Ahemenīdu impērija
Ahemenīdu impērija jeb Ahemenīdu Persijas impērija (550-330. g. p. m. ē.) bija pirmā Persijas impērija, kas pārvaldīja ievērojamu daļu Lielās Persijas (jeb Irānas). Pēc Mediju impērijas tā bija otrā lielā Irānas tautu impērija. Ahemenīdu impērija savas varenības kulminācijas brīdī valdīja aptuveni 7,5 miljonu kvadrātkilometru platībā un bija teritoriāli lielākā klasiskās antīkas impērija.
Impēriju izveidoja Kīrs Lielais. Tā aptvēra trīs kontinentus, tostarp daļu Afganistānas un Pakistānas, daļu Vidusāzijas, Mazāziju, Trāķiju, lielāko daļu Melnās jūras piekrastes reģionu, Irāku, Saūda Arābijas ziemeļus, Jordāniju, Izraēlu, Libānu, Sīriju un visus nozīmīgākos senās Ēģiptes apdzīvotos centrus līdz pat Lībijai. Impērija bija grieķu pilsētu-valstu ienaidnieks grieķu-persiešu karos. Tā atbrīvoja izraēliešus no babiloniešu gūsta un ieviesa aramiešu valodu kā impērijas oficiālo valodu. Tā kā impērija bija ļoti plaša un ilgi pastāvēja, persiešu ietekme uz valodu, reliģiju, arhitektūru, filozofiju, tiesību aktiem un valdību visā pasaulē saglabājas līdz pat mūsdienām.
Vēsture
Impērija sākās kā mēdiešu tributāra valsts, bet beigu beigās iekaroja un paplašināja mēdiešu impēriju, iekļaujot Ēģipti un Mazāziju. Kserksa laikā tā nonāca ļoti tuvu tam, lai iekarotu Seno Grieķiju. Ahemenīdus gāza Aleksandra Lielā iekarošana 330. gadā p.m.ē.
Pasaule ap 500. gadu p.m.ē., parādot Ahemenīdu impēriju (brūnā krāsā) attiecībā pret pārējo tā laika pasauli.
Ahimenīdu valdnieki un vadoņi
- Anšānas Teisps, Ahāmena dēls
- Kiross I no Anshanas, Teispes dēls
- Kambizs I no Ansanas, Kīra I dēls
- Kīrs II, Lielais, Kambīsa I dēls, valdīja no ap 550-530 p.m.ē. (Ansanas valdnieks ap 559 p.m.ē. - iekaroja Mediju 550 p.m.ē.).
- Kambizs II, Kīra Lielā dēls, valdīja 529-522 gadā p.m.ē.
- Smerdis (Bardiya), Kīra Lielā dēls, valdīja 522. gadā p.m.ē. (Iespējams, uzurpators).
- Dārijs I Lielais, Smerdas brālis un Arsamesa mazdēls, valdīja 521-486 gadā p.m.ē.
- Kserkss I, Darija I dēls, valdīja 485-465. gadā p.m.ē.
- Artakserkss I Longimans, Kserksa I dēls, valdīja 465-424. gadā p.m.ē.
- Kserkss II, Artakserksa I dēls, valdīja 424. gadā p.m.ē.
- Sogdians, Kserksa II pusbrālis un konkurents, valdīja 424-423. gadā p.m.ē.
- Dārijs II Noths, Kserksa II pusbrālis un konkurents, valdīja 423-405. gadā p.m.ē.
- Artakserkss II Mnemons, Darija II dēls, valdīja 404-359 gadus p.m.ē. (skatīt arī Ksenofontu)
- Artakserkss III Ochs, Artakserksa II dēls, valdīja 358-338. gadā p.m.ē.
- Artakserkss IV Arses, Artakserksa III dēls, valdīja 338-336 p.m.ē.
- Dārijs III Kodomanns, Dārija II mazmazdēls, valdīja 336-330. gadā p.m.ē.
Saistītās lapas
- Persijas impērija
- Kīrs Lielais, Ahemenīdu dinastijas dibinātājs un Persijas karalis.
- DārijsI, Persijas karalis.
- Sasanīdu impērija
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas dibināja Ahmenīdu impēriju?
A: Ahimenīdu impēriju izveidoja Kīrs Lielais.
J: Kāds bija aptuvenais Ahemenīdu impērijas lielums tās uzplaukuma laikā?
A: Ahemenīdu impērija tās uzplaukuma laikā bija apmēram 7,5 miljoni kvadrātkilometru liela un teritoriāli bija lielākā klasiskās senatnes impērija.
J: Kādus reģionus tā aptvēra?
A.: Ahemenīdu impērija aptvēra trīs kontinentus, tostarp Afganistānas un Pakistānas daļas, daļu Vidusāzijas, Mazās Āzijas, Trāķijas, lielu daļu Melnās jūras piekrastes reģionu, Irāku, Saūda Arābijas ziemeļus, Jordāniju, Izraēlu, Libānu, Sīriju un visus nozīmīgos senās Ēģiptes apdzīvotos centrus līdz pat Lībijai.
J: Kas bija viņu ienaidnieki kaujās?
A: Grieķijas un Persijas karos impērija bija grieķu pilsētu-valstu ienaidnieks.
J: Kādu valodu viņi ieviesa kā savu oficiālo valodu?
A.: Ahemenīdu impērija par savu oficiālo valodu ieviesa aramiešu valodu.
J: Cik ilgi pastāvēja šī impērija?
A: Ahemenīdu impērija pastāvēja no 550. līdz 330. gadam pirms mūsu ēras.
J: Kā persiešu ietekme ir saglabājusies līdz mūsdienām?
A: Tā kā persiešu ietekme uz valodu, reliģiju, arhitektūru, filozofiju, jurisprudenci un valdību ir ļoti plaša un ilgstoša, tā joprojām ir redzama visā pasaulē.
