Ahemenīdu (Persijas) impērija (550–330 p.m.ē.): vēsture un mantojums

Ahemenīdu impērija jeb Ahemenīdu Persijas impērija (550-330. g. p. m. ē.) bija pirmā Persijas impērija, kas pārvaldīja ievērojamu daļu Lielās Persijas (jeb Irānas). Pēc Mediju impērijas tā bija otrā lielā Irānas tautu impērija. Ahemenīdu impērija savas varenības kulminācijas brīdī valdīja aptuveni 7,5 miljonu kvadrātkilometru platībā un bija teritoriāli lielākā klasiskās antīkas impērija. Impēriju izveidoja Kīrs Lielais, kurš apvienoja persiešus un sakāva medus valdnieku; pēc tam varu nostiprināja Kambīzs II, Dārijs I un citi valdnieki. Būdama daudztautiska un plaša, impērija izveidoja centralizētu administrāciju ar vietējiem pārstāvjiem un satrapijām, kā arī attīstīja ceļu tīklus un komunikāciju sistēmas, kas savienoja plašos reģionus.

Tā aptvēra trīs kontinentus, tostarp daļu Afganistānas un Pakistānas, daļu Vidusāzijas, Mazāziju, Trāķiju, lielāko daļu Melnās jūras piekrastes reģionu, Irāku, Saūda Arābijas ziemeļus, Jordāniju, Izraēlu, Libānu, Sīriju un visus nozīmīgākos senās Ēģiptes apdzīvotos centrus līdz pat Lībijai. Impērija bija grieķu pilsētu-valstu ienaidnieks grieķu-persiešu karos, kas 5. gadsimtā p.m.ē. kulminēja slavenajās kaujās Marathonā, Thermopylā un Salamīnā. Tā atbrīvoja izraēliešus no babiloniešu gūsta, atbalstot viņu atgriešanos un Tempļa atjaunošanu, un ieviesa aramiešu valodu kā impērijas oficiālo administratīvo valodu, lai nodrošinātu mūsdienās sauktās birokrātijas darbību visā plašajā teritorijā.

Vēsturisks attīstības ceļš

Ahemenīdu dinastijas sākums saistīts ar Kīru Lielo (Cyrus II), kurš ap 550. g. p.m.ē. sakāva Medu valdnieku un pakļāva Babiloniju 539. g. p.m.ē. Pēc Kīra sekoja viņa dēls Kambīzs II, kurš 525. g. p.m.ē. iekaroja Ēģipti. No 522. g. p.m.ē. pie varas nāca Dārijs I, kurš veica plašas iekšpolitiska rakstura reformas: pārorganizēja impēriju satrapijās, noteica regulāras nodokļu sistēmas, ieņēma ķēniņa centru lomas (Persepolise, Susa, Pasargadai, Ecbatana un Babilona) un uzsāka lielus būvniecības projektus. Dārija valdīšanas laikā tika ieviesta sudraba un zelta monēta (dariks), sakārtota ceļu tīkls (piem., Karaliskais ceļš) un izveidota pastas kurjeru sistēma.

Pārvalde un sabiedrība

• Impēriju pārvaldīja centrāla vara, bet tās teritorija bija dalīta satrapijās (provincēs), kuras vadīja satrapi — vietējie vai centram uzticēti pārvaldnieki.
• Administrācijas valoda pārvaldē bija aramiešu valoda, taču oficiālās inskripcijas izmantoja arī vecpersiešu, elamītu un babiloniešu cuneiformu.
• Tika piemērota politika, kas bieži balstījās uz reliģisko un etnisko daudzveidību pieņemšanu; vietējās paražas, dievības un likumi bieži tika respektēti, ja tie neapdraudēja centrālo varu.

Ekonomika, infrastruktūra un kultūra

Impērijas ekonomika balstījās uz lauksaimniecību, tirdzniecību, amatniecību un nodokļiem, ko iekasēja satrapijas. Karaliskais ceļš (Royal Road) un citi savienojošie ceļi uzlaboja tirdzniecību un karaspēka pārvietošanos. Pastu un kurjeru sistēma ātri pārraidīja ziņas visā teritorijā, savukārt impērijas monētu sistēma atviegloja tirgus darījumus. Lielo pilsētu — Susa, Persepolise, Babilona — arhitektūra, pilsētplānojums un māksla apvienoja persiešu, mesopotāmiešu, elamitiešu un ēģiptiešu ietekmes.

Reliģija un ideoloģija

Ahemenīdu valdnieku ideoloģijā būtisku vietu ieņēma tiesību un dievišķā ieceļošana koncepcijas. Daudzi vēsturnieki norāda saikni ar zoroastrismu (Zarathuštra mācība), kas ieteica kosmisko kārtību un dievišķo tiesu, taču persiešu reliģiskā prakse bija daudzšķautņaina un iejauca vietējos kultus. Valdnieki izplatīja ideju par karaļa-godem — karalis kā dievišķi atbalstīts varas nesējs, kas tiesīgs uzturēt mieru un taisnīgumu impērijā.

Armija un militārā organizācija

Ahemenīdu karaspēks bija multietnisks: tas apvienoja profesionālus persiešu karavīrus, vietējos sabiedrotos un levušu vienības no dažādām provincēm. Viens no slavenākajiem karaspēka elementiem bija tā sauktie «Nemirstīgie» — elitāra, 10 000 vīru sastāva vienība, kas kalpoja karaļa tiešajai apsardzei. Impērijai bija arī flote, kas tika izmantota piekrastes kontrolē un pretgrieķu operācijām. Persiešu militārie izaicinājumi 5. gadsimtā p.m.ē. izpaudās konfliktā ar Grieķiju, kas galu galā beidzās ar grieķu uzvarām dažās nozīmīgās jomās, taču persieši saglabāja kontroli pār lielo daļu savas impērijas līdz 4. gadsimtam p.m.ē.

Sabrukums un Aleksandra Ietekme

Impērijas beigas saistās ar Makedonijas valdnieka Aleksandra Lielā karagājienu. Aleksandrs sakāva pēdējo Ahemenīdu valdnieku Dāriju III vairākās kaujās (Gaugamela 331. g. p.m.ē. utt.) un iekaroja centrālās imperijas pilsētas, tostarp Persepolisi, kuru iekarošanas un daļējas iznīcināšanas incidents 330. g. p.m.ē. simbolizē Ahemenīdu varas beigas. Pēc Aleksandra nāves Ahemenīdu zemes tikušas sadalītas starp viņa ģenerāļiem (diadohi), un to kultūras ietekme turpinājās Hellenistiskajā periodā.

Pēctecība un mantojums

• Ahemenīdu pārvaldes prakses — administrācija, nodokļu sistēma, ceļu tīkli un pastu sistēma — kļuva par paraugu vēlākām impērijām.
• Arhitektūra un māksla (piem., Persepolise) ietekmēja gan vietējo, gan Hellenistisko, gan vēlāk arī islāma mākslu un būvniecību.
• Valsts politika attiecībā uz reliģisko un etnisko dažādību ir uzskatāma par nozīmīgu piemēru agrīnām tolerances formām, kas ļāva ilgstoši pārvaldīt daudzveidīgas zemes.
• Izcilas epigrāfijas, piemēram, Behistun inskripcijas, vēlāk palīdzēja dešifrēt senās rakstības un paplašināja mūsdienu izpratni par seno Tuvo Austrumu vēsturi.

Kopumā Ahemenīdu impērija atstāja dziļu un daudzslāņainu ietekmi uz politiku, pārvaldību, kultūru un starptautiskajām attiecībām reģionā, un tās institūcijas un idejas turpināja ietekmēt vēlākus valdniekus un valstis līdz mūsdienām.

Vēsture

Impērija sākās kā mēdiešu tributāra valsts, bet beigu beigās iekaroja un paplašināja mēdiešu impēriju, iekļaujot Ēģipti un Mazāziju. Kserksa laikā tā nonāca ļoti tuvu tam, lai iekarotu Seno Grieķiju. Ahemenīdus gāza Aleksandra Lielā iekarošana 330. gadā p.m.ē.

Pasaule ap 500. gadu p.m.ē., parādot Ahemenīdu impēriju (brūnā krāsā) attiecībā pret pārējo tā laika pasauli.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas dibināja Ahmenīdu impēriju?

J: Kāds bija aptuvenais Ahemenīdu impērijas lielums tās uzplaukuma laikā?

J: Kādus reģionus tā aptvēra?

J: Kas bija viņu ienaidnieki kaujās?

J: Kādu valodu viņi ieviesa kā savu oficiālo valodu?

J: Cik ilgi pastāvēja šī impērija?

J: Kā persiešu ietekme ir saglabājusies līdz mūsdienām?

Meklēt pēc burta