Austrumprūsija — vēsture, administrācija, Kēnigsberga un pēckara sadalījums

Austrumprūsija (vācu: Ostpreußen; poļu: Prusy Wschodnie; lietuviešu: Rytų Prūsija; latīņu: Borussia orientalis; krievu: Восточная Пруссия) ir vēsturiska reģiona nosaukums Baltijas jūras austrumu piekrastē. Reģiona teritore veidojās no 13. gadsimta, kad te nostiprinājās Vācu ordeņa valsts; vēlāk 1525. gadā izveidojās Prūsijas hercogiste, kas pakāpeniski tika apvienota ar Brandenburgu un kļuva par Prūsijas valsti. No 1773. gada Austrumprūsija pastāvēja kā Prūsijas karalistes province (prūsiešu administratīva vienība). 1829.–1878. gados Austrumprūsija tika apvienota ar Rietumprūsiju vienā Provīnces Prūsijas sastāvā, bet 1878. gadā atkal atjaunota kā atsevišķa province; pēc 1871. gada tā bija daļa no Vācijas impērijas, vēlāk — Prūsijas brīvvalsts sastāvā Veimāras republikas laikā. Tās vēsturiskā galvaspilsēta bija Kēnigsberga.

Vēsturisks un etnisks raksturs

Austrumprūsija bija etniski daudzveidīga — galvenokārt vācu apdzīvota, taču reģionā dzīvoja arī poļu, lietuviešu (galvenokārt Kuršu un Žemaišu ietekmes zonā), ebreju un vietējo prūšu (sakņu baltu) iedzīvotāju pēcteču kopienas. Lauksaimniecība, cirpšana, zivsaimniecība, kokapstrāde un ostu tirdzniecība (īpaši Kēnigsbergā) veidoja reģiona ekonomikas pamatni. Nozīmīga bija arī dzintara ieguve un pārstrāde. Kultūras centru lomā izcēlās Kēnigsberga, kur darboja Universitāte (Albertina) un kur strādāja tādi domātāji kā Immanuels Kants.

Administrācija

Veidojoties modernai valsts pārvaldei, Austrumprūsija tika iedalīta vairākās pārvaldības vienībās — Regierungsbezirke (valsts reģionālās pārvaldes apgabali) un tālāk — apgabalos (Kreise). Līdz 20. gadsimtam kā nozīmīgākie administratīvie centri bija Kēnigsberga, Gumbinene (Gumbinnen) un Allenšteina (Allenstein; mūsdienu Olsztyn) apgabals. Pēc 19. gs. vidus reģionā attīstījās modernā infrastruktūra: dzelzceļi, ostas un rūpniecības uzņēmumi, kas stiprināja saikni ar pārējo Vāciju un Baltijas reģionu.

Kēnigsberga — reģiona centrs

Kēnigsberga bija Austrumprūsijas politiskais, intelektuālais un kultūras centrs. Pilsētā atradās Albertinas universitāte (dibināta 1544. gadā), te strādāja ievērojami filozofi, zinātnieki un juristi. Pilsētas arhitektūra apvienoja vācu baroku, baltu saknes un ostas pilsētas raksturu. Otrā pasaules kara laikā Kēnigsberga tika smagi iznīcināta, un pēc kara tās vācu seju veica plašas iznīcināšanas un pārbūves programmas.

Pēckara sadalījums un iedzīvotāju maiņa

Pēc nacistiskās Vācijas sakāves Otrajā pasaules karā Austrumprūsija tika praktiski iznīcināta un tās lielākā daļa nonāca sabiedroto pārkārtojumu rezultātā ārpus Vācijas kontrolēm. Teritorija tika sadalīta starp Padomju Savienībā (galvenokārt Krievijas PSR, vēlāk izveidojot Kaļiņingradas apgabalu; daļa ieceļoja arī Lietuvas PSR) un Polijā (vairākas dienvidu daļas iekļāva Varmijas-Mazūrijas vojevodiste un citos Polijas administratīvos vienībās). 1946. gadā Kēnigsberga tika pārdēvēta par Kaļiņingradu, un reģions tika repopulēts ar padomju — galvenokārt krievu — iedzīvotājiem; vācu iedzīvotāji tika evakuēti vai izsūtīti un lielākoties izraidīti 1945.–1948. gadā.

Sekas un mūsdienu statuss

Padomju un vēlāk krievu pārvalde mainīja reģiona demogrāfiju, valodu un kultūras ainavu. Mūsdienās lielākā daļa bijušās Austrumprūsijas ziemeļu daļas ir Krievijas Kaļiņingradas apgabals — eksklavs starp Lietuvu un Poliju. Dienviddaļa atrodas Polijas teritorijā kā Varmijas-Mazūrijas reģions, savukārt dažas piekrastes teritorijas vēsturiski saistītās ar Klaipēdas (Memeles) apgabalu ir iekļautas Lietuvā. Vēsturisko atmiņu par Austrumprūsiju uztur arhitektūras pieminekļi, muzeji, pētniecība un diasporas kopienas; reizēm notiek restaurācijas un pētniecības projekti, kas atjauno vai dokumentē reģiona daudzslāņaino mantojumu.

Austrumprūsija ir nozīmīgs piemērs tam, kā vēsturiskas, politiskas un militāras pārmaiņas var dramatiski mainīt teritorijas etnisko sastāvu, administratīvo piederību un kultūras identitāti. Mūsdienu pētniecība pievērš uzmanību gan viduslaiku periodam (Vācu ordeņa un hercogistes laikiem), gan 19.–20. gadsimta industrializācijai, kā arī pēckara demogrāfiskajām pārmaiņām un mantojuma saglabāšanai.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Austrumprūsija?

J: Kad Austrumprūsija bija Vācijas impērijas sastāvdaļa?

J: Kāda bija Austrumprūsijas galvaspilsēta?

J: Kas notika ar Austrumprūsiju pēc Otrā pasaules kara?

J: Kā pēc kara pārdēvēja Kēnigsbergu?

J: Kas pēc kara notika ar Austrumprūsijas vācu iedzīvotājiem?

J: Kādi ir dažādi Austrumprūsijas nosaukumi citās valodās?

Meklēt pēc burta