Dienviditālija — ISTAT NUTS1 reģions: definīcija un robežas

Dienviditālija — ISTAT NUTS1 reģiona skaidrojums: definīcija, robežas un atšķirība no Mezzogiorno. Precīzi statistikas dati un kartogrāfija.

Autors: Leandro Alegsa

Dienviditālija (itāļu valodā: Italia meridionale vai vienkārši [Sud Italia]) ir viens no pieciem oficiālajiem Itālijas statistikas reģioniem, ko izmanto Valsts statistikas institūts (ISTAT) — NUTS1 līmeņa reģions.

Dienviditālija ir definēta galvenokārt statistikas un plānošanas vajadzībām, kā arī tiek lietota dažās vēlēšanām un Eiropas Savienības politikas kontekstos (piemēram, kohēzijas fondu sadalē). To nevajadzētu jaukt ar vēsturisko un kultūrvēsturisko jēdzienu Mezzogiorno, kas parasti attiecas uz plašāku Itālijas dienvidu daļu un bieži ietver arī Sicīlijas salu un dažkārt Sardīniju. Šīs abas salas ISTAT klasifikācijā veido atsevišķu NUTS1 reģionu.

Definīcija un izmantošana

ISTAT NUTS1 reģions "Dienviditālija" ir administratīvi noteikta statistikas zona, kas apvieno vairākus reģionus (Itālijas administratīvās vienības). Šī klasifikācija tiek plaši izmantota demogrāfiskajos, ekonomiskajos un sociālajos pētījumos, statistikas salīdzināšanai ar citām ES teritorijām, kā arī politikas plānošanā un ES fondu piešķiršanā.

Iekļautie reģioni un galvenās pilsētas

  • Abruzzo (galvenā pilsēta: L'Aquila)
  • Molise (Campobasso)
  • Campania (Neapole — Napoli)
  • Puglia (Bari)
  • Basilicata (Potenza)
  • Calabria (Catanzaro)

Šie seši reģioni veido ISTAT definēto Dienviditāliju; tās robežas ir balstītas uz administratīvām vienībām, nevis tikai ģeogrāfiskām vai kultūrvēsturiskām pazīmēm.

Robežas un ģeogrāfija

Dienviditālijas robežas ietver pussalas centrālās un dienvidu daļas un galvenokārt aptver Apenīnu kalnu grēdas, kā arī garās jūras piekrastes līnijas Adrijas, Jonijas un Tirēnu jūrā. Reģions neietver Sicīliju un Sardīniju (abām salām ISTAT piešķirts atsevišķs NUTS1 reģions).

Ekonomiskās un sociālās iezīmes

Dienviditālija raksturojas ar lielu reģionālo daudzveidību: piekrastes teritorijās ir attīstīta lauksaimniecība (piem., olīvu, vīnogu un citrusaugu audzēšana) un tūrisms, kamēr dažās apvidos — it īpaši ap Campania un Puglia — ir nozīmīga rūpnieciskā un pakalpojumu sektora koncentrācija. Tajā pašā laikā Dienviditālija tradicionāli saskaras ar zemāku ekonomisko attīstību un augstāku bezdarbu salīdzinājumā ar Itālijas ziemeļdaļu, kas ietekmē migrācijas plūsmas un sociālekonomiskos rādītājus.

Kultūra, valodas un vēsture

Reģionam ir bagāts vēsturiskais mantojums — senās grieķu kolonijas, romiešu, normāņu un kādreizējā Neapoles Karalistes ietekme atstājušas spēcīgu kultūras nospiedumu. Dienviditālijas teritorijā saglabājušās arī reģionālās dialektu tradīcijas un minoritāšu valodas (piemēram, arbērešu — albāņu izcelsmes kopienas), kas papildina kultūras daudzveidību.

Atšķirība no Mezzogiorno

Galvenā atšķirība starp ISTAT NUTS1 "Dienviditālija" un jēdzienu Mezzogiorno ir tā, ka pirmais ir precīzi definēts statistikas termins, kas iekļauj tikai pussalas reģionus, savukārt Mezzogiorno parasti tiek lietots plašākā, vairāk vēsturiskā un sociālās identitātes nozīmē, kurā bieži ir iekļauta arī Sicīlija un reizēm Sardīnija.

Šī raksturojuma mērķis ir sniegt skaidru un lietojamu pārskatu par ISTAT NUTS1 reģionu Dienviditālija — tā definīciju, sastāvu, galvenajām iezīmēm un atšķirībām no plašāk lietotā jēdziena Mezzogiorno.

Ģeogrāfija

Dienviditālija ziemeļos robežojas ar Centrālo Itāliju (ziemeļrietumos ar Lacio un ziemeļaustrumos ar Markē). Austrumos robežojas ar Adrijas jūru, rietumos ar Tirēnu jūru, bet dienvidos ar Jonijas jūru.

·         v

·         t

·         e

Dienviditālijai blakus esošās vietas

Lazio

Marche

Tirēnu jūra

Dienviditālija

Adrijas jūra

Jonijas jūra

Apenīni ir kalnu grēdas, kas stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem caur Dienviditāliju. Reģiona augstākais punkts ir Corno Grande (42°18′10″N 13°33′56″E / 42.30278°N 13.56556°E / 42.30278; 13.56556 (Ortles)). (daļa no Gran Sasso), kas ir 2912 m augsta.

Reģioni

Centrālā Itālija aptver sešus no 20 Itālijas reģioniem, tostarp 24 provinces un 1789 komūnas.

Reģions

Capital

Iedzīvotāju skaits
(2016)

Platība
(km²)

Blīvums
(inh./km²)

Provinces

Comuni

Abruco

L'Aquila

1,326,513

10,831.84

122.5

4

305

Apūlija

Bari

4,077,166

19,540.90

208.6

6

258

Bazilikata

Potenza

573,694

10,073.32

57.0

2

131

Kalabrija

Catanzaro

1,970,521

15,221.90

129.5

5

409

Campania

Neapole

5,850,850

13,670.95

428.0

5

550

Molise

Campobasso

312,027

4,460.65

70.0

2

136

Kopā

14,110,771

73,799.56

191.2

24

1,789

Komūnas, kurās dzīvo vairāk nekā 100 000 cilvēku, ir šādas.

Comune

Iedzīvotāju skaits

Province

Reģions

Neapole

974,074

Neapole

Campania

Bari

326,344

Bari

Apūlija

Taranto

201,100

Taranto

Apūlija

Redžo Kalabrija

183,035

Redžo Kalabrija

Kalabrija

Foggia

151,991

Foggia

Apūlija

Salerno

135,261

Salerno

Campania

Džugliano Kampānijā

122,974

Neapole

Campania

Pescara

121,014

Pescara

Abruco

Andria

100,861

Barletta-Andria-Trani

Apūlija

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Dienviditālija?


A: Dienviditālija ir viens no pieciem oficiālajiem Itālijas statistikas reģioniem, ko izmanto Valsts statistikas institūts (ISTAT), NUTS1 līmeņa reģions.

Q: Kā tas ir definēts?


A: Dienviditālija ir definēta tikai statistikas vajadzībām un dažām vēlēšanām.

J: Ko nozīmē Mezzogiorno?


A: Mezzogiorno parasti attiecas uz visu Itālijas valsts dienvidu daļu, ieskaitot Sicīlijas salu un dažkārt pat Sardīniju.

Vai Sicīlija un Sardīnija ir Dienviditālijas daļa?


A: Nē, tās veido atsevišķu statistikas reģionu.

J: Vai Dienviditālija ir ģeogrāfisks vai politisks termins?


A: Tas galvenokārt ir statistisks termins, bet to var izmantot arī dažās vēlēšanās.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3