Akbars Lielais Mogolu imperators 1542–1605 un Indijas subkontinenta valdnieks
Akbars (Abu'l-Fath Džalal ud-din Muhammad Akbars, 1542. gada 14. oktobris - 1605. gads) bija trešais Mogulu imperators. Viņš dzimis Umarkotā (tagadējā Pakistānā). Viņš bija otrā Mogulu imperatora Humajūna dēls.
Akbars kļuva par de jure karali 1556. gadā 13 gadu vecumā, kad nomira viņa tēvs. Par Akbara regentu un armijas virspavēlnieku tika iecelts Bairam Khans. Drīz pēc nākšanas pie varas Akbars Panipatas otrajā kaujā sakāva afgāņu spēku ģenerāli Himu. Pēc dažiem gadiem viņš izbeidza Bairamhana regentūru un pārņēma karaļvalsts vadību. Sākotnēji viņš radžputiem piedāvāja draudzību. Tomēr viņam nācās cīnīties pret dažiem radžputiem, kuri viņam pretojās. 1576. gadā Haldigati kaujā viņš sakāva Maha Rana Pratapu no Mevaras. Akbara karu rezultātā Mogulu impērija kļuva vairāk nekā divreiz lielāka nekā iepriekš, aptverot lielāko daļu Indijas subkontinenta, izņemot dienvidus.
Teritoriālā paplašināšanās un karadarbība
Akbars paplašināja impērijas robežas, iekļaujot reģionus kā Pandžaba, Gujarat, Bengalija, Sindha un Kashmir. Viņa armija modernizējās — lielāku nozīmi ieguva artilērija un organizētāks karaspēks. Bairama Khana atbalsts pirmajos varas gados un vēlāk Akbara personīgā vadība ļāva sakārtot un paplašināt valsti. Lai gan Haldigati kaujā tika paziņota par uzvaru, dažās teritorijās, piemēram, Mevarā, pretošanās turpinājās ilgāk.
Iekšējā pārvalde un reformas
Akbars ieviesa plašas administratīvas reformas, kuru mērķis bija centralizēt pārvaldību un nodrošināt stabilitāti daudzveidīgā impērijā. Nozīmīgākās reformas bija:
- Mansabdari sistēma: ierēdniecības un militārā hierarhija, kurā amatos iecelto statusu un algas noteica ar īpašiem ranga punktiem (mansab).
- Finanšu un zemes taksācijas reforma: ar vadību no aklā finansistu loka, tostarp Todar Mal, tika attīstīta centralizēta nodokļu iekasēšanas sistēma (bandobast/zabt), kas ļāva stabilizēt ieņēmumus un pārskatāmi noteikt zemes nodokļus.
- Tiesu un administratīvā kārtība: pastiprināta birokrātija ar centralizētām institūcijām, vienotu mērvienību un monetāro sistēmu, kas padarīja pārvaldību efektīvāku.
Reliģija, politika un kultūras atbalsts
Akbars bija pazīstams ar saliedējošu un salīdzinoši tolerantu reliģisko politiku. Viņš ieviesa principu sulh-i-kul (vispārēja miers), kas paredzēja pārņemt savstarpēju cieņu starp dažādām ticībām un sabiedrības grupām. Viņš aicināja uz Ibadat Khana (diskusiju nama) debates ar islāmiskajiem, hinduisma, hindūistu, džainu, kristiešu un zoroastriešu zinātniekiem. 1580. gadu beigās Akbars mēģināja izveidot sintezētu tikumisku sistēmu, ko sauc par Din-i Ilahi, taču šī mācība neizplatījās plaši un pēc viņa nāves ātri izzuda. 1564. gadā viņš atcēla jizju (neislāmisko nodokli), kas bija būtisks žests pret neticīgajiem vai citādas ticības piederīgajiem.
Akbars veidoja politiskas alianses caur laulībām ar radžputu princēmām, kas palīdzēja integrēt radžputu valdonieku palīdzību un lojalitāti imperatoram. Šādas politikas un sadarbības stratēģijas būtiski nostiprināja Mugalu varu.
Māksla, arhitektūra un literatūra
Akbars bija liels mākslas un kultūras patrons. Viņa galmā attīstījās Mogolu miniātru glezniecības skola, savukārt arhitektūrā viņa valdīšanas laikā tika būvētas izcili celtņu piemēri — Agra un Fatehpur Sikri kompleksi, kuros redzama sarkanā smilšakmens izmantošana un inovatīvi arhitektoniskie risinājumi. Fatehpur Sikri tika uzcelta par galvaspilsētu uz īsu laiku un tajā atrodas slavenais Buland Darwaza un vairāki citi monumentāli nami.
Par Akbarnama — plašu impērijas un imperatora dzīves hroniku — rakstīja Abul Fazls, kas sniedz svarīgu avotu par šo laikmetu. Galma kultūra iekļāva mūziku, dzeju, kaligrāfiju un zinātniskas intereses.
Mantojums un pēctecība
Akbars mira 1605. gadā, atstājot plaši konsolidētu un vārdā cienītu impēriju; viņu pēc tam nomainīja dēls Jahangirs (Salims). Akbara valdīšana tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām Mogolu impērijas valdīšanas fāzēm — viņa reformas, reliģiskā politika un kultūras patronāža ievērojami ietekmēja Indijas subkontinenta attīstību gan politiski, gan kultūras ziņā. Viņa centieni integrēt dažādas kopienas un radīt stabilu pārvaldi kalpoja kā pamats Mogulu varas uzplaukumam nākamajos gadsimtos.
Akbars Lielais
Administrācija
Akbara centrālās valdības sistēmas pamatā bija sistēma, kas bija izveidojusies kopš Deli sultanāta laikiem, taču dažādu departamentu funkcijas tika reorganizētas, izstrādājot detalizētus noteikumus to darbībai.
- Ieņēmumu departamentu vadīja vazīrs, kas bija atbildīgs par visām finansēm un jagiru un inamdaru feodālo zemju pārvaldību.
- Militāro priekšnieku sauca par mir bakšī, ko iecēla no vadošajiem muižniekiem. Mir bakshi bija atbildīgs par izlūkdatu vākšanu, kā arī sniedza ieteikumus imperatoram par militārajām iecelšanām un paaugstinājumiem amatā.
- Mir samans bija atbildīgs par imperatora mājsaimniecību, tostarp harēmām, un pārraudzīja galma un karaļa miesassardzes darbību.
- Tiesu vara bija atsevišķa organizācija, ko vadīja galvenais kazi, kurš bija atbildīgs arī par reliģiskajiem uzskatiem un praksi. in
Mogulu impērija Akbara laikā (izņemot balto zonu)
Mogulu impērijas paliekas pēc Akbara nāves
Reliģiskā politika
Akbars bija musulmanis. Viņš saprata, ka, lai izveidotu spēcīgu impēriju, viņam ir jāiegūst hinduistu tautas, kas Indijā bija vairākums, uzticība.
Din-i-ilahi bija Akbara ierosinātais reliģiskais ceļš. Tas bija morāles kodekss, kas atspoguļoja Akbara laicīgās idejas un viņa vēlmi panākt mieru, vienotību un toleranci savā impērijā. Ticība vienam dievam, gaismas avota pielūgšana, dzīvnieku nenogalināšana, miers ar visiem bija dažas Din-i-ilahi iezīmes. Tajā nebija nekādu rituālu, svēto grāmatu, tempļu vai priesteru.
Vīriešu apgraizīšanu nedrīkstēja veikt, pirms zēns sasniedz 12 gadu vecumu, un pēc tam tā nebija obligāta. Tas bija islāmā pārņemts jūdu paradums. Akbara noteikums bija, ka tā nav obligāta un ka to vajadzētu darīt, ja vispār to dara, tad tādā vecumā, kad zēni var saprast, kas tas ir. Šeit Akbars deva katram vīrietim izvēli un iespēju spēlēt savu prātu. Patiešām, būdams saprāta zēns, viņš nevarēja to liegt citiem. Viņš bija ļoti labs imperators, un viņam piemita taisnīguma izjūta.
Kad viņš atradās Fatehpur Sikri, viņš rīkoja diskusijas, jo viņam patika uzzināt par citu reliģiskajiem uzskatiem. Kādā no tām viņš uzzināja, ka citu reliģiju reliģiozi cilvēki bieži vien ir fanātiķi (neiecietīgi pret citu reliģiskajiem uzskatiem). Tā viņam radās ideja par jaunu reliģiju - Sulh-e-kul, kas nozīmē vispārēju mieru. Viņa ideja par šo reliģiju nediskriminēja citas reliģijas un koncentrējās uz miera, vienotības un iecietības idejām. Šis viņa žests lika hinduistiem un citu reliģiju pārstāvjiem saukt viņu dažādos vārdos un sākt viņu mīlēt.
Personība
Akbara valdīšanas gaitas hronikā aprakstīja viņa galma vēsturnieks Abuls Fazals grāmatās Akbarnama un Ain-i-Akbari. Citi avoti par Akbara valdīšanas laiku ir ūdens Sirhindi. Akbars bija amatnieks, karotājs, mākslinieks, bruņinieks, administrators galdnieks, imperators, ģenerālis, izgudrotājs, dzīvnieku dresētājs, tehnologs. Par imperatoru viņš kļuva 18 gadu vecumā.
Navaratnas
Akbaram bija Navaratnas jeb deviņas dārgakmeņi, tostarp Abul Fazels, Faizi, Tansens, Birbals, Radža Todar Mal, Radža Man Singh, Abdul Rahims Khan-I-Khana, Fakirs Aziao-Dins un mulla Do Piazza.
Akbarnama
Akbarnāma ir Akbara grāmata. Tas ir oficiālais Akbara biogrāfiskais apraksts, ko sarakstījis Abu Fazals. Tajā ietverti spilgti un detalizēti viņa dzīves un laika apraksti. Tajā iekļauta arī informācija par viņa valdīšanas laika floru, faunu, cilvēku dzīvi un vietām, kuras Akbars mēdza apmeklēt.
Šo darbu pasūtīja Akbars, un tā autors bija Abuls Fazls, viens no Akbara karaļa galma deviņām dārgakmeņiem (Navratnas). Grāmatas pabeigšana aizņēma septiņus gadus. Ilustrācijas tika veidotas Mogulu glezniecības skolā. Tās daļa ir Ain-i-Akbari.
Nāve
1605. gada 3. oktobrī Akbars saslima ar dizentērijas lēkmi, no kuras viņš vairs neatveseļojās. Divpadsmit dienas pēc sešdesmit trešā gada viņš nomira 1605. gada 27. oktobrī, pēc tam viņa ķermeni apglabāja mauzolejā Sikandrā (Agrā): Akbara kaps.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Akbars Lielais?
A: Akbars Lielais bija trešais Mogulu imperators.
J: Kad un kur Akbars dzimis?
A: Akbars dzimis 1542. gada 15. oktobrī Umerkotā, kas tagad ir Pakistānas daļa.
J: Kas bija Akbara tēvs?
A: Akbara tēvs bija otrais Mogulu imperators Humajuns.
J: Cik vecs bija Akbars, kad viņš kļuva par karali?
A: Akbars kļuva par de jure karali 13 gadu vecumā, kad nomira viņa tēvs.
J: Kas tika iecelts par Akbara regentu un armijas virspavēlnieku?
A: Bairam Khan tika iecelts par Akbara regentu un armijas virspavēlnieku.
J: Kādā kaujā Akbars uzvarēja drīz pēc nākšanas pie varas?
A: Drīz pēc nākšanas pie varas Akbars Otrajā Panipatas kaujā sakāva afgāņu spēku ģenerāli Himu.
J: Kuras teritorijas Akbars iekaroja savas valdīšanas laikā?
A: Savas valdīšanas laikā Akbara karu rezultātā Mogulu impērija kļuva vairāk nekā divreiz lielāka nekā iepriekš, aptverot lielāko daļu Indijas subkontinenta, izņemot dienvidus (izņemot Dekāna plakankalni).
