Paštūni (Puštuni): Afganistānas un Pakistānas lielākā etniskā grupa
Puštuni — Afganistānas un Pakistānas lielākā etniskā grupa: vēsture, kultūra, puštunu valoda, tradīcijas un mūsdienu diaspora. Uzzini būtiskākos faktus un skaitļus.
Puštuni, dažkārt rakstīti kā puštūni, paktūni vai pukštūni (urdu: Pathan, persiešu: Afghan), ir lielākā etniskā grupa Afganistānā un otrā lielākā Pakistānā. Viņu dzimtā valoda ir puštunu valoda, bet daudzi no viņiem runā arī kaimiņu urdu, hindko un dari valodās. Viņi ir sākotnējā jeb pamatiedzīvotāji apgabalā uz dienvidiem no Hindukuša Afganistānā un uz rietumiem no Indas upes Pakistānā. Tomēr mūsdienās viņi ir izplatījušies pilsētās ārpus savas dzimtās zemes. Pēc pētnieku aplēsēm kopējais iedzīvotāju skaits ir aptuveni 50 miljoni.
Izcelsme un vēsture
Puštunu vēsturiski saista ar reģionu, kas aptver mūsdienu Austrumafganistānu un Rietumpakistānu (īpaši Khyber Pakhtunkhwa un Balohistānas austrumu daļas). Viņu vēsturē svarīga loma ir bijusi Durrani dinastijai (18. gadsimtā) — Ahmad Šahs Durrani tiek uzskatīts par mūsdienu Afganistānas valsts dibinātāju. Puštuni ir piedalījušies daudzu reģiona politisko, karadarbības un sociālo pārmaiņu procesos, un puštu klani ir bijuši svarīgs spēks gan Afganistānas, gan Pakistānas vēsturē.
Valoda un dialekti
Puštunu (puštō, pashto) pieder indoeiropiešu valodu saimei. Pastāv vairākas dialektu grupas, pārsvarā iedalāmas ziemeļu (pietiekami tuvāks pākhtūnu ziemeļu runai) un dienvidu dialektos. Puštunu raksta ar modificētu arābu burtu alfabētu. Valodas līmenis un ietekme atšķiras — pilsētās un reģionos robežas tuvumā puštunu bieži ir daudzvalodīgi, pārņemdami arī dari (persiešu) vai urdu atkarībā no apkārtējās vides.
Sabiedriskā iekārta un kods
Puštunu sabiedrība tradicionāli organizēta pēc ciltskās piederības — liela nozīme ir klaniem un apakšklaniem. Divas plašas puštunu konfederācijas, kuras bieži min pētniecībā, ir Durrani un Ghilzai (Ghilji), tomēr reālajā dzīvē pastāv simtiem cilšu un klanu.
Pashtunwali — tradicionālais uzvedības un goda kodekss — regulē vairākas galvenās normas. Starp tām:
- melmastia — viesmīlība un viesu uzņemšana;
- nanawatai — patvēruma sniegšana tiem, kas lūdz aizsardzību;
- badal — tiesiskuma un atriebības princips (saukt par taisnīguma atjaunošanu);
- godīgums, drosme un personīgā goda aizsardzība.
Reliģija
Lielākā daļa puštunu ir musulmaņi, pārsvarā sunīti (Hanafī skola). Reģionā sastopami arī sufiskās tradīcijas piekritēji, savukārt mazākās grupās var būt atsevišķi šī vai citu islāmisko strāvu piekritēji.
Kultūra
Puštunu kultūra izceļas ar spēcīgu mutvārdu tradīciju: dainas, episkā poēzija un deju-mūzikas formas (piemēram, Attan) ir svarīgas. Tradicionālais apģērbs (piemēram, vidukļa tunika un plašas bikses) un rotaslietas bieži atspoguļo reģionālo piederību. Viesmīlība un goda izjūta kultūras praksēs paliek centrāla vērtība.
Ekonomika un dzīvesveids
Vairums puštunu tradicionāli nodarbojas ar lauksaimniecību, lopkopību un tirdzniecību, īpaši lauku reģionos. Pilsētās strādāšanā dominē dažādi pakalpojumu un rūpniecības sektori. Mūsdienās daudzi puštuni saskaras ar izaicinājumiem — lauku nabadzību, konfliktu ietekmi un migrāciju uz pilsētām vai ārzemēm.
Politika un mūsdienu izaicinājumi
Puštuni spēlē centrālu lomu Afganistānas politikā — gan vēsturiskā, gan mūsdienu kontekstā. Puštunu apdzīvotā Pakistānas robežu zona (agrāk FATA, tagad daļēji iekļauta Khyber Pakhtunkhwa) ilgstoši ir bijusi konflikta un drošības izaicinājumu epicentrs. Konflikti, bēgļu plūsmas, ekonomiskā atpalicība un starptautiskā iejaukšanās ir ietekmējuši dzīves apstākļus un kopienu stabilitāti.
Diaspora un mūsdienu izplatība
Papildus tradicionālajām dzīvesvietām Afganistānā un Pakistānā puštunu kopienas ir izplatījušās uz pilsētām (Kabul, Kandahāra, Lahore, Peshawar, Islāmabada u.c.) un ārzemēm — īpaši Persijas līča valstīs, Eiropā un Ziemeļamerikā. Diaspora veicina gan ekonomiskos pārskaitījumus, gan kultūras mijiedarbību un politiskas saites ar dzimteni.
Nobeigums
Puštuni ir daudzslāņaina un vēsturiski ietekmīga etniskā grupa ar stiprām kultūras tradīcijām, spēcīgu ciltskās identitātes sistēmu un nozīmīgu lomu Dienvidāzijas vēsturē un politikā. Modernajā pasaulē viņi saskaras ar izaicinājumiem, kas saistīti ar konfliktu, ekonomiskām pārmaiņām un migrāciju, vienlaikus saglabājot savu valodu, paražas un sociālās normas.
Afganistānas paštunu tauta.
Izcelsme
Daudzi paštūni tic, ka viņu senči ir senie ebreji, kas ieradās tagadējā Afganistānā pirms vairāk nekā 2000 gadiem un apmetās tur. Pirmo reizi viņus piemin grieķu vēsturnieks 500. gadā p.m.ē., pēc tam Aleksandrs Lielais, bet 3. gadsimtā persiešu valdnieki viņus dēvē par "abgāņiem" ("afgāņiem"). Tiek ziņots, ka Gaznavīdu un Ghuridiešu armijā dienējuši tūkstošiem afgāņu. Agrāk viņi valdīja Deli sultanātā un arī Persijā no 1725. līdz 1729. gadam, līdz izveidoja pēdējo Afganistānas impēriju, kas kļuva par tagadējo Afganistānu.
Cilts kods
Paštunu tauta ievēro stingru goda kodeksu, ko dēvē par pahtunvali un kas paredz atbalstīt nabadzīgos, vājos un grūtībās nonākušos, cīnīties pret ļaunumu, sniegt pajumti ikvienam, kam tas nepieciešams, un daudz ko citu. Puštuniem ir arī stingra paklausība ģimenē un sabiedrībā. Viņi ir pazīstami arī kā vislabākie viesu uzņemšanā un rūpēs par viņiem. Viņiem ļoti patīk sabiedrībā redzēt cieņpilnus cilvēkus ar labām manierēm un paklausību.
Profesijas
Paštūni lielākoties ir lauksaimnieki, lopkopji un karotāji, bet daudzi no viņiem ir arī uzņēmēji un politiķi. Lielākā daļa cilšu ir zemnieki, kas nodarbojas ar zemkopību un lopkopību; daži ir klejojoši ganāmpulku un karavānu īpašnieki. Daudzus no viņiem vienmēr ir vilinājis militārais dienests.
Iedzīvotāju skaits Afganistānā
Paštūni Afganistānā veido aptuveni 50 % no kopējā iedzīvotāju skaita. Viņi veido aptuveni 60 dažāda lieluma un nozīmes ciltis, no kurām katra aizņem atšķirīgu teritoriju. Afganistānā, kur dižākā etniskā grupa ir puštūni, galvenās ciltis ir durrani, kas pārsvarā dzīvo valsts dienvidos un rietumos, un gilzai, kas dzīvo valsts ziemeļu un austrumu daļā.
Iedzīvotāju skaits Pakistānā
Tie ir vairāk nekā 15 % Pakistānas iedzīvotāju, un to galvenās pilsētas ir Pešavāra un Kvetta. Viņi pārsvarā dzīvo uz ziemeļiem no Kvetas starp Sulaimana kalnu grēdu grēdu un Indas upi. Ievērojams skaits puštunu dzīvo arī lielākajā daļā citu Pakistānas lielāko pilsētu, īpaši Karači, Islamabadā, Rāvalpindi un Lahores pilsētā. Kalnu apgabalos galvenās ciltis no dienvidiem uz ziemeļiem ir šādas: uz dienvidiem no Gumalas upes - Tarin, Kakaš, Šerani un Ustarana; starp Gumalas upi un Thalu - Mašsud, Darvešhela, Vaziri un Bišani; no Thala līdz Haiberas pārejai - Turi, Bangaš, Orakzay, Afridi un Šinvari; uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem no Haiberas - Mahmand, Utman Khel, Tarklani un Jusufzay.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir paštūni?
A: Puštūni ir irāņu etniskā grupa, kas ir lielākā etniskā grupa Afganistānā un otrā lielākā Pakistānā.
J: Kā raksta un izrunā vārdu "paštūni"?
A: Dažkārt nosaukumu "Puštuns" raksta kā "Puštuns", "Pakhtuns" vai "Pukhtuns". To izrunā kā "pash-tons" vai "pukh-tuns".
J: Kādās valodās runā paštūni?
A: Paštūni runā savā dzimtajā valodā puštu, bet daudzi no viņiem runā arī kaimiņu dari, hindko un urdu valodās.
J: Kāds ir paštunu ģeogrāfiskais reģions?
A.: Paštūni ir sākotnējā jeb pamatiedzīvotāju tauta, kas dzīvo apgabalā uz dienvidiem no Hindukush kalna Afganistānā un uz rietumiem no Indus upes Pakistānā.
J: Vai paštūni ir pārcēlušies uz pilsētām ārpus savas dzimtās zemes?
A: Jā, mūsdienās paštūni ir izplatījušies uz pilsētām ārpus savas dzimtās zemes.
J: Kāds ir aplēstais puštunu kopējais iedzīvotāju skaits?
A: Saskaņā ar pētnieku aplēsēm kopējais paštunu iedzīvotāju skaits ir aptuveni 50 miljoni.
J: Kāds ir vēsturiskais paštunu nosaukums?
A.: Puštuni vēsturiski bija pazīstami kā afgāņi.
Meklēt