Austrumindija: Indijas austrumu štati, vēsture un kultūra

Atklāj Austrumindijas vēsturi, kultūru un daudzveidīgo reģionu — Bihāru, Čhattisgarh, Džharkhandu, Orisu un Rietumbengāliju. Tradīcijas, valodas un mantojums.

Austrumindija ir Indijas Republikas reģions. Tajā ietilpst Bihāras, Čhattisgarhas, Džharkhandas, Orisas un Rietumbengālijas štati. Orisas un Rietumbengālijas štatiem ir dažas kopīgas kultūras un valodas iezīmes ar Bangladešu un Asamas štatu. Kopā ar Bangladešu Rietumbengālija veidoja etnolingvistisko Bengālijas reģionu pirms sadalīšanas 1947. gadā.

Ģeogrāfija un dabiskais stāvoklis

Austrumindija aptver dažādas ainavas — no bagātīgajām upju deltām un līdzenumiem līdz blīvām mežainām augstienēm un krasta lagūnām. Galvenās upes, kas ietekmē reģionu, ir Ganga (un tās posms Hooghly Rietumbengālijā), kā arī ar to saistītie pietekas. Piekrastes teritorijas Rietumbengālijā un Orisā ir pakļautas viesuļvētrām un cikloniem. Reģionā ir nozīmīgi dabas resursi: ogles un dzelzs rūdas (īpaši Džharkhandā un Čhattisgarhā), plašas koksnes un bioloģiskā daudzveidība (piemēram, Sundarbans mangrovju rezervāts un Orisas Chilika lagūna).

Vēsture

Austrumindija ir bijusi nozīmīgs vēsturisks centrs kopš senām laikiem. Bihāra (Magadha) bija mauru, kautu un Gupta impēriju sirds; Orisa bija pazīstama kā Kalinga, kur notika slavenā Ašoku uzvara; Rietumbengālija bija Pālas un Sarezeru laikmeta centrs. Britu koloniālā laikmeta laikā Kolkāta (tagad Kolkata) kļuva par Britu Indijas administratīvo un tirdzniecības centru līdz 1911. gadam. 1947. gada sadalīšana sadalīja Bengāliju starp Indiju un tolaik Austrumpakistānu (vēlāk — Bangladešu), kas ievērojami ietekmēja demogrāfiju un kultūru. Mūsdienu valstu robežas un administratīvā struktūra veidojās pakāpeniski; piemēram, Džharkhanda un Čhattisgarha tika izdales laikā izveidotas kā atsevišķas štati 2000. gadā.

Kultūra, valodas un reliģija

• Valodas: reģionā runā daudzvalodu kopienas — bengāļu (Rietumbengālija), odija (Orisa), bihāru dialekti un valodas (piem., bhojpuri, maithili), hindi, kā arī daudzas ciltstautu valodas (santāli, mundā u. c.).
• Mūzika un literatūra: Rietumbengālija ir slavena ar bagātu literāro tradīciju (piem., Rabindranata Tagora mantojums), kamēr Orisa un Bihāra saglabā savas mūzikas un mutvārdu tradīcijas.
• Dejas un teātris: Orisas klasiska deja — Odissi — ir viena no Indijas atzītajām klasiskajām dejām. Rietumbengālijā ir spēcīga teātra un kinomākslas tradīcija.
• Svētki: Durga Puja Rietumbengālijā ir reģiona svarīgākais svētku notikums; Orisas Puri rath-yatra (Rati) piesaista miljoniem svētceļnieku; Bihārā plaši svin Chhath festivālu. Ciltstautu kopienas svin savus tradicionālos rituālus un gadskārtas.
• Amatniecība: pattachitra (gleznošana uz tekstilmateriāliem), kantha šūšanas darbi, terakota izstrādājumi Bankuras apgabalā, audumu un izšuvumu tradīcijas, kā arī vietējā lietišķā māksla un rotas.

Gastronomija

Reģiona ēdienkarte balstās uz rīsiem, zivīm (īpaši Bengālijas līča reģionos), dārzeņiem un vietējiem garšvielu maisījumiem. Orisā un Rietumbengālijā plaši izmanto sinepju eļļu; Bihārā populāri ir ēdieni kā litti-chokha. Saldu ēdienu tradīcijas ir īpaši spēcīgas — roshogolla/rasgulla un sandesh ir plaši pazīstami deserti (pastāv vēsturiski un kultūrvēsturiski strīdi par šo konfektes izcelsmi starp Odiju un Bengāliju).

Ekonomika un infrastruktūra

Austrumindija kombinē lauksaimniecisku un rūpniecisku ekonomiku. Lauksaimniecība (galvenokārt rīsu audzēšana) nodrošina iztiku miljoniem iedzīvotāju. Rietumbengālija un Orisa attīstījušas ostu infrastruktūru (Kolkata, Haldia, Paradip) un smago rūpniecību; Džharkhanda un Čhattisgarha ir svarīgi minerālu un tērauda ražošanas centri (piemēram, Jamshedpur, Bokaro). Reģionā darbojas plaša dzelzceļu un ceļu tīkla sistēma, un Kolkāta paliek nozīmīgs satiksmes, izglītības un kultūras centrs.

Sociālās un vides problēmas

• Pārmērīga lauksaimniecības atkarība, nabadzība un nevienmērīga attīstība starp pilsētām un lauku apvidiem.
• Tirgus un industriālā attīstība dažviet izraisa sociālas spriedzes — ilgstošas ciltstautu zemju tiesību problēmas un vietām aktīva maoistu/Naxalite kustība.
• Klima­tiskie riski — plūdi un cikloni, kas īpaši skar piekrastes Orisu un Rietumbengāliju, kā arī ekosistēmu apdraudējumi Sundarbans mangrovju platībai.

Svarīgākās pilsētas un tūrisma vietas

Dažas no galvenajām pilsētām ir Patna (Bihāra), Ranchi (Džharkhanda), Raipur (Čhattisgarha), Bhubaneswar (Orisa) un Kolkata (Rietumbengālija). Tūristiem interesantas vietas ir Puri un tās Jagannath templis, Orisas tempļu arhitektūra (Konark, Bhubaneswar), Sundarbans, Chilika lagūna, Magadha vēsturiskie pieminekļi un Kolkatas muzeji un koloniālā arhitektūra.

Austrumindija ir reģions ar bagātīgu vēsturisku mantojumu, daudzveidīgu kultūru un nozīmīgiem dabas resursiem — tas piedāvā gan lielas iespējas ekonomiskai attīstībai, gan izaicinājumus saistībā ar sociālo iekļaušanu un vides aizsardzību.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Austrumindijas reģions?

J: Kuras valstis ietilpst Austrumindijas reģionā?

J: Kādas kultūras un valodas īpatnības ir kopīgas Orisai un Rietumbengālijai?

J: Kurā kontinentā atrodas Indijas Republika?

J: Kādu etnolingvistisko reģionu veidoja Rietumbengālija un Bangladeša pirms sadalīšanas 1947. gadā?

J: Kas notika 1947. gadā saistībā ar Rietumbengāliju un Bangladešu?

J: Kādi ir štati, kuriem ir kopīgas kultūras un valodas iezīmes ar Bangladešu un Asamu?

Meklēt pēc burta