Irānas—Irākas karš
Irānas un Irākas karš bija karš starp Irākas un Irānas bruņotajiem spēkiem, kas ilga no 1980. gada septembra līdz 1988. gada augustam. To parasti sauca par Persijas līča karu, līdz Irāka 1990. gadā iebruka Kuveitā. Irākas un Kuveitas karu, kurā iesaistījās ASV, vēlāk sāka saukt par Persijas līča karu vai Persijas līča karu.
Karš sākās, kad Irāka 1980. gada 22. septembrī iebruka Irānā pēc ilgstošiem robežstrīdiem un prasībām gāzt Sadama Huseina režīmu. Kara sākumā Irākas spēkiem veicās labi, ieņemot Irānas Husestānu, taču drīz vien tie tika apturēti un izspiesti no Irānas. Karš turpinājās gadiem ilgi, un tā rezultātā notikušajā tranšeju karā neviena no pusēm neiegūla lielu pārsvaru. Gāja bojā aptuveni miljons karavīru un līdzīgs skaits civiliedzīvotāju. Abas puses izmantoja blokādi, pret ko citas valstis iebilda. Neraugoties uz vairākiem ANO Drošības padomes aicinājumiem izbeigt karadarbību, abas valstis karoja līdz 1988. gada 20. augustam; pēdējie karagūstekņi tika apmainīti 2003. gadā. Karš mainīja politiku Tuvajos Austrumos un visā pasaulē.
Irānas un Irākas karš tika atzīmēts arī ar to, ka Irāka izmantoja ķīmiskos un bioloģiskos ieročus pret Irānas karaspēku un civiliedzīvotājiem. Amerikas Savienoto Valstu un Padomju Savienības loma bija ļoti nozīmīga, kas aizsākās jau aukstā kara laikā. ASV 1953. gadā veicināja valsts apvērsumu pret Mohammadu Mosaddegu, kurš bija Irānas premjerministrs. Šahs Mohammads Reza Pahlavi atgriezās pie varas, atbalstot savu armiju un valdību. ASV pārdeva šaha valdībai daudz ieroču. Tikmēr arābu sociālistiskās Ba'ath partijas revolucionāri gāza Irākas karali un ar PadomjuSavienības palīdzību izveidoja savu armiju. Sākot ar Apvienoto Arābu Republiku, viņi centās apvienot visus arābus vienā valstī, tostarp arābu minoritāti Irānā.
Pēc kara sākuma (īpaši laikā no 1983. līdz 1988. gadam) ASV pārdeva ieročus irākiešiem. Šāda rīcība lielā mērā bija saistīta ar Amerikas ieinteresētību apturēt revolucionāro ajatollu Homeini. Tādējādi gan Padomju Savienība, gan Amerikas Savienotās Valstis piegādāja Irākai ieročus, lai tos izmantotu pret Irānu. Savienotās Valstis bija pārdevušas daudz ieroču Irānai jau pirms kara. tika uzskatīts, ka padomju savienība kara laikā pārdeva ieročus abām pusēm.
Saistītās lapas
- Persijas līcis
- Persijas līča karš
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Irānas un Irākas karš?
A: Irānas un Irākas karš bija karš starp Irākas un Irānas bruņotajiem spēkiem, kas ilga no 1980. gada septembra līdz 1988. gada augustam.
Q: Kad karš sākās?
A: Karš sākās, kad Irāka 1980. gada 22. septembrī iebruka Irānā pēc ilgstošiem robežstrīdiem un pēc tam, kad Irāna pieprasīja Sadama Huseina režīma gāšanu.
Jautājums: Cik daudz bija upuru šajā konfliktā?
A: Bojā gāja aptuveni miljons karavīru un līdzīgs skaits civiliedzīvotāju.
J: Kādus pasākumus konflikta laikā veica abas puses?
A: Abas puses izmantoja blokādi, pret ko citas valstis iebilda.
J: Kā šajā konfliktā iesaistījās starptautiskās lielvalstis?
A: Amerikas Savienoto Valstu un Padomju Savienības loma bija būtiska, un tā aizsākās jau aukstā kara laikā. ASV 1953. gadā veicināja apvērsumu pret Mohammadu Mosaddegu, kurš bija Irānas premjerministrs. Šahs Mohammads Reza Pahlavi atgriezās pie varas, atbalstot savu armiju un valdību. ASV pārdeva šaha valdībai daudz ieroču. Tikmēr arābu sociālistiskās Ba'ath partijas revolucionāri gāza Irākas karali un ar Padomju Savienības palīdzību izveidoja savu armiju. Sākot ar Apvienoto Arābu Republiku, viņi centās apvienot visus arābus vienā valstī, tostarp arābu minoritāti Irānā. Pēc kara sākuma (īpaši no 1983. līdz 1988. gadam) ASV pārdeva ieročus irākiešiem galvenokārt tāpēc, ka Amerika bija ieinteresēta apturēt revolucionāro ajatollu Homeini, tādējādi gan Padomju Savienība, gan ASV piegādāja Irākai ieročus pret Irānu, ASV bija pārdevusi daudz ieroču irāņiem pirms kara, un tiek uzskatīts, ka Padomju Savienība kara laikā pārdeva ieročus abām pusēm.
J: Vai šim konfliktam bija kāds risinājums vai beigu datums?
A: Neraugoties uz vairākiem ANO Drošības padomes aicinājumiem izbeigt karadarbību, abas valstis karoja līdz 1988. gada 20. augustam; pēdējie karagūstekņi tika apmainīti 2003. gadā.
