Dubaija (AAE emirāts) — pārskats: ģeogrāfija, vēsture un ekonomika
Dubaija (AAE) — padziļināts pārskats par emirātu: ģeogrāfija, vēsture, ekonomika, nafta, tūrisms un modernā attīstība. Uzzini svarīgākos faktus un statistiku.
Dubaija (arābu: دبيّ) ir viens no septiņiem Apvienotajos Arābu Emirātos esošajiem emirātiem. Eirāta galvenā pilsēta ir Dubaija. Pilsētu dažkārt dēvē par "Dubaijas pilsētu", lai to nejauktu ar emirātu.
Dubaija ir otrais lielākais emirāts AAE aiz Abū Dabī. Emirāts atrodas pie Persijas līča, uz dienvidrietumiem no Šardžas un uz ziemeļaustrumiem no Abū Dabī. Hatta pilsēta ir Dubaijas emirāta eksklāvs. Tā robežojas ar netālo Omānu.
Dubaijas ekonomika atšķiras no citām AAE dalībvalstīm, jo ienākumi no naftas veido tikai 6 % no tās iekšzemes kopprodukta.
Ģeogrāfija un klimats
Dubaijas emirāts atrodas Persijas līča krastā un ietver garu piekrasti, vairākas mākslīgās salas (piem., Palm Jumeirah) un iekšzemes daļas ar tuksnešainu ainavu. Emirāta kopējā platība ir aptuveni ap 4 000 km², un Dubaijas pilsēta veido tā blīvāko, urbanizēto daļu. Hatta ir kalnains eksklāvs uz austrumiem, kas robežojas ar Omānu.
Klimats ir subtropu tuksneša: vasarās temperatūra bieži pārsniedz +40 °C un gaisa mitrums var būt ļoti augsts piekrastes zonā; ziemas ir saulainas un mērīgi siltas. Nokrišņu daudzums ir zems un nepastāvīgs. Lai nodrošinātu ūdeni, lielā daļā emirāta tiek izmantota jūras ūdens atūdeņošana.
Vēsture
Dubaija sākotnēji bija zvejnieku un pērļošanu centra apmetne. 19. gadsimtā šī reģiona pilsētas un ciemi nonāca Lielbritānijas ietekmē un starp 19. un 20. gadsimtu atradās Britu protektorāta interesēs Persijas līča reģionā. 1971. gada 2. decembrī Dubaija kopā ar citiem emirātiem izveidoja Apvienotos Arābu Emirātus.
Pēc neatkarības un jēlnaftas ieguves uzplaukuma Dubaija, īpaši kopš 1960.–1980. gadiem, aktīvi diverzificēja ekonomiku, stājoties uz tirdzniecības, tranzīta, tūrisma un nekustamā īpašuma attīstības ceļa. Dažas nozīmīgas vēsturiskas figūras ir Al Maktūmu dinastija — valdošā ģimene Dubaijā; mūsdienās par emirāta un arī federācijas līmeņa vadītāju pazīstams Šeihs Mohammeds bin Rašids Al Maktūms.
Ekonomika un biznesa vide
Kā minēts, naftas daļa emirāta IKP ir salīdzinoši zema — aptuveni 6 % — jo Dubaija jau agrāk mērķtiecīgi attīstīja citas nozares. Galvenie ekonomikas balsti ir:
- Tirdzniecība un loģistika — lielas ostas (piem., Jebel Ali) un brīvās zonas padara Dubaiju par reģionālu tranzīta centru;
- Finanšu pakalpojumi — starptautiskas finanšu zonas kā Dubai International Financial Centre (DIFC) piesaista bankas un ieguldītājus;
- Tūrisms un viesmīlība — luksusa viesnīcas, atrakcijas (Burj Khalifa, mākslīgās salas, iepirkšanās centri) un pasākumi (piem., Dubai Shopping Festival, Expo 2020) veicina ienākumus;
- Nekustamais īpašums un būvniecība — lielie attīstības projekti, mājokļu un komerctelpu būve;
- Aviācija — pasaules līmeņa lidsabiedrība un starptautisks gaisa transports, galvenokārt caur Dubai International Airport, padara Dubaiju par globālu savienojumu mezglu;
- Brīvās zonas — Jebel Ali Free Zone (JAFZA), DMCC un citas zonās tiek piedāvātas nodokļu un īpašuma priekšrocības, kas piesaista ārvalstu uzņēmumus.
Pēdējās desmitgadēs valdība īstenojusi politikas un regulatīvas reformas, lai atbalstītu ārvalstu investīcijas un tehnoloģiju ienākšanu (piem., plašākas ārvalstu kapitāla īpašumtiesību iespējas uzņēmējdarbībā), kā arī veicinājusi ekonomikas digitalizāciju un pakalpojumu sektora attīstību.
Iedzīvotāji un kultūra
Dubaijas iedzīvotāju skaits strauji pieauga kopš 20. gadsimta beigām; pilsētā un emirātā dzīvo liels ārvalstnieku pārstāvēto kopienu skaits — viesstrādnieki un speciālisti no visas pasaules. Kopējais iedzīvotāju skaits emirātā svārstās ap vairākiem miljoniem (aptuveni 3–4 miljoni, atkarībā no avotiem un perioda), un lielu daļu sastāda nepilsoņi.
Oficiālā valoda ir arābu, tomēr angļu valoda plaši tiek izmantota biznesā, izglītībā un ikdienā. Kultūra ir balstīta uz islāma tradīcijām, taču Dubaija ir arī kosmopolītiska ar daudzveidīgām kultūras ietekmēm no visas pasaules. Publiskajā telpā ir redzama gan tradicionālā arābu kultūra (piem., souki, tradicionālie ēdieni), gan modernās izklaides un mākslas norises (muzeji, galerijas, starptautiski pasākumi).
Transporta un tehniskā infrastruktūra
Dubaija ir labi savienota ar pasauli un reģionu: galvenais lids pats ir Dubai International (DXB), papildus tam attīstās Al Maktoum International (DWC). Pilsētā darbojas moderns sabiedriskais transports — nevadītā Dubai Metro, autobusu tīkls, tramvajs un plaša taksometru sistēma. Jebel Ali osta ir viens no pasaules lielākajiem konteineru termināļiem.
Infrastruktūras attīstībā liels uzsvars tiek likts uz pasaules klases viesnīcām, konferenču centriem un lieliem tirdzniecības centriem (piem., Dubai Mall, Mall of the Emirates). Tāpat aktīvi attīstās viedpilsētas risinājumi un digitālie pakalpojumi.
Tūrisms un atpūta
Tūrisms ir nozīmīga ienākumu daļa. Apmeklētāji dodas baudīt pludmales, luksusa viesnīcas, iepirkšanos, kulināriju un atrakcijas kā Burj Khalifa (augstākā ēka pasaulē), Burj Al Arab, mākslīgās salas un Dubai Marina. Populāras ir arī tuksneša ekskursijas, ūdenssporta iespējas un kultūras objekti, kā Dubai Creek un Dubai Museum.
Vides jautājumi un nākotnes plāni
Dubaija saskaras ar vides izaicinājumiem — karsts klimats, ūdens trūkums un atkarība no atūdeņošanas, enerģijas patēriņš un urbānā paplašināšanās. Valdība īsteno iniciatīvas ilgtspējīgai attīstībai, piemēram, atjaunojamās enerģijas projektus un pilsētplānošanas programmas.
Ilgtermiņa vīzijā Dubaija virza stratēģijas, lai kļūtu par starptautisku finanšu, tehnoloģiju un kultūras centru. Starp lielākajiem plāniem ir attīstības projekti, urbanistiskās stratēģijas (piem., Dubai Urban Master Plan 2040) un investīcijas inovācijās, kas paredz uzturēt konkurētspēju reģionā un globālā mērogā.
Kopsavilkums
Dubaija — lai gan neliela pēc platības — ir nozīmīgs starptautisks centrs ar dinamisku ekonomiku, kas ir veiksmīgi pārveidojusies no tradicionālas pērļošanas un naftas ieguves uz daudzveidīgu pakalpojumu un tirdzniecības ekonomiku. Pilsēta pazīstama ar ambicioziem infrastruktūras projektiem, lielisku savienojamību un kosmopolītisku dzīvesstilu, taču nākotnei raksturīgās problēmas prasa uzmanīgu ilgtspējīgas attīstības vadību.
Vēsture
1820. gada 8. janvārī Dubaijas šeihs bija viens no tiem, kas parakstīja britu sponsorēto "Vispārējo miera līgumu" (Vispārējo jūras līgumu).
1833. gadā pie Dubaijas līča apmetās Al Maktumu dinastija no Bani Yas cilts. No šī brīža Dubaija bija jauns neatkarīgs emirāts. Tā vienmēr cīnījās ar Abū Dabī emirātu. Tika apturēts Qawasim pirātu mēģinājums ieņemt Dubaiju.[] 1835. gadā Dubaija un pārējās Truciālas valstis parakstīja jūras pamieru ar Lielbritāniju un aptuveni divdesmit gadus vēlāk - "Mūžīgo jūras pamieru". Ar []1892. gada ekskluzīvo nolīgumu Dubaija nonāca Apvienotās Karalistes aizsardzībā (pasargājot no osmaņu turkiem). Līdzīgi kā četras no tās kaimiņvalstīm - Abū Dabī, Ras al-Haima, Šardža un Umm al-Kaivaina - tā atradās ceļā uz Indiju, tāpēc tā bija nozīmīga vieta.
1892. gada martā tika izveidotas Trucial States (jeb Trucial Oman).
Pēc tam, kad 1966. gadā Persijas līča rūpija zaudēja vērtību, Dubaija pievienojās jaunajai neatkarīgajai Kataras valstij, lai izveidotu jaunu naudas vienību - Kataras/Dubajas riju. 120 kilometru attālumā no Dubaijas krastiem tika atklāta nafta, pēc tam pilsētai tika piešķirtas naftas ieguves koncesijas.
1971. gada 2. decembrī Dubaija kopā ar Abū Dabī un pieciem citiem emirātiem izveidoja Apvienotos Arābu Emirātus. Tas tika izdarīts pēc tam, kad 1971. gadā bijusī aizbildne Lielbritānija pameta Persijas līci. 1973. gadā Dubaija pievienojās pārējiem emirātiem, lai ieviestu vienotu, vienotu valūtu - AAE dirhamu.
Mūsdienu Dubaija
Naftas piegādes Dubaijā ir mazāk nekā 1/20 daļa no Abū Dabī emirāta, un naftas nauda šobrīd ir tikai neliela daļa no pilsētas kopējā naudas apjoma. Dubaija un tās dvīņubjekts pāri Dubaijas līcim, Deira (tajā laikā neatkarīga), kļuva par nozīmīgām ostām Rietumu ražotājiem. Lielākā daļa jaunās pilsētas banku un finanšu centru atradās šajā rajonā. Dubaija kā tirdzniecības ceļš saglabāja savu nozīmi arī 70. un 80. gados. Dubaijas pilsēta brīvi tirgojās ar zeltu, un līdz pat 90. gadiem tā bija "rosīgas kontrabandas" zelta stieņu tirdzniecības centrs uz Indiju, kur zelta imports bija ierobežots.
Mūsdienās Dubaija ir nozīmīga vieta tūristiem un ostai (pagājušā gadsimta 70. gados uzbūvētajā Džebel Ali ir lielākā mākslīgi veidotā osta pasaulē), taču tā arvien vairāk kļūst arī par pakalpojumu nozares centru, piemēram, IT un finanšu jomā, un tajā atrodas jaunais Dubaijas Starptautiskais finanšu centrs (DIFC). Transporta sakarus palīdz nodrošināt strauji augošā Emirātu aviokompānija, ko 1985. gadā izveidoja valdība un kas joprojām pieder valstij. Aviokompānija atrodas Dubaijas starptautiskajā lidostā un katru gadu pārvadā vairāk nekā 12 miljonus pasažieru.
Valdība visā pilsētā ir izveidojusi rūpnieciski specializētas brīvās zonas. Dubaijas Interneta pilsēta, kas tagad apvienota ar Dubaijas Mediju pilsētu kā daļa no TECOM (Dubaijas Tehnoloģiju, elektroniskās tirdzniecības un mediju brīvās zonas pārvaldes), ir viens no šādiem anklāviem, kurā ietilpst tādi IT uzņēmumi kā EMC Corporation, Oracle, Microsoft un IBM, kā arī tādas mediju organizācijas kā MBC, CNN, Reuters, ARY un AP. Dubai Marina ir EMAAR ģenerālplāna projekts, kas pēc pabeigšanas būs pasaulē lielākā jahtu piestātne. Dubai Knowledge Village (KV) ir arī izglītības un apmācības centrs, kas izveidots, lai papildinātu abus pārējos brīvās zonas klasterus - Dubai Internet city un Dubai Media City, nodrošinot iespējas apmācīt klasteru nākotnes zināšanu darbiniekus.
Dubaijā bija nekustamā īpašuma bums, kad tika izsludināts īpašumu īpašumtiesību brīvās turēšanas periods, kas izraisīja lielus kapitālieguldījumus. Pasaules ekonomikas lejupslīdes laikā nekustamā īpašuma cenas ir ievērojami samazinājušās.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Dubaija?
A: Dubaija ir viens no septiņiem emirātiem Apvienotajos Arābu Emirātos.
J: Kāda ir galvenā Dubaijas pilsēta?
A: Dubaijas galvenā pilsēta tiek saukta arī par Dubaiju.
J: Kāpēc pilsētu dažkārt sauc par Dubaiju?
A: Pilsēta dažkārt tiek saukta par "Dubai City", lai to nejauktu ar emirātu.
J: Kurš ir otrais lielākais emirāts AAE?
A: Dubaija ir otrais lielākais emirāts AAE pēc Abū Dabī.
J: Kur atrodas Dubaijas emirāts?
A: Dubaijas emirāts atrodas pie Persijas līča, uz dienvidrietumiem no Šardžas un uz ziemeļaustrumiem no Abū Dabī.
J: Kas ir Hatta pilsēta?
A: Hatta pilsēta ir Dubaijas emirāta eksklāvs, kas robežojas ar netālo Omānu.
J: Ar ko Dubaijas ekonomika atšķiras no citu AAE locekļu ekonomikas?
A: Dubaijas ekonomika atšķiras no citām AAE dalībvalstīm, jo ienākumi no naftas veido tikai 6 % no tās iekšzemes kopprodukta.
Meklēt