Napatras, Dženovas, Neapoles) ir regulāras prāmju līnijas uz Sicīliju un Sardīniju, kā arī plaša starptautisko un reģionālo lidostu tīkla pieejamība galvenajās pilsētās — piemēram, Palermo, Katanija, Kaljāri, Olbija un Alghero. Attālumi un infrastruktūra ietekmē gan ikdienas mobilitāti, gan piegāžu ķēdes.
Piezīmes par politiku un attīstību
Sakarā ar relatīvo attālumu no Itālijas ziemeļiem, Insulārā Itālija bieži ir ES un nacionālās politikas uzmanības lokā attiecībā uz reģionālās attīstības programmām, kohēzijas finansējumu un sociālekonomiskās nelīdzsvarotības mazināšanu. Daudzas politikas iniciatīvas vērstas uz nodarbinātības veicināšanu, infrastruktūras uzlabošanu, tūrisma ilgtspēju un lauku teritoriju attīstību.
Insulārā Itālija ir nozīmīgs kultūras un dabas resurss, kā arī stratēģiski svarīgs reģions Itālijas un Vidusjūras līmenī, kuru raksturo gan bagāta vēsture, gan specifiskas attīstības izaicinājumi.
Ģeogrāfija
Sicīlija ir lielākā Vidusjūras sala, kuras platība ir 25 832,39 km2 (9 9 973,94 km²). Uz austrumiem to no Itālijas kontinentālās daļas atdala Mesīnas šaurums, kas ziemeļos ir apmēram 3 km plats, bet dienvidu daļā - apmēram 16 km plats. Tās augstākais punkts ir Etnas kalns (37°45′1″N 14°59′41″E / 37.75028°N 14.99472°E / 37.75028; 14.99472 (Mont Blanc)), lielākais aktīvais vulkāns Eiropā, kura augstums ir 4810 metri. Salas salas garākā upe ir Salso upe, kuras garums ir 144 km (89 jūdzes).
Sardīnija ir otra lielākā Vidusjūras sala ar 24 100 km (9 300 km²) lielu platību2 . Uz austrumiem atrodas Tirēnu jūra, kas atdala salu no Itālijas kontinentālās daļas, bet uz ziemeļiem atrodas Bonifacio šaurums, kas atdala Sardīniju no Francijas salas Korsikas. Tās augstākais punkts ir Punta La Marmora (39°59′16″N 9°19′28″E / 39.98778°N 9.32444°E / 39.98778; 9.32444 (Punta la Marmora)) ar 1834 m augstumu. Salas garākā upe ir Tirso upe, kuras garums ir 151 km (94 jūdzes).
Reģioni
Itālijā ir 2 no 20 Itālijas reģioniem, tostarp 24 provinces un 1789 komūnas.
| Reģions | Capital | Iedzīvotāju skaits | Platība | Blīvums | Provinces | Comuni |
| Sardīnija | 1,658,138 | 24,100.02 | 68.8 | 5 | 377 | |
| Palermo | 5,074,261 | 25,832.39 | 196.4 | 9 | 390 | |
| Kopā | 6,732,399 | 49,932.41 | 134.8 | 14 | 767 | |
Komūnas, kurās dzīvo vairāk nekā 100 000 cilvēku, ir šādas.
Saistītās lapas
- NUTS 1. līmenis:
- Ziemeļrietumu Itālija
- Itālijas ziemeļaustrumu daļa
- Centrālā Itālija
- Dienviditālija
- Salu Itālija
- Ziemeļitālija
- Dienviditālija
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir salu Itālija?
A: Insulārā Itālija ir viens no pieciem oficiālajiem Itālijas statistikas reģioniem, ko nosaka Valsts statistikas institūts un kas ietver Sicīliju un Sardīniju, kā arī citas nelielas salas un arhipelāgus, kas atrodas blakus tām.
J: Kāpēc Insulārā Itālija ir definēta tikai statistikas un dažu vēlēšanu vajadzībām?
A: Insulāro Itāliju definē tikai statistikas un dažu vēlēšanu vajadzībām, jo tā nav administratīvs reģions un tai nav atsevišķas valdības vai iestāžu.
J: Cik Itālijas galveno salu ir iekļautas Insulārajā Itālijā?
A: Divas galvenās Itālijas salas, kas ietilpst Itālijas salās, ir Sicīlija un Sardīnija.
J: Kas vēl bez Sicīlijas un Sardīnijas ietilpst Insulārajā Itālijā?
A: Līdzās Sicīlijai un Sardīnijai Insulārā Itālija ietver arī citas nelielas salas un arhipelāgus.
J: Kāds ir Itālijas salu reģiona līmenis NUTS klasifikācijā?
A: Insulārā Itālija ir NUTS1 līmeņa reģions NUTS (Nomenclature of Territorial Units for Statistics) klasifikācijā.
J: Vai Insulārajai Itālijai ir sava valdība vai iestādes?
A.: Insulārajai Itālijai nav savas valdības vai iestāžu, jo tā nav administratīvs reģions.
J: Kas definēja salu Itāliju?
A.: Insulāro Itāliju noteica Valsts statistikas institūts (ISTAT).
Meklēt