Persijas līcis: ģeogrāfija, vēsture un stratēģiskā nozīme Tuvajos Austrumos
Persijas līcis ir ģeogrāfiskas vietas nosaukums. Tā atrodas Tuvajos Austrumos un ir Omānas līča paplašinājums. Līcis stiepjas starp Irānu ziemeļaustrumos un Arābijas pussalu dienvidrietumos; arābu valodā to bieži dēvē par "Arābu līci". Persijas līcis savienojas ar Omānas līci caur Hormuza šaurumu (Strait of Hormuz), kas ir nozīmīgs jūras satiksmes un enerģētikas pārvadājumu mezgls.
Ģeogrāfija
Persijas līcis ir salīdzinoši šaurs un sekls jūras baseins, ko ieskauj vairākas valstis. Tā līči, līcīši un salu grupas veido sarežģītu piekrastes teritoriju ar daudzām ostām un ostu infrastruktūrām. Galvenās valstis gar krastu ir Irāna, Irāka, Kuveita, Saūda Arābija, Bahreina, Kataras Emīrvalsts, Apvienotie Arābu Emirāti un Omāna (Musandam pussala un piekļuve caur Hormuzu).
- Galvenās ostas un piekrastes pilsētas: Irānā — Bandar-e Abbās, Bushehr, Bandar-e Mahshahr; Kuveitā — Kuveitas pilsēta; Saūda Arābijā — Dammama, Ras Tanura; Katarā — Doha; Bahreinā — Manama; AAE — Abu Dabi, Dubaja; Irākā — Umm Qasr.
- Hormuza šaurums ir stratēģisks sašaurinājums, caur kuru notiek lielākā daļa reģiona jūras tirdzniecības un naftas eksporta plūsmas.
- Piekrastes ekosistēmas ietver mangrovju audzes, koraļļu rifus un piekrastes nogulumus; jūras ekosistēma nodrošināja tradicionālas ekonomikas — zveju un pērļošanu.
Vēsture un nosaukuma strīds
Persijas līča reģions ir bijis tirdzniecības, jūrniecības un kultūru saskares punkts jau kopš senatnes. Vietējie iedzīvotāji dzīvoja no zvejas, pērļošanas un tirdzniecības ar Indiju un Mesopotāmiju. 19. un 20. gadsimtā reģions ieguva lielāku starptautisku nozīmi, pateicoties naftas atklāšanai un koloniālajām interesēm.
Modernāku starptautisku uzmanību Persijas līcis ieguva Irānas un Irākas kara laikā (1980–1988) — tā saucamajā "tankradžu karā" (tanker war), kad abas puses apšaudīja naftas tankkuģus un traucēja jūras satiksmi. Vēlāk, 1990.–1991. gadā, kad Irāka iebruka Kuveitā, konflikts plašāk tika dēvēts par "Persijas līča karu", lai gan galvenās kaujas notika sauszemē.
Nosaukuma jautājums ir arī politiski jūtīgs: Irāna aizstāv nosaukumu "Persijas līcis", kamēr daži arābu valstu avoti lieto "Arābu līcis". 2018. gada oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO) reģistrēja Persijas līci kā izcelsmes vietu, atsaucoties uz Lisabonas līgumu par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju — tas pastiprināja diskusijas par nosaukuma lietojumu starptautiskajā vidē.
Ekoloģija un dabas resursi
Persijas līcis ir bagāts ar dabas resursiem, kas iezīmē gan vidi, gan ekonomiku:
- Zivis un jūras bioloģija: līča ūdeņi ir nozīmīga zvejas zona, un tajā dzīvo daudz zivju sugu. Piekrastes zonās atrodami koraļļu rifi un mangrovju audzes, kas sniedz dzīvotni daudzām sugām.
- Pērļu austeres: Persijas līča dziļumos tradīcija pērļošana ir bijusi svarīga vietējai ekonomikai un kultūrai — pērļu austeres agrāk bija vērtīgs eksporta produkts.
- Nafta un gāze: reģions satur dažas no pasaules lielākajām naftas un dabasgāzes atradnēm. Naftas un gāzes ieguve ir galvenais iemesls reģiona ekonomiskajai un ģeopolitiskajai nozīmei.
- Vide un draudi: intensīva kuģošana, naftas noplūdes, piekrastes attīstība, pārzveja un izmaiņas hidroloģijā (piemēram, sāļuma koncentrācija un siltums) apdraud vietējo biodaudzveidību.
- Dzeramā ūdens nodrošinājums reģionā atkarīgs no atsāļošanas iekārtām, kas pašas par sevi rada papildu vides un enerģijas izaicinājumus.
Stratēģiskā un ekonomiskā nozīme
Persijas līcis ir viens no pasaules stratēģiski svarīgākajiem reģioniem:
- Enerģētika: reģions eksportē milzīgu daudzumu naftas un dabasgāzes — caur Hormuza šaurumu plūst apmēram piektdaļa no jūras ceļiem pārvadātās pasaules jēlnaftas, tāpēc jebkura satricinājuma gadījumā pasaules enerģētikas tirgi var ciest.
- Kuģniecība un tirdzniecība: svarīgākie jūras ceļi un lielas ostas padara līci par būtisku tirdzniecības mezglu starp Austrumiem un Rietumiem.
- Militārā klātbūtne: reģionā pastāv pastiprināta valstu un starptautisko flotu klātbūtne, tostarp ASV un citu valstu karaflotes operācijas, kas nodrošina satiksmes drošību un reaģē uz krīzēm.
- Politiskie riski: teritoriālie strīdi, nosaukumu jautājumi, enerģētiskās sankcijas un reģionālās rivalitātes padara Persijas līci par potenciālu konfliktu avotu ar globālām sekām.
Mūsdienu izaicinājumi un nākotnes perspektīvas
Mūsdienās Persijas līča valstis saskaras ar vairākiem izaicinājumiem: nepieciešamība diversificēt ekonomikas, samazināt atkarību no naftas ieguves, aizsargāt jūras vidi no piesārņojuma un saglabāt bioloģisko daudzveidību. Klimata pārmaiņas, pieaugošas temperatūras un jūras līmeņa svārstības var stiprināt spiedienu uz piekrastes infrastruktūru un ekosistēmām.
Vienlaikus reģiona enerģētiskais potenciāls, ostu infrastruktūras attīstība un stratēģiskā atrašanās vieta turpinās piesaistīt investīcijas un starptautisku interesi. Ilgtspējīga pārvaldība, sadarbība starp valstīm un vides aizsardzības pasākumi būs būtiski, lai saglabātu Persijas līča ekoloģisko un ekonomisko vērtību nākamajām paaudzēm.
Persijas līcis no kosmosa, skatīts no satelīta
Ģeogrāfija
Persijas līča jūras ūdeņu platība ir 233 000 km². Austrumos tas Hormuza šaurumā savienojas ar Omānas līci. No rietumiem to savieno liela Šatt al-Arab upes delta. Šajā upes deltā ietek divu lielo upju ūdeņi: Eifrats un Tigris.
Persijas līča garums ir 989 kilometri, un īsākais attālums starp diviem sauszemes punktiem ir 56 kilometri. Ūdeņi parasti nav ļoti dziļi. Maksimālais dziļums ir tikai 90 metri. Vidējais dziļums ir tikai 50 metri.
Persijas līča piekrastes robežas skar daudzas valstis. Skatoties pulksteņrādītāja rādītāja virzienā, šīs valstis ir no ziemeļiem: Irāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Saūda Arābija, Katara pussalā pie Saūda Arābijas krastiem, Bahreina uz salas, Kuveita un Irāka ziemeļrietumos. Persijas līcī atrodas daudzas nelielas salas.
Nafta
Persijas līča teritorijā un ap to ir pasaulē lielākais jēlnaftas krājumu apjoms. Ar jēlnaftu saistītās nozares ir galvenās nozares šajā reģionā. Persijas līcī atrodas pasaulē lielākais naftas atradņu lauks jūrā Al-Safaniya. Šajā apgabalā atrodas daudzas valstis, kurās ir daudz jēlnaftas. Tās sauc par Persijas līča valstīm, t. i., valstīm ap Persijas līci. Šīs valstis ir Irāna, Bahreina, Kuveita, Omāna, Katara, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti. Irāka (kuras nelielā daļa skar Persijas līci) netiek saukta par Persijas līča valsti.
Britu kontrole
Aptuveni 200 gadus, no 1763. līdz 1971. gadam, Apvienotā Karaliste saglabāja zināmu kontroli pār dažām Persijas līča valstīm. Šīs valstis bija Truciālas valstis un dažādos laikos Bahreina, Kuveita, Omāna un Katara. Pēc neatkarības iegūšanas lielākā daļa no Trucial States izveidoja jaunus Apvienotos Arābu Emirātus.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Persijas līcis?
A: Persijas līcis ir ģeogrāfiska vieta Tuvajos Austrumos.
J: Kur atrodas Persijas līcis?
A: Persijas līcis atrodas starp Irānu un Arābijas pussalu.
J: Kas ir "Arābu līcis"?
A: "Arābu līcis" ir nosaukums, ko arābi dod priekšroku Persijas līcim.
J: Kāda ir Persijas līča vēsture Irānas un Irākas kara laikā?
A.: Irānas un Irākas kara laikā (1980-1988) Persijas līcis kļuva zināms, jo abas puses uzbruka viena otras naftas tankkuģiem.
J: Kāda ir Persijas līča nozīme saistībā ar Kuveitu?
A: Kad 1991. gadā Irāka iebruka Kuveitā, jaunais karš ieguva nosaukumu "Persijas līča karš", bet galvenās kaujas notika uz sauszemes.
J: Ar ko ir pazīstams Persijas līcis?
A: Persijas līcis ir pazīstams ar to, ka tajā ir daudz zivju, garie skaistie koraļļu rifi un daudz pērļu austeru.
J: Kā Persijas līci sauc persiešu valodā un kādu atzinību tas nesen ieguva?
A: Persijas līci persiešu valodā sauc par khalīj-e-Fars. 2018. gada oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija reģistrēja Persijas līci kā izcelsmes vietu, pamatojoties uz Lisabonas līgumu par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju.
