Deli sultanāts (دلی سلطنت) jeb Sulthanath-e-Hind (سلطنتِ ہند) jeb Sulthanath-e-Dilli (سلطنتِ دلی) bija persiešu valodā runājošas turku un afgāņu izcelsmes dinastijas, kas kontrolēja Indiju no 1210. līdz 1526. gadam. Daudzas no šīm dinastijām valdīja no Deli. Pie tām pieder Slave dinastija (1206-90), Khilji dinastija (1290-1320), Tughlaq dinastija (1320-1413), Sayyid dinastija (1414-51) un Lodi dinastija (1451-1526). Vēlāk, pēc tam, kad Indija nonāca modālu varā, atkal bija īss periods, kad Humajunu, modāļu Babura dēlu un Akbara Lielā tēvu, gāza pātanu Suri dinastija, kas tolaik valdīja neilgu laiku, pirms Humajuns tika atjaunots 1555. gadā.

Kopsavilkums un precizējumi

Patiesībā Deli sultanāts tika dibināts 1206. gadā, kad pēc Muhammada Ghoras nāves viņa ģenerāls Qutb al-Din Aibak pasludināja neatkarīgu sultānātu ar galvaspilsētu Deli. Sultanāta valdnieki lielākoties bija turku un afgāņu izcelsmes, pieņēmusi persiešu valodu kā galveno tiesu un ierēdniecības saziņas valodu. Sultānāta teritorija laika gaitā mainījās — tā kontrolēja galvenokārt Ziemeļu Indiju un dažkārt stiepās tālāk uz dienvidiem vai austrumiem, taču nekad nebija vienota visas Indijas pārvalde.

Galvenās dinastijas un to nozīme

  • Mamluku (Slave) dinastija (1206–1290) — dibinātāji Qutb al-Din Aibak un viņa pēcteči, īpaši Iltutmishs, nostiprināja sultānāta varu un administrāciju.
  • Khilji dinastija (1290–1320) — Alauddin Khilji īstenoja militāras kampaņas pret Dienvidindijas valstīm, veica cenu kontroli un rekvizīcijas, kā arī pastiprināja centra kontroli pār lielo armiju.
  • Tughlaq dinastija (1320–1413/1414) — Muhammad bin Tughlaq un Firoz Shah Tughlaq īstenoja ambiciozas, reizēm neveiksmīgas reformas (piem., pārcelšanās plāni, valūtas eksperimenti), kas vājināja centrālo varu. 1398. gadā Timura iebrukums vēl vairāk sašķobīja sultānātu.
  • Sayyid dinastija (1414–1451) — vājāka dinastija, kas valdīja pēc Tughlaq dinastijas norieta, koncentrējoties uz Deli apkārtni.
  • Lodi dinastija (1451–1526) — pēdējā sultānāta dinastija, loģistiski un militāri spēcīgāka nekā Sayyidi, tomēr galu galā zaudēja kaujā pie Panipata 1526. gadā pret Baburu, kas izveidoja Mughal impēriju.

Pārvaldība, sabiedrība un kultūra

Deli sultanāta pārvaldībā nozīmīga bija feodāla delegācija — sultanāts izmantoja diwan ierēdniecību, militāras zemes piešķiršanas sistēmu (iqta) un vietējo eliti. Islāma likumi un persiešu kultūra dominēja galmā, tomēr ilgstoša mijiedarbība ar hinduisma sabiedrību radīja sinerģijas — vēlākajā arhitektūrā un mākslā parādījās indiešu un islāma elementu pārvadītas tradīcijas (piem., Qutb Minar komplekss Deli). Sultanāta valdnieki veidoja spēcīgas armijas, izmantodami jeklīnus, kavalēriju un citus spēkus, kas ļāva nodrošināt izplatīšanu un iekarojumus.

Noriets un pēctecība

Sultānāta ietekmi vājina 14.–15. gadsimta ekonomiskās grūtības, iekšējās sacelšanās un ārējie iebrukumi (īpaši Timura 1398. gada invāzija). 1526. gadā Baburs uzvarēja Ibrahim Lodi Pirmajā Panipatas kaujā, tādējādi dibinot Mughal impēriju un faktiski pārtraucot Lodi valdīšanu Deli. Pēc Babura un viņa pēcteču nostiprināšanās Mughal varai, 16. gadsimtā uz laiku par varu cīnījās arī Suri dinastija (Sher Shah Suri), kura 1540–1555. gados gāza Humayunu; Humayuns tomēr atguva troni 1555. gadā ar palīdzību un pēc tam Mughal impērija turpināja paplašināties, it īpaši Akbara laikā.

Mantojums

Deli sultanāta laiks ir nozīmīgs, jo tas ieviesa administratīvas prakses, jurdiskās tradīcijas un arhitektūras formas, kas ietekmēja vēlākās Indijas impērijas — īpaši Mughal laikmetu. Sultanāta sarežģītie sakari starp musulmaņu valdniekiem un vietējo indiešu sabiedrību veicināja ilgstošu kultūru mijiedarbību, kas veidoja daļu no Indijas vēsturiskās daudzveidības.