Duranda līnija — vēsturiska robeža starp Afganistānu un Pakistānu
Duranda līnija — vēsturiska un pretrunīga robeža starp Afganistānu un Pakistānu: politiskās sekas, cilšu dalījums un ilgstošie strīdi par suverenitāti.
Duranda līnija ir vēsturiska robeža, kas atdala mūsdienu Afganistānu un teritorijas, kas agrāk piederēja Britu Indijai (tagad — Pakistanai). Tā pirmoreiz tika noteikta ar līgumu starp britu pārstāvi Mortimeru Durandu un afgāņu amīru Abdur Rahmanu Khanu 1893. gadā. Līnija nosaukta Mortimera Duranda vārdā — viņš tajā laikā bija Lielbritānijas Indijas valdības ārlietu sekretārs. Vienošanās nozīmēja, ka robeža starp Britu Indiju un Afganistānu tiek fiksēta un praktiski atstājta kā buferzona britu interešu aizsardzībai pret citiem spēkiem Centrālāzijā.
Vēsturiskais konteksts
Duranda līnijas noteikšana notika laikā, kad Lielbritānija centās nostiprināt savu ietekmi subkontinentā un samazināt Krievijas ietekmes paplašināšanās risku (t. s. "Liela spēle"). Līnija tika uzzīmēta vairākos posmos, ietverot gan pierobežas līnijas, gan saskaņotas administratīvas zonas. Pēc 20. gadsimta sākuma dažādi Afganistānas valdnieki vairākas reizes apstiprināja vai atzina robežas praksi, taču pēc 1947. gada, kad tika izveidota Pakistāna, jautājums par Duranda līnijas leģitimitāti kļuva par ilgstošu strīda punktu starp Kabulu un islamabadu.
Juridiskais statuss un starptautiskā atzīšana
Pakistāna uzskata Duranda līniju par savu rietumu robežu un atvasināto tiesisko mantojumu no Britu Indijas. Daudzas valstis un starptautiskas institūcijas faktiski traktē šo robežu kā starptautisku robežu, jo Pakistanas valsts tiesības uz šīm teritorijām pārmantotas no britu administrācijas. Tomēr Afganistānas valdības dažādos laikos ir paudušas iebildumus un vispārēju noraidījumu pret Duranda līnijas leģitimitāti, īpaši pēc 1947. gada. Tā rezultātā jautājums par robežas juridisko statusu joprojām ir politiski un simboliski sensitīvs reģionā.
Etniskā un sociālā ietekme
Duranda līnija šķērso tradicionālos cilšu apgabalus, politiski sadalot etniskos puštūnus un balučus, kas dzīvo abās robežas pusēs. Šī mākslīgi uzzīmētā robeža nav ņēmusi vērā cilšu, ģimenes un tirdzniecības saitēs balstītās saiknes, kas izveidojušās gadsimtiem ilgi. Bieži tas ir radījis sociālas spriedzes situācijas, migrāciju, intermaritalās saites un grūtības efektīvai valsts pārvaldībai pierobežas reģionos.
Mūsdienu strīdi, drošība un robežas pārvaldība
20. un 21. gadsimtā Duranda līnija kļuva par nozīmīgu drošības jautājumu: pārvietošanās pa robežu, bruņota konflikta elementi, kā arī kaujinieku grupu darbība ietekmē abu valstu attiecības. Pakistanas puse ir ieviesusi muitas punktus, kontrolpostenis un militāru klātbūtni, lai nodrošinātu robežas kontroli. Afganistānas nostāja dažādos laikos svārstījās — no oficiālas protesta retorikas līdz pragmatiskai sadarbībai reģionālās drošības jautājumos. Starptautiskās organizācijas un kaimiņvalstis dažkārt iesaistās starpniecības vai humanitārās palīdzības nodrošināšanā pierobežas iedzīvotājiem.
Galvenie vēsturiskie punkti
- 1893. — sākotnējā vienošanās starp Mortimeru Durandu un Amīru Abdur Rahmanu Khanu par robežas izlīdzināšanu.
- 1919. — pēc Trešā anglo-afgāņu kara Afganistāna atguva plašāku ārpolitikas neatkarību, tomēr robežas jautājums palika sarežģīts.
- 1947. — Pakistānas izveidošana; Pakistani manto Duranda līniju kā valsts robežu, bet Afganistānas valdība daļēji to nepieņem.
Secinājums
Duranda līnija ir gan vēsturisks dokuments, gan dzīvs strīda temats ar reālām sekām vietējai iedzīvotāju sadzīvei un reģiona drošībai. Lai gan lielākā daļa starptautiskās kopienas un valstu de facto atzīst robežas paņēmienu, Afganistānas politiskā diskusija par Duranda līnijas leģitimitāti turpinās. Ilgtspējīgi risinājumi prasa abu valstu dialogu, reģionālu sadarbību un ņemšanu vērā cilšu un cilvēku ikdienas dzīves realitātes pierobežas teritorijās.
Duranda līnija (sarkanā krāsā) starp Afganistānu un Britu Indiju. Tā tika nosaukta britu diplomāta un ierēdņa Mortimera Duranda vārdā koloniālajā Britu Indijā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Duranda līnija?
A: Duranda līnija ir starptautiska 2430 km gara sauszemes robeža starp Afganistānu un Pakistānu Vidusāzijas dienvidos un centrālajā daļā. Tā tika izveidota pēc saprašanās memoranda starp britu Indijas pārstāvi Mortimeru Durandu un afgāņu amīru Abdur Rahmanu Khan.
J: Kas nosauca Duranda līniju?
A: Līnija ir nosaukta Mortimera Duranda vārdā, kurš tolaik bija koloniālās Britu Indijas ārlietu ministrs.
J: Kā vēsturiski Afganistāna ir uztvērusi Duranda līniju?
A.: Vēsturiski Afganistānas valdības to nekad nav atzinušas par starptautisku robežu. Afganistānas paštunu līderi pieprasa Pakistānas teritorijas un apgalvo, ka Duranda līnija ir "Afganistānai vēsturiski svarīgs jautājums". Tomēr afgāņi, kas nav paštūni, vienmēr ir atzinuši Duranda līniju par starptautisku robežu starp Pakistānu un Afganistānu. Līdzīgi arī pakistāniešu paštūni ir atzinuši Duranda līniju par starptautisku robežu starp Afganistānu un Pakistānu. Prezidents Hamids Karzai 2017. gadā paziņoja, ka Afganistāna "nekad nepieņems" Duranda līniju.
Jautājums: Ko nosaka Anglo-afgāņu līguma 5. pants?
A: Šā līguma 5. pantā ir noteikts, ka Afganistāna, 1919. gadā atgūstot neatkarību no Lielbritānijas, pieņēma visus iepriekš ar Britu Indiju saskaņotos robežnosacījumus.
J: Kā Duranda līnija sadala abās pusēs dzīvojošos cilvēkus?
A: Duranda līnija šķērso Afganistānas cilšu apgabalus, politiski sadalot etniskos puštūnus un balučus, kas dzīvo abās pusēs.
J: Kuras valstis atzīst Duranda līniju par starptautisku robežu? A: Daudzas valstis atzīst Durrāna līniju par Pakistānas rietumu robežu.
Meklēt