Akbars Lielais

Administrācija

Akbara centrālās valdības sistēmas pamatā bija sistēma, kas bija izveidojusies kopš Deli sultanāta laikiem, taču dažādu departamentu funkcijas tika reorganizētas, izstrādājot detalizētus noteikumus to darbībai.

• Ieņēmumu departamentu vadīja vazīrs, kas bija atbildīgs par visām finansēm un jagiru un inamdaru feodālo zemju pārvaldību.
• Militāro priekšnieku sauca par mir bakšī, ko iecēla no vadošajiem muižniekiem. Mir bakshi bija atbildīgs par izlūkdatu vākšanu, kā arī sniedza ieteikumus imperatoram par militārajām iecelšanām un paaugstinājumiem amatā.
• Mir samans bija atbildīgs par imperatora mājsaimniecību, tostarp harēmām, un pārraudzīja galma un karaļa miesassardzes darbību.
• Tiesu vara bija atsevišķa organizācija, ko vadīja galvenais kazi, kurš bija atbildīgs arī par reliģiskajiem uzskatiem un praksi. in

Mogulu impērija Akbara laikā (izņemot balto zonu)


Mogulu impērijas paliekas pēc Akbara nāves

Reliģiskā politika

Akbars bija musulmanis. Viņš saprata, ka, lai izveidotu spēcīgu impēriju, viņam ir jāiegūst hinduistu tautas, kas Indijā bija vairākums, uzticība.

Din-i-ilahi bija Akbara ierosinātais reliģiskais ceļš. Tas bija morāles kodekss, kas atspoguļoja Akbara laicīgās idejas un viņa vēlmi panākt mieru, vienotību un toleranci savā impērijā. Ticība vienam dievam, gaismas avota pielūgšana, dzīvnieku nenogalināšana, miers ar visiem bija dažas Din-i-ilahi iezīmes. Tajā nebija nekādu rituālu, svēto grāmatu, tempļu vai priesteru.

Vīriešu apgraizīšanu nedrīkstēja veikt, pirms zēns sasniedz 12 gadu vecumu, un pēc tam tā nebija obligāta. Tas bija islāmā pārņemts jūdu paradums. Akbara noteikums bija, ka tā nav obligāta un ka to vajadzētu darīt, ja vispār to dara, tad tādā vecumā, kad zēni var saprast, kas tas ir. Šeit Akbars deva katram vīrietim izvēli un iespēju spēlēt savu prātu. Patiešām, būdams saprāta zēns, viņš nevarēja to liegt citiem. Viņš bija ļoti labs imperators, un viņam piemita taisnīguma izjūta.

Kad viņš atradās Fatehpur Sikri, viņš rīkoja diskusijas, jo viņam patika uzzināt par citu reliģiskajiem uzskatiem. Kādā no tām viņš uzzināja, ka citu reliģiju reliģiozi cilvēki bieži vien ir fanātiķi (neiecietīgi pret citu reliģiskajiem uzskatiem). Tā viņam radās ideja par jaunu reliģiju - Sulh-e-kul, kas nozīmē vispārēju mieru. Viņa ideja par šo reliģiju nediskriminēja citas reliģijas un koncentrējās uz miera, vienotības un iecietības idejām. Šis viņa žests lika hinduistiem un citu reliģiju pārstāvjiem saukt viņu dažādos vārdos un sākt viņu mīlēt.

Personība

Akbara valdīšanas gaitas hronikā aprakstīja viņa galma vēsturnieks Abuls Fazals grāmatās Akbarnama un Ain-i-Akbari. Citi avoti par Akbara valdīšanas laiku ir ūdens Sirhindi. Akbars bija amatnieks, karotājs, mākslinieks, bruņinieks, administrators galdnieks, imperators, ģenerālis, izgudrotājs, dzīvnieku dresētājs, tehnologs. Par imperatoru viņš kļuva 18 gadu vecumā.

Navaratnas

Akbaram bija Navaratnas jeb deviņas dārgakmeņi, tostarp Abul Fazels, Faizi, Tansens, Birbals, Radža Todar Mal, Radža Man Singh, Abdul Rahims Khan-I-Khana, Fakirs Aziao-Dins un mulla Do Piazza.

Akbarnama

Akbarnāma ir Akbara grāmata. Tas ir oficiālais Akbara biogrāfiskais apraksts, ko sarakstījis Abu Fazals. Tajā ietverti spilgti un detalizēti viņa dzīves un laika apraksti. Tajā iekļauta arī informācija par viņa valdīšanas laika floru, faunu, cilvēku dzīvi un vietām, kuras Akbars mēdza apmeklēt.

Šo darbu pasūtīja Akbars, un tā autors bija Abuls Fazls, viens no Akbara karaļa galma deviņām dārgakmeņiem (Navratnas). Grāmatas pabeigšana aizņēma septiņus gadus. Ilustrācijas tika veidotas Mogulu glezniecības skolā. Tās daļa ir Ain-i-Akbari.

Nāve

1605. gada 3. oktobrī Akbars saslima ar dizentērijas lēkmi, no kuras viņš vairs neatveseļojās. Divpadsmit dienas pēc sešdesmit trešā gada viņš nomira 1605. gada 27. oktobrī, pēc tam viņa ķermeni apglabāja mauzolejā Sikandrā (Agrā): Akbara kaps.