Austrumprūsija
Austrumprūsija (vācu: Ostpreußen; poļu: Ostpreußen: Prusy Wschodnie; lietuviešu: Austrumu Prūsija; latīņu: Borussia orientalis; krievu: (krievu: Восточная Пруссия, Восточная Пруссия, Восточная Прусссия) bija Prūsijas karalistes province no 1773. līdz 1829. gadam. No 1878. līdz 1918. gadam tā bija Vācijas impērijas sastāvdaļa. No 1918. gada līdz 1945. gadam tā bija Veimāras republikas Prūsijas brīvvalsts daļa. Tās galvaspilsēta bija Kēnigsberga.
Pēc nacistiskās Vācijas sakāves Otrajā pasaules karā teritorija tika sadalīta Padomju Savienībā (Krievijas PSR un Lietuvas PSR) un Polijā (Varmijas-Mazūrijas vojevodiste). 1946. gadā Kēnigsberga tika pārdēvēta par Kaļiņingradu. Vācu iedzīvotājus evakuēja vai izsūtīja.
Saistītās lapas
- Austrumprūsijas pilsētu saraksts
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Austrumprūsija?
A: Austrumprūsija bija Prūsijas karalistes province no 1773. līdz 1829. gadam.
J: Kad Austrumprūsija bija Vācijas impērijas sastāvdaļa?
A: No 1878. līdz 1918. gadam Austrumprūsija bija Vācijas impērijas sastāvdaļa.
J: Kāda bija Austrumprūsijas galvaspilsēta?
A: Austrumprūsijas galvaspilsēta bija Kēnigsberga.
J: Kas notika ar Austrumprūsiju pēc Otrā pasaules kara?
A: Pēc nacistiskās Vācijas sakāves Otrajā pasaules karā teritorija tika sadalīta Padomju Savienībā (Krievijas PSR un Lietuvas PSR) un Polijā (Varmijas-Mazūrijas vojevodiste).
J: Kā pēc kara pārdēvēja Kēnigsbergu?
A: 1946. gadā Kēnigsbergu pārdēvēja par Kaļiņingradu.
J: Kas pēc kara notika ar Austrumprūsijas vācu iedzīvotājiem?
A: Vācu iedzīvotāji vai nu evakuējās, vai tika izraidīti.
J: Kādi ir dažādi Austrumprūsijas nosaukumi citās valodās?
A: Vācu valodā Austrumprūsiju sauc Ostpreußen, poļu valodā - Prusy Wschodnie, lietuviešu valodā - Rytų Prūsija, latīņu valodā - Borussia orientalis, krievu valodā - Восточная Пруссия (Восточная Пруссия).
