Kuveita — neliela Persijas līča valsts ar lielām naftas rezervēm
Kuveita ir neliela arābu valsts Persijas līča reģionā, kuras platība ir aptuveni 17 819 kvadrātkilometri). Valsts galvaspilsēta un lielākais pilsētas centrs ir Kuveitas pilsēta (Kuwait City). Kuveita ir saistīta ar bagātīgu naftas nozari, bet tajā pašā laikā saglabā modernas sociālās un publiskās pakalpojumu sistēmas.
Ekonomika un nafta
Kuveita ir viena no pasaules valstīm ar ievērojamām naftas rezervēm un mazu, bet bagātu ekonomiku. Valstij ir izteikti naftas resursu ieņēmumi: tiek eksportēta liela daļa gadā iegūtās naftas, un tas nodrošina būtisku daļu valsts budžeta un ārējo ieņēmumu. Ir lieli padziļinājumi un infrastruktūra naftas pārstrādei un eksportam. Kopējās jēlnaftas rezerves Kuveitā ir plašas — tās tiek minētas aptuveni desmitiem miljardu barelu līmenī; šīs rezerves padara Kuveitu par vienu no pasaules nozīmīgākajām naftas eksportētājām.
Naftas ieņēmumi veido lielu daļu no valsts eksporta un valsts budžeta. Valdība izmanto daļu ieņēmumu sociālajiem pabalstiem, infrastruktūras projektiem un suverēnā ieguldījumu fonda darbībai. Kuveita arī regulāri sadarbojas ar starptautiskām naftas kompānijām, tostarp projekta veidošanā valsts ziemeļu daļā jaunu naftas atradņu izstrādei.
Ģeogrāfija, klimats un dabas resursi
Kuveitas teritorija ir pārsvarā tuksneša tipa — sausas un plakana, ar nelielu nokrišņu daudzumu. Kuveitas klimats ir karsts un sauss; vasarās temperatūra var būt ļoti augsta, ziemās ir maigāka. Šie klimatiskie apstākļi apgrūtina lauksaimniecību, tāpēc valsts lielā mērā paļaujas uz importētu pārtiku un ierobežotiem vietējiem lauksaimniecības centieniem. Kuveita veic arī zveju, kas papildina daļu vietējā pārtikas piedāvājuma.
Dzeramā ūdens nodrošināšanai aptuveni 75 % tiek nodrošināts, pateicoties destilācijai un jūras ūdens attīrīšanai (noņemot sāļumu), kā arī ūdens importam. Ūdens resursu efektīva izmantošana un ūdens attīrīšanas jaudas ir valsts prioritāte.
Iedzīvotāji, valoda un reliģija
Oficiālā valoda Kuveitā ir arābu valoda, tomēr angļu valoda ir plaši izplatīta, īpaši biznesā, izglītībā un starptautiskajā saziņā. Valsts iedzīvotāju sastāvu raksturo liels ārvalstu darbinieku īpatsvars; pilsoņu (kuveitiešu) skaits ir salīdzinoši mazāks nekā vispārējā iedzīvotāju skaitā. Kuveitas sabiedrību veido gan sunnīti, gan šiīti, un islāms ir dominējošā reliģija. Tomēr aptuveni 15 % iedzīvotāju pieder citām reliģiskām kopienām — kristiešiem vai hinduistiem un citām minoritātēm.
Izglītība, veselība un dzīves līmenis
Kuveita nodrošina plašu valsts finansētu izglītību un veselības aprūpi saviem pilsoņiem. Izglītība ir pieejama dažādās pakāpēs — no pamatizglītības līdz augstākajai izglītībai. Valsts investē līdzekļus sabiedriskajos pakalpojumos, kas kopumā nodrošina salīdzinoši augstu dzīves līmeni kuveitiešiem, lai gan atsevišķas problēmas pastāv, piemēram, saistībā ar pakalpojumu ilgtspēju un diversifikāciju ārpus naftas nozares.
Vēsture un starptautiskās attiecības
1990. gada augustā Irāka iebruka Kuveitā, izraisot plašu starptautisku krīzi, kas noveda pie 1991. gada Persijas līča kara (Pirmais Persijas līča karš), kad starptautiska koalīcija vadībā ar ASV atbrīvoja Kuveitu. Šie notikumi atstāja dziļas sociālas, politiskas un ekonomiskas pēdas Kuveitā un reģionā, ietekmējot drošības politiku un starptautiskās attiecības vēl ilgi pēc kara.
Pārvaldība
Kuveita ir emirāts ar konstitucionālo monarhiju, kurā valsts vadītājs ir emīrs. Valsts institūcijās darbojas arī Saeima (Nacionālā asambleja), un ir elementu kombinācija starp tradicionālo valdīšanu un moderniem valsts pārvaldes mehānismiem. Valdība cenšas veicināt ekonomisko diversifikāciju, taču naftas nozare joprojām dominē valsts ekonomikā.
Vides izaicinājumi un nākotnes perspektīvas
Kuveitai ir vairākas vides problēmas, saistītas ar tuksneša apstākļiem, ūdens trūkumu, jūras ekosistēmu aizsardzību un naftas nozarei raksturīgām riska situācijām (piem., eļļas noplūdes). Lai ilgtermiņā saglabātu stabilu attīstību, valsts cenšas ieviest politikas resursu taupīšanai, energoefektivitātei un ekonomikas diversifikācijai, kā arī investē tehnoloģijās un infrastruktūrā.
- Galvaspilsēta: Kuveitas pilsēta (Kuwait City).
- Platība: apmēram 17 819 km² (kvadrātkilometri)).
- Valoda: arābu (valoda), plaši lieto angļu valodu).
- Reliģija: dominē islām (islāms), klātesoši kristieši un hinduisti (kristieši, hinduisti).
- Galvenais ekonomikas resurss: nafta (jēlnafta) — lielas rezerves, būtiska ietekme uz budžetu un eksportu.
Kopumā Kuveita ir neliela, bet nozīmīga valsts Persijas līča reģionā: ar bagātīgām naftas rezervēm, moderniem publiskiem pakalpojumiem un sarežģītām izaicinājumu prioritātēm attīstības un vides laukos. 1990. gada notikumi un to seku pārvaldība joprojām ietekmē valsts politiku un starptautiskās attiecības.
Kuveitas karte
Kuveitas satelīta attēls (uzņemts 2001. gadā)
Kuveitas panorāma
Demogrāfiskie dati
Iedzīvotāju skaits (tūkstošos) 2004. gadā 2595. CBR (uz 1000 iedzīvotājiem) 2004. gadā 19,4. CDR (uz 1000 iedzīvotājiem) 2004. gadā 1,9. Pieauguma līmenis (%) 1992-2002 2,1. Kopējais dzimstības līmenis 2002. gadā ir 2,7. Iedzīvotāju īpatsvars pilsētās 2003. gadā 96,2. Nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ($) 2002. gadā 612. Iedzīvotāju blīvums (uz kvadrātkilometru) 2000. gadā 107,4. Zīdaiņu mirstības koeficients (uz 1000) 2005. gadā 9,95. Pieaugušo rakstpratības līmenis (85 %), sieviešu rakstpratības līmenis (81 %) (2002).
Guberņas
Kuveita ir sadalīta 6 guberņās. Guberņas ir sadalītas apgabalos.
|
| ||||||||||||||||||||||||
| Apakšrajons | Capital | Areakm² | Iedzīvotāju skaitīšana | Izveidots | ||||||||||||||||||||
| Al Asimah (Al Kuwayt)2) | Al Kuveita | 200 | 261 013 | sākotnējā guberņa | ||||||||||||||||||||
| Hawalli | Hawalli rajons | 84 | 487 514 | sākotnējā guberņa | ||||||||||||||||||||
| Al Farwaniyah | Al Farwaniyah | 190 | 622 123 | 1988 no Al Asimah | ||||||||||||||||||||
| Al Ahmadi1) | Al Ahmadi | 5 120 | 393 861 | 1946 no Al Asimah | ||||||||||||||||||||
| Al Jahra3) | Al Jahra | 12 130 | 272 373 | 1979 no Al Asimah | ||||||||||||||||||||
| Mubarak Al-Kabeer | Mubarak Al-Kabeer | 94 | 176 519 | 1999. gada novembris no Hawalli | ||||||||||||||||||||
| KOPĀ | 17 818 | 2 213 403 |
| |||||||||||||||||||||
| 1) 1969. gada 18. decembrī neitrālo zonu atcēla | ||||||||||||||||||||||||
| 2) ieskaitot Failakas, Miskanas un Auhas salas. | ||||||||||||||||||||||||
| 3) ieskaitot Warbah un Bubiyan salas. | ||||||||||||||||||||||||
Saistītās lapas
- Kuveita olimpiskajās spēlēs
- Kuveitas nacionālā futbola izlase
- Kuveitas upju saraksts
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir Kuveitas teritorija?
A: Kuveita ir aptuveni 17 819 kvadrātkilometru liela.
J: Kāda veida ekonomika ir Kuveitā?
A: Kuveitai ir maza un bagāta ekonomika.
J: Cik liela daļa no pasaules naftas rezervēm atrodas Kuveitā?
A: Kuveitā ir 10 % no visām pasaules naftas rezervēm.
J: Cik daudz naudas Kuveita nopelna, pārdodot naftu?
A: Naftas pārdošanas nauda ir gandrīz puse no visas valsts nopelnītās naudas. Tā veido arī 95 % no eksporta un 80 % no valsts ieņēmumiem.
J: Ar kādām citām aktivitātēm Kuveita nodarbojas papildus lauksaimniecībai, ņemot vērā tās laika apstākļus?
A: Laikapstākļu dēļ Kuveita ne nodarbojas ar lauksaimniecību, bet gan zvejo zivis un pērk pārtiku no citām valstīm. Aptuveni 75 % dzeramā ūdens valstī ir jādestilē vai jāiepērk no citām valstīm.
J: Kāda bija Irākas iesaiste Kuveitā 1990. gadā?
A: 1990. gadā Irāka iebruka (ieveda armiju, lai cīnītos pret Kuveitu), kas aizsāka pirmo Persijas līča karu.
J: Kādas reliģijas piekopj Kuveitas iedzīvotāji?
A: Oficiālā reliģija, ko praktizē Kuveitas iedzīvotāji, ir islāms, lai gan 15 % iedzīvotāju ir kristieši vai hinduisti.
