Dienviditālija (itāļu valodā: Italia meridionale vai vienkārši [Sud Italia]) ir viens no pieciem oficiālajiem Itālijas statistikas reģioniem, ko izmanto Valsts statistikas institūts (ISTAT) — NUTS1 līmeņa reģions.

Dienviditālija ir definēta galvenokārt statistikas un plānošanas vajadzībām, kā arī tiek lietota dažās vēlēšanām un Eiropas Savienības politikas kontekstos (piemēram, kohēzijas fondu sadalē). To nevajadzētu jaukt ar vēsturisko un kultūrvēsturisko jēdzienu Mezzogiorno, kas parasti attiecas uz plašāku Itālijas dienvidu daļu un bieži ietver arī Sicīlijas salu un dažkārt Sardīniju. Šīs abas salas ISTAT klasifikācijā veido atsevišķu NUTS1 reģionu.

Definīcija un izmantošana

ISTAT NUTS1 reģions "Dienviditālija" ir administratīvi noteikta statistikas zona, kas apvieno vairākus reģionus (Itālijas administratīvās vienības). Šī klasifikācija tiek plaši izmantota demogrāfiskajos, ekonomiskajos un sociālajos pētījumos, statistikas salīdzināšanai ar citām ES teritorijām, kā arī politikas plānošanā un ES fondu piešķiršanā.

Iekļautie reģioni un galvenās pilsētas

  • Abruzzo (galvenā pilsēta: L'Aquila)
  • Molise (Campobasso)
  • Campania (Neapole — Napoli)
  • Puglia (Bari)
  • Basilicata (Potenza)
  • Calabria (Catanzaro)

Šie seši reģioni veido ISTAT definēto Dienviditāliju; tās robežas ir balstītas uz administratīvām vienībām, nevis tikai ģeogrāfiskām vai kultūrvēsturiskām pazīmēm.

Robežas un ģeogrāfija

Dienviditālijas robežas ietver pussalas centrālās un dienvidu daļas un galvenokārt aptver Apenīnu kalnu grēdas, kā arī garās jūras piekrastes līnijas Adrijas, Jonijas un Tirēnu jūrā. Reģions neietver Sicīliju un Sardīniju (abām salām ISTAT piešķirts atsevišķs NUTS1 reģions).

Ekonomiskās un sociālās iezīmes

Dienviditālija raksturojas ar lielu reģionālo daudzveidību: piekrastes teritorijās ir attīstīta lauksaimniecība (piem., olīvu, vīnogu un citrusaugu audzēšana) un tūrisms, kamēr dažās apvidos — it īpaši ap Campania un Puglia — ir nozīmīga rūpnieciskā un pakalpojumu sektora koncentrācija. Tajā pašā laikā Dienviditālija tradicionāli saskaras ar zemāku ekonomisko attīstību un augstāku bezdarbu salīdzinājumā ar Itālijas ziemeļdaļu, kas ietekmē migrācijas plūsmas un sociālekonomiskos rādītājus.

Kultūra, valodas un vēsture

Reģionam ir bagāts vēsturiskais mantojums — senās grieķu kolonijas, romiešu, normāņu un kādreizējā Neapoles Karalistes ietekme atstājušas spēcīgu kultūras nospiedumu. Dienviditālijas teritorijā saglabājušās arī reģionālās dialektu tradīcijas un minoritāšu valodas (piemēram, arbērešu — albāņu izcelsmes kopienas), kas papildina kultūras daudzveidību.

Atšķirība no Mezzogiorno

Galvenā atšķirība starp ISTAT NUTS1 "Dienviditālija" un jēdzienu Mezzogiorno ir tā, ka pirmais ir precīzi definēts statistikas termins, kas iekļauj tikai pussalas reģionus, savukārt Mezzogiorno parasti tiek lietots plašākā, vairāk vēsturiskā un sociālās identitātes nozīmē, kurā bieži ir iekļauta arī Sicīlija un reizēm Sardīnija.

Šī raksturojuma mērķis ir sniegt skaidru un lietojamu pārskatu par ISTAT NUTS1 reģionu Dienviditālija — tā definīciju, sastāvu, galvenajām iezīmēm un atšķirībām no plašāk lietotā jēdziena Mezzogiorno.