Dovrefjell — Norvēģijas kalnu grēda un nacionālais parks (Snøhetta)

Atklāj Dovrefjell — Norvēģijas majestātisko kalnu grēdu un Snøhetta virsotni: nacionālais parks ar bagātu faunu, dramatiskām ainavām un vēsturiskām takām ceļotājiem.

Dovrefjels ir kalnu grēda, kas veido dabisku barjeru starp Dienvidnorvēģiju un Trøndelag reģionu. Tā ir daļa no Skandināvijas kalnu ķēdes un pazīstama ar platajiem augstkalnu plato, akmeņainiem masīviem un vietām, kur saglabājas alpīniska tundra. Norvēģijas valdība 1974. gadā izveidoja nacionālo parku 256 kvadrātkilometru platībā, lai aizsargātu tā skaisto dabu un bagātīgo augu un dzīvnieku valsti. Parka robežas 2002. gadā tika paplašinātas un apvienotas ar apkārtējiem aizsargājamajiem rajoniem, tā veidojot mūsdienu Dovrefjell–Sunndalsfjella nacionālo parku ar kopējo platību ap 1693 kvadrātkilometriem, kas aptver plašāku kalnu grēdas daļu un dažādas biotopus.

Augstākā kalnu virsotne šajā kalnu grēdā ir Snøhetta — salasītā un vēja apstrādātā virsotne, kas paceļas līdz 2286 m virs jūras līmeņa. Snøhetta ir populārs mērķis pieredzējušiem gājējiem un alpīnistu grupām, piedāvājot plašus skatus pār apkārtējiem plato un fjordiem skanošām ielejām. Vēsturē kalnos reiz atradās zelta raktuves, bet 17. gadsimta beigās tās tika slēgtas; šodien drupas un senās ieguves vietas ir daļa no reģiona kultūrvēsturiskā mantojumā.

Daba un dzīvnieki

Dovrefjell ir īpaši nozīmīgs kā dzīvotne arktiskai un subarktiskai faunai, ko raksturo tundras zālāji, sūnas, ķērpji un izturīgas kalnu puķes. Reģions ir slavens ar moskussuņu (musk ox) populāciju — šie lielie, spēcīgie dzīvnieki tika pārvietoti un atjaunoti 20. gadsimta sākumā, un tagad to populācija Dovrefjell ir relatīvi stabila. Tāpat reģionā sastopami brieži (reindeer), dažādas putnu sugas, tostarp kalnu pipari (ptarmigan), un citas alpine sugas.

Vēsture un kultūra

Dovrefjell bijis svarīgs ceļš un robežzona kopš senseniem laikiem. Gar šo masīvu rit seno pielūgšanas un tirdzniecības ceļi, un Dovre vārds Latviešu valodā saistās ar stabilitātes simboliku — pazīstama ir frāze "til Dovre faller" (līdz Dovre nolūst), ko Norvēģijas vēsturē lieto kā apliecinājumu ilgmūžībai un uzticībai. Kalnu apkārtnē ir arī arheoloģiskas un lauksaimnieciskas liecības par cilvēku izmantošanu gan vasaras gan ziemas ganībām.

Pieejamība un tūrisms

Virs Dovrefjelles šķērso Norvēģijas galvenais dienvidu un ziemeļu autoceļš — Eiropas maršruts E6 — kā arī dzelzceļš. Autoceļš parasti ir atvērts visu gadu, taču ziemas laikā, kad stipri snieg, tas dažkārt uz īsu brīdi tiek slēgts un satiksme tiek novirzīta vai apturēta drošības apsvērumu dēļ. Dzelzceļa līnijas nosaukums ir Dovrebanen, un tā pilnais savienojums starp Oslu un Trondheim tika pabeigts un nodots ekspluatācijā 1921. gadā — tā joprojām ir nozīmīga vilcienu līnija ar gleznainiem skatiem pāri plato.

Tūrisma padomi un drošība

• Laika apstākļi: kalnos laika apstākļi var mainīties ļoti strauji — ņem līdzi siltu, ūdensnecaurlaidīgu apģērbu un kartes/GPS.
• Dzīvnieku sargi: ja redzat moskussuņu vai citas lielas radības, ievērojiet drošu attālumu; tie var būt neparedzami, īpaši, ja ir mazuļi.
• Maršruti: ir saglabātas vairākas iezīmētas pārgājienu takas un lauku mājas, bet daudzas vietas ir attālas — plāno laiku un pārtikas krājumus.
• Vides aizsardzība: ievērojiet nacionālā parka noteikumus — neatstājiet atkritumus, nenokļūstiet laukos ārpus takām, ja tas var kaitēt augiem vai dzīvniekiem.

Dovrefjell piedāvā unikālu iespēju iepazīt Norvēģijas augstkalnu dabu, kombinējot vēsturiskas liecības, bagātu faunu un dramatiskus skatus. Reģions ir pievilcīgs gan dienas pārgājieniem, gan ilgākiem alpīniskiem ceļojumiem, un tas joprojām spēlē nozīmīgu lomu Norvēģijas dabas aizsardzībā un tautas mantojumā.

Eidsvolla zvērests - 1814

"Enige og tro til Dovre faller" (Vienoti un uzticīgi, līdz Dovres kalni sabruks).

Dovres kalns tika izvēlēts, jo tam ir nozīmīga vieta Norvēģijas vēsturē, kur Dovrefjell simbolizē mūžību, vienotību un demokrātiju.

Šo zvērestu lietoja sarežģītajā 19. gadsimta 1800. gadu periodā, kad Norvēģija mēģināja iegūt jaunu identitāti pēc izstāšanās no savienības ar Dāniju un kad 1905. gadā beidzās savienība ar Zviedriju.

Muskusa vērsis pie Dovrefjell

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Dovrefjell?

J: Kāpēc Dovrefjellā tika izveidots nacionālais parks?

J: Vai Dovrefjelles nacionālā parka lielums ir mainījies?

J: Kāda ir augstākā kalnu virsotne Dovrefjellē?

J: Vai kādreiz kalnā atradās zelta raktuves?

J: Vai Norvēģijā pāri Dovrefjelam ved automaģistrāle?

J: Vai dzelzceļa līnija Dovrefjellē saucas Donvrebene?

Meklēt pēc burta