Norvēģijas sāmu etniskā grupa jeb sāmu tauta Norvēģijā ir daļa no etniskās grupas, kas dzīvo arī Zviedrijā, Somijā un Krievijā.
Norvēģijā sāmu pamatteritorija ir 4 pašvaldības Finmarkas apgabalā un 1 pašvaldība Trumsas apgabalā: Kautokeino, Karasjok, Porsanger, Tana og Nesseby un Kåfjord.
Galvenais apgabals atrodas Norvēģijai piederošajā Sapmi (jeb Lapzemes) daļā. (Lapzeme ir daļa no 4 valstīm: Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Krievijas.)
Norvēģijā ir šādas sāmu valodas: ziemeļu sāmu valoda (en), lulē sāmu valoda (en) un dienvidu sāmu valoda (en).
Teritorija un izvietojums
Sāmu tradicionālā teritorija, ko bieži sauc par Sapmi (Lapzemi), stiepjas pāri valstu robežām — no Norvēģijas ziemeļiem pāri Zviedrijai, Somijai līdz Krievijas ziemeļrietumiem. Norvēģijā sāmi koncentrēti galvenokārt Ziemeļnorvēģijā, it īpaši Finmarkas (Finnmark) un Trumsas (Troms) apgabalos. Minētās pašvaldības — Kautokeino, Karasjok, Porsanger, Tana (Tana og Nesseby) un Kåfjord — tradicionāli tiek uzskatītas par sāmu kultūras centriem.
Valodas
Sāmu valodu ģimene ietver vairākas atšķirīgas valodas un dialektus. Norvēģijā visplašāk runātā sāmu valoda ir ziemeļu sāmu valoda (davvisámegiella), tai ir visvairāk runātāju un tā tiek izmantota skolās, medijos un administrācijā daudzos reģionos. Papildus ziemeļu sāmu valodai Norvēģijā runā arī mazākas sāmu valodas, piemēram, lulē sāmu un dienvidu sāmu, kā arī vietām saglabājušās citas sāmu valodas vai to dialekti.
Sāmu valodām Norvēģijā ir īpašs statuss noteiktos reģionos: tās var būt oficiālās valodas pašvaldībās, kurās sāmu iedzīvotāju skaits un kultūras vajadzības to nosaka. Ir pieejama izglītība sāmu valodā, radiomateriāli (piemēram, NRK Sápmi) un kultūras pārstāvniecība.
Kultūra un dzīves veids
- Reinkopība: Tradicionāla un simboliski nozīmīga nodarbošanās sāmiem ir reinkopība. Tā joprojām ir ekonomiski un kultūras ziņā svarīga daudzās komunitātēs, un tajā ir speciālas tiesības un ierobežojumi.
- Gákti un rokdarbi (duodji): Tradicionālā apģērba — gákti — krāšņās krāsas un ornamentika ir redzama svētku laikā. Duodji jeb sāmu lietišķā māksla ietver ādas izstrādājumus, tekstila un koka darbus.
- Joik: Joik ir tradicionāla sāmu dziedāšanas forma — īpašs vokālais izteiksmes veids ar lielu emocionālo un rituālo nozīmi.
- Garīgā mantojuma saglabāšana: Papildus materiālajām tradīcijām sabiedrībā tiek saglabātas stāstniecība, mīti un dabaszināšanas, kas saistītas ar dzīvi ziemeļu apstākļos.
Tiesības, pārstāvniecība un politiskā organizācija
Sāmiem Norvēģijā ir savas institūcijas un noteiktas tiesības, kas paredzētas valodas un kultūras aizsardzībai. Svarīgākā institūcija ir Sāmu parlaments (Sámediggi), kas pārstāv sāmu intereses gan vietēji, gan valsts līmenī, iesaistās valodas, izglītības un kultūras politikas jautājumos. Norvēģijā darbojas arī organizācijas, kas sadarbojas ar citām sabiedrībām Sapmi reģionā un starptautiskajās platformās.
Skaitļi un mūsdienu situācija
Precīzs sāmu iedzīvotāju skaits Norvēģijā nav viennozīmīgi noteikts, jo dati balstās uz pašreģistrāciju, valodu lietošanu un etnisko identitāti. Lielākie vērtējumi liecina, ka Norvēģijā dzīvo aptuveni 40 000–60 000 cilvēku, kas identificējas kā sāmi. Pēdējos gados ir novērojama kultūras atdzimšana — arvien vairāk jauniešu apgūst sāmu valodas un tradīcijas, tomēr valodas saglabāšana un zemes tiesību jautājumi joprojām ir nozīmīgi izaicinājumi.
Sadarbība pāri robežām
Sāmi sadarbojas reģionāli ar citām Sapmi valstīm — Zviedriju, Somiju un Krieviju — gan kultūras, gan politiskos jautājumos. Pastāv formāli un neformāli tīkli, kas veicina valodu apmaiņu, kopprojektus un aizstāvību starptautiskajās institūcijās.
Sāmu loma Norvēģijas sabiedrībā ir daudzslāņaina — tā ietver gan saglabātas tradicionālās kultūras formas, gan mūsdienīgas izpausmes, kā arī juridiskas un politiskas diskusijas par zemes un resursu tiesībām, valodu aizsardzību un sociālo iekļaušanu.