Alkibiads — Atēnu politiķis, ģenerālis un Sokrata skolnieks (450–404 p.m.ē.)
Alkibiads — intrigām apvīts Atēnu politiķis, ģenerālis un Sokrata skolnieks (450–404 p.m.ē.), stratēģis Peloponēsas karā, kurš mainīja puses un Atēnu likteni.
Alkibiads, Klinijas dēls, ap 450–404 g. p. m. ē., bija viens no spilgtākajiem un pretrunīgākajiem Atēnu valstsvīriem, oratoriem un ģenerāļiem. Viņš bija pēdējais slavenais savas aristokrātiskās mātes dzimtas pārstāvis, kura ietekme Atēnās samazinājās pēc Peloponēsas kara. Alkibiads gan veicināja daudzas lielas kampaņas, gan arī vairākkārt mainīja puses, kas padarīja viņu par vienu no kara un politikas centrālajiem, taču visnotaļ strīdīgajiem personāžiem.
Jaunība un izglītība
Alkibiads nāca no bagātas un ietekmīgas ģimenes. Jaunībā viņš bija Sokrata skolnieks, kas turēja lielu ietekmi uz viņa domāšanu un sabiedrisko tēlu. Sokrata ciešākā saikne ar Alkibiadu vēlāk tika izmantota pret Sokratu viņa tiesā, jo Alkibiada uzvedība un publiskā reputācija raisīja jautājumus par Sokrata audzināšanas principiem.
Loma Peloponēsas karā un izraidīšana
Peloponēsas kara laikā Alkibiads ieņēma nozīmīgu lomu Atēnu ārpolitikā un militārajās operācijās. 410. gadu p. m. ē. sākumā viņš aizstāvēja agresīvu ārpolitiku un aktīvi iestājās par iebrukumu Sicīlijā. Taču tieši pirms došanās uz šo ekspedīciju viņam pret Atēnām izvirzīja apsūdzības zaimošanā. Lai izvairītos no tiesas, Alkibiads aizbēga uz Spartu, kur viņš pievienojās ienaidniekiem un sāka aktīvu darbu pret Atēnām.
Laiks Spartā un darbība pretdzimtenē
Spartā Alkibiads darbojās kā stratēģisks padomnieks un ierosināja vairākas darbības, kas nodarīja jūtamu kaitējumu Atēnām. Viņš bija viens no tiem, kas ieteica Spārtiem uzturēt štābu un spēkus Decelejā, kas ilgtermiņā noveda pie būtiska Atēnu resursu izsīkuma. Viņa ieteikumi veicināja arī vairākas Atēnu padoto pilsētu sacelšanās. Tomēr Spartā Alkibiads drīz vien ieguva jaunas ienaidnieku grupas un bija spiests pārbēgt uz Persiju.
Pakalpojums Persijā un atgriešanās Atēnās
Persijā Alkibiads nokļuva pie satrapas Tisafērna un darbojās kā viņa padomnieks, cenšoties izmantot persiešu interesi par Grieķijas notikumiem, lai gūtu labumu sev un Atēnām. Savādā diplomātijā Tisafērns mēģināja līdzsvarot Spartu un Atēnas spēku, reizēm sadarbojoties ar Alkibiadu, reizēm viņu ignorējot. Pateicoties saviem atēniešu sabiedrotajiem, Alkibiads galu galā tika atzīts par iespējamu atgriešanos un tika aicināts uz Atēnām, kur viņš atkal kļuva par vienu no vadošajiem militārajiem komandieriem.
Sicīlijas ekspedīcija un militārās uzvaras
Ideja par ekspedīciju uz Magna Grāķiju (Sicīlija) izrietēja no Alkibiada stratēģiskajiem uzskatiem, bet viņa politiskie ienaidnieki liedza viņam personīgi vadīt šo kampaņu. Komandu uzņēmās Niciass, un ekspedīcija izvērtās katastrofāla. Vēlāk, atgriežoties Atēnās, Alkibiads spēlēja izšķirošu lomu vairākās svarīgās jūras cīņās un lēcienos uz varas atjaunošanu. Viņa taktiska domāšana bieži balstījās uz neparastām pieejām — Alkibiads labprāt izmantoja viltību, sarunas un iekšējas nodevības, lai panāktu pilsētu padevību nevis ilgstošus aplenkumus. p151
Stratēģiskas idejas un īpašības
Alkibiads bija pazīstams ar karismu, drosmi un spējām pārliecināt. Viņš prata ātri mainīt taktiku atbilstoši situācijai, bieži izmantojot diplomātiju tur, kur citi izvēlējās spēku. Tomēr viņa politiskā nepastāvība, skandalozā privātā dzīve un tendence iegūt daudz ienaidnieku padarīja viņa karjeru nenoteiktu — Alkibiads nekad nevarēja ilgi palikt drošā varas pozīcijā.
Beigas un mantojums
Alkibiada darbības būtiski ietekmēja Peloponēsas kara gaitu: no vienas puses, viņš veicināja Atēnu agresiju un vēlāk tās pazemināšanos; no otras puses, viņa atgriešanās Atēnās atnesa vairākas uzvaras, kas bija nozīmīgas kara gaitā. Beidzoties karam, Alkibiada politiskā vara bija beigusies — viņa mainīgā karjera, neviennozīmīgās sadarbības un daudzie ienaidnieki noveda pie tā, ka viņš tika izstumts no publiskās dzīves un galu galā nogalināts 404. g. p. m. ē. (daļa avotu norāda uz slepkavību Persijā/Frīgijā), tā atstājot sarežģītu mantojumu vēsturē.
Vērtējums
Vēsturnieki Alkibiadu vērtē pretrunīgi: vieni slavē viņa militāro dzīvotspēju, stratēģisko izdomu un spēju iegūt sekotājus, citi kritizē par politisko nestabilitāti, izlaidību un nodomu mainīšanu. Neapšaubāmi viņš bija viens no spilgtākajiem grieķu laikmeta personāžiem — talantīgs vadītājs un manipulators, kura darbības ietekmēja gan Atēnu likteni, gan plašāku Grieķijas politisko ainavu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Alkibiads?
A: Alkibiads bija ievērojams Atēnu valstsvīrs, orators un ģenerālis 5. gadsimta beigās pirms mūsu ēras. Viņš bija pēdējais slavenais savas mātes aristokrātiskās dzimtas pārstāvis.
J: Kāda loma viņam bija Peloponēsa karā?
A: Peloponēsa kara laikā Alkibiads vairākkārt mainīja puses un darbojās kā stratēģiskais padomnieks, karavadonis un politiķis. Viņš atbalstīja agresīvu ārpolitiku un ierosināja vai vadīja vairākas lielas kampaņas pret Atēnām.
J: Kur viņš devās pēc tam, kad Atēnās tika apsūdzēts zaimošanā?
A: Pēc tam, kad Atēnās viņam tika izvirzītas apsūdzības zaimošanā, Alkibiads aizbēga uz Spartu, kur viņš strādāja par stratēģisko padomnieku.
J: Kas notika Sicīlijas ekspedīcijas laikā uz Magna Grāķiju?
A: Sicīliešu ekspedīcija uz Magna Grāķiju bija Alkibiada ideja, taču viņa ienaidnieki neļāva viņam to vadīt. Tā vietā komandēšanu uzņēmās viņa sāncensis Niciass, un tas piedzīvoja katastrofālu neveiksmi.
J: Kā Alkibiads palīdzēja panākt mieru starp Spartu un Atēnām?
A: Pēc atgriešanās dzimtajā pilsētā Alkibiadam bija izšķiroša loma virknē atēniešu uzvaru, kas galu galā lika Spartai panākt mieru ar Atēnām. Mēģinot ieņemt pilsētas, viņš deva priekšroku netradicionālām taktikām, piemēram, nodevībai vai sarunām, nevis aplenkumam.
J: Kā šajā stāstā iesaistījās Sokrats?
A: Alkibiads jaunībā bija Sokrata skolnieks, kas vēlāk viņa dzīves laikā tiesas prāvā nostājās pret viņu.
Meklēt