Dubaijas emirāts

Vēsture

1820. gada 8. janvārī Dubaijas šeihs bija viens no tiem, kas parakstīja britu sponsorēto "Vispārējo miera līgumu" (Vispārējo jūras līgumu).

1833. gadā pie Dubaijas līča apmetās Al Maktumu dinastija no Bani Yas cilts. No šī brīža Dubaija bija jauns neatkarīgs emirāts. Tā vienmēr cīnījās ar Abū Dabī emirātu. Tika apturēts Qawasim pirātu mēģinājums ieņemt Dubaiju.^[] 1835. gadā Dubaija un pārējās Truciālas valstis parakstīja jūras pamieru ar Lielbritāniju un aptuveni divdesmit gadus vēlāk - "Mūžīgo jūras pamieru". Ar ^[]1892. gada ekskluzīvo nolīgumu Dubaija nonāca Apvienotās Karalistes aizsardzībā (pasargājot no osmaņu turkiem). Līdzīgi kā četras no tās kaimiņvalstīm - Abū Dabī, Ras al-Haima, Šardža un Umm al-Kaivaina - tā atradās ceļā uz Indiju, tāpēc tā bija nozīmīga vieta.

1892. gada martā tika izveidotas Trucial States (jeb Trucial Oman).

Pēc tam, kad 1966. gadā Persijas līča rūpija zaudēja vērtību, Dubaija pievienojās jaunajai neatkarīgajai Kataras valstij, lai izveidotu jaunu naudas vienību - Kataras/Dubajas riju. 120 kilometru attālumā no Dubaijas krastiem tika atklāta nafta, pēc tam pilsētai tika piešķirtas naftas ieguves koncesijas.

1971. gada 2. decembrī Dubaija kopā ar Abū Dabī un pieciem citiem emirātiem izveidoja Apvienotos Arābu Emirātus. Tas tika izdarīts pēc tam, kad 1971. gadā bijusī aizbildne Lielbritānija pameta Persijas līci. 1973. gadā Dubaija pievienojās pārējiem emirātiem, lai ieviestu vienotu, vienotu valūtu - AAE dirhamu.

Mūsdienu Dubaija

Naftas piegādes Dubaijā ir mazāk nekā 1/20 daļa no Abū Dabī emirāta, un naftas nauda šobrīd ir tikai neliela daļa no pilsētas kopējā naudas apjoma. Dubaija un tās dvīņubjekts pāri Dubaijas līcim, Deira (tajā laikā neatkarīga), kļuva par nozīmīgām ostām Rietumu ražotājiem. Lielākā daļa jaunās pilsētas banku un finanšu centru atradās šajā rajonā. Dubaija kā tirdzniecības ceļš saglabāja savu nozīmi arī 70. un 80. gados. Dubaijas pilsēta brīvi tirgojās ar zeltu, un līdz pat 90. gadiem tā bija "rosīgas kontrabandas" zelta stieņu tirdzniecības centrs uz Indiju, kur zelta imports bija ierobežots.

Mūsdienās Dubaija ir nozīmīga vieta tūristiem un ostai (pagājušā gadsimta 70. gados uzbūvētajā Džebel Ali ir lielākā mākslīgi veidotā osta pasaulē), taču tā arvien vairāk kļūst arī par pakalpojumu nozares centru, piemēram, IT un finanšu jomā, un tajā atrodas jaunais Dubaijas Starptautiskais finanšu centrs (DIFC). Transporta sakarus palīdz nodrošināt strauji augošā Emirātu aviokompānija, ko 1985. gadā izveidoja valdība un kas joprojām pieder valstij. Aviokompānija atrodas Dubaijas starptautiskajā lidostā un katru gadu pārvadā vairāk nekā 12 miljonus pasažieru.

Valdība visā pilsētā ir izveidojusi rūpnieciski specializētas brīvās zonas. Dubaijas Interneta pilsēta, kas tagad apvienota ar Dubaijas Mediju pilsētu kā daļa no TECOM (Dubaijas Tehnoloģiju, elektroniskās tirdzniecības un mediju brīvās zonas pārvaldes), ir viens no šādiem anklāviem, kurā ietilpst tādi IT uzņēmumi kā EMC Corporation, Oracle, Microsoft un IBM, kā arī tādas mediju organizācijas kā MBC, CNN, Reuters, ARY un AP. Dubai Marina ir EMAAR ģenerālplāna projekts, kas pēc pabeigšanas būs pasaulē lielākā jahtu piestātne. Dubai Knowledge Village (KV) ir arī izglītības un apmācības centrs, kas izveidots, lai papildinātu abus pārējos brīvās zonas klasterus - Dubai Internet city un Dubai Media City, nodrošinot iespējas apmācīt klasteru nākotnes zināšanu darbiniekus.

Dubaijā bija nekustamā īpašuma bums, kad tika izsludināts īpašumu īpašumtiesību brīvās turēšanas periods, kas izraisīja lielus kapitālieguldījumus. Pasaules ekonomikas lejupslīdes laikā nekustamā īpašuma cenas ir ievērojami samazinājušās.