Hindko (ہندکو) izrunā [/Hindkoŭ/], arī Hindku vai Hinko, ir indoārijiešu valoda Pakistānā. Šajā valodā runā aptuveni 2,2 līdz 4 miljoni cilvēku galvenokārt Haiber-Pakštunhvas reģionā (īpaši Hazara apgabalā), kā arī daļās no Pendžabas (tostarp Attoku) un Azada Kašmiras apvidos. Runātāju skaita novērtējumi atšķiras: valodas robežas ir plūstošas un daudzi runātāji oficiālajās statistikas aptaujās tiek ietverti plašākā "punjabi" vai citā kategorijā.
Hindko runātāji nepieder vienai vienotai etniskajai kategorijai — tie ir dažādu etnisko grupu, klanu un citu saimniecisku vai ģimenisku piederību cilvēki, un bieži sevi identificē ar lokālām vai ģimenes grupām, nevis ar kopīgu valodas nosaukumu. Tomēr lielākās kopienas, kas dzīvo Haripuras, Abbottabadas un Manšehras rajonos, dažkārt kopēji tiek dēvētas par Hazarawal, nosaukuma saistībā ar Hazara apgabalu. Pešavaras pilsētā daļu hindko runātāju sauc par "Kharay" — terminu, kas apzīmē pilsētas iedzīvotājus — un vietām tiek lietots arī nosaukums hindkovieši.
Dialekti un klasifikācija
Hindko ir dialektu grupa, kura ietver vairākas lokālas formas ar atšķirīgu runas paraugu un leksiku. Par nozīmīgākajām dialektu grupām bieži uzskata ziemeļu (Hazara un apkārtējie rajoni), centrālās (piem., Abbottabad–Mansehra) un dienvidu (t.sk. Attock/Chhachh reģioni Pendžabā) variācijas. Valodas robežas ir plūstošas un mijiedarbībā ar citām reģionālajām valodām — piemēram, pakhtu, punjabi un dažādiem pārejas paharijas dialektiem — veidojas pakāpeniska saprotamība starp dažām formām.
Lingvistiski Hindko dažkārt iekļauj plašākā rietuma indoārijiešu (Lahnda / Rietumpunjabi) kopā, taču daļa pētnieku to uzskata par atsevišķu dialektu grupu ar savām raksturīgām fonoloģiskajām un leksiskajām īpašībām. Tieši šī pretrunīgā klasifikācija daļēji skaidro atšķirīgus runātāju skaita novērtējumus.
Rakstība, mediji un kultūra
Hindko raksta galvenokārt ar persiāņu-arābu pamata alfabētu (nāsta'liq rotā), kā to izmanto arī urdu un citas reģiona valodas. Vietām akadēmiskos tekstos vai diasporā var izmantot arī citas rakstības sistēmas transkripcijai. Valodai ir savs mutvārdu mantojums — tautasdziesmas, stāstījumi, teātris un dzeja — un vietējos plašsaziņas līdzekļos pieejami raidījumi un publikācijas hindko valodā, kas veicina valodas saglabāšanos un popularizēšanu.
Statuss un valodas saglabāšanās
Hindko šobrīd nav plaši atzīta kā valsts oficiālā valoda, un tās lietojums formālajā izglītībā vai administrācijā ir ierobežots. Tomēr valodas loma vietējā kultūrā un identitātē ir nozīmīga: pastāv vietējas iniciatīvas, literāras kopas un mediji, kas strādā pie valodas dokumentēšanas, mācību materiālu izstrādes un jaunrades. Vietējā politiskā un kultūras dinamika — piemēram, diskusijas par reģionālo pašpārvaldi Hazara apgabalā — arī ietekmē valodas redzamību un resursus tās attīstībai.
Kopumā Hindko ir dzīva reģionāla valoda ar daudzveidīgiem dialektiem, spēcīgām lokālajām tradīcijām un arvien pieaugošu interesi no pētnieku, kultūras darbinieku un pašu runātāju puses. Tomēr precīzs runātāju skaits un valodas robežas joprojām ir priekšmets pētījumiem un atkarīgi no metodoloģijas, kā nosaka valodas piederību oficiālajās aptaujās.
