Grieķu—persiešu kari
Grieķu-periešu kari bija vairāki kari starp klasisko Grieķiju un Persijas Ahemenīdu impēriju 5. gadsimtā p.m.ē. pirms mūsu ēras. Cīņas ilga 50 gadus, no 499. līdz 449. gadam. Herodots sarakstīja kara vēsturi. Piecdesmit gadus pirms kara sākuma Kīrs Lielais bija iekarojis grieķu kolonijas Mazās Āzijas rietumu piekrastē, apgabalā, ko grieķi sauca par Joniju. Persieši par katras pilsētas jeb polis vadītāju iecēla tirānu. Ap 530. gadu p.m.ē. Kīrs mira kaujā.
Mileta tirāns Aristagors bija devies ekspedīcijā, lai ar persiešu atbalstu iekarotu Naksas salu, taču tā bija neveiksmīga, un Arisagors mudināja Joniju sacelties pret persiešiem, izraisot Jonijas sacelšanos. Aristagors saņēma atbalstu no Atēnām un Eretrijas, un viņi kopīgi nodedzināja persiešu reģionālo galvaspilsētu Sardi. Persijas ķēniņš, tagad Dārijs Lielais, apsolīja atriebties.
Gandrīz visu grieķu pasaules daļu karte, kas piedalījās grieķu un persiešu karos.
Maratona kauja
Kad Jonijas sacelšanās beidzot bija beigusies, grieķi un persieši nolēma nākamo kauju aizvadīt Maratonas līdzenumā. Maratona kaujā uzvarēja grieķi, pateicoties Miltiades izcilās stratēģijas spēkam. Viņa stratēģija bija vājināt karavīru grupas vidu, bet atstāt sānos daudz karavīru. Protams, persieši uzbruka uz vidusdaļu, kurā bija mazāk karavīru, un tad grieķu armijas sāni iebruka persiešiem apkārt.
Galveno notikumu saraksts
- Jonijas sacelšanās 499-493 p.m.ē.
- Pirmais iebrukums Grieķijā 492-490
- Otrais iebrukums Grieķijā 480-479
- Termopilu kauja 480
- Artemīzija kauja 480
- Salamīnas kauja 480
- Grieķijas pretuzbrukums 479-478
- Dālijas līgas kari 477-449. gadā
Daudz kas par šiem kariem ir zināms no Hērodota.
Vēlākie kari
Lai gan 449. gadā p.m.ē. beidzās Jonijas sacelšanās aizsāktie kari, abas civilizācijas turpināja pastāvēt vēl vairāk nekā simts gadus. Atēnu un Spartas kari ļāva Persijai atgūt visu, ko tā bija zaudējusi grieķu un persiešu karos, līdz beidzot Aleksandrs Lielais izbeidza Ahemenīdu impērijas pastāvēšanu. Šis ir īss kopsavilkums par šiem vēlākajiem konfliktiem:
- Pirmais Peloponēsa karš (Sparta pret Atēnām): 460-445 p.m.ē.
- Otrais Peloponēsa karš: 431-404 gadi
- Persieši pievienojas Spartai apmaiņā pret Joniju.
- Persijas ķēniņš Artakserkss II pieprasa atdot Jonijas pilsētas.
- Seko pazemojošs miera līgums.
- Aleksandrs Lielais ierodas Āzijā un sakauj persiešu ķēniņu Dāriju III, izbeidzot viņa impēriju. 330. GADĀ P.M.Ē.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija grieķu un persiešu kari?
A: Grieķu un persiešu kari bija vairāki kari, kas norisinājās starp klasisko Grieķiju un Persijas Ahemenīdu impēriju 5. gadsimtā pirms mūsu ēras.
J: Cik ilgi ilga bija šī cīņa?
A: Cīņa ilga 50 gadus, no 499. līdz 449. gadam.
J: Kas uzrakstīja kara vēsturi?
A: Herodots uzrakstīja kara vēsturi.
J: Kad Cīrs mira kaujā?
A: Kīrs mira kaujā ap 530. gadu pirms mūsu ēras.
J: Kāda bija Aristagora loma Jonijas sacelšanās laikā?
A: Aristagors, Miletas tirāns, bija devies ekspedīcijā, lai ar persiešu atbalstu iekarotu Naksas salu, taču tā bija neveiksmīga. Pirms viņš tika atlaists, Arisagors pamudināja Joniju sacelties pret persiešiem, kas noveda pie Jonijas sacelšanās.
J: Kas atbalstīja Aristagoru šī sacelšanās laikā?
A: Aristagors šī sacelšanās laikā saņēma atbalstu no Atēnām un Eretrijas.
J: Kādas darbības viņi kopīgi veica šīs sacelšanās ietvaros?
A: Viņi kopīgi nodedzināja Persijas reģiona galvaspilsētu Sardi.
