Alarihs I
Alariks I, arī Alariks, (valdīja 394-410 mūsu ēras gados) bija vizigotu vadonis. Viņš ir slavens kā gotu vadonis, kurš 410. gadā izlaupīja Romas pilsētu. Par viņa dzimtu ir zināms ļoti maz. Jaunībā viņš lielāko daļu militārās apmācības ieguva romiešu armijā. Nākamajā reizē viņš parādās kā gotu karaspēka karavadonis, kas cīnījās kopā ar romiešu karaspēku kaujā pie Frigidus 394. gadā. 395. gada janvārī nomira imperators Teodosijs I, sadalot savu impēriju starp diviem dēliem. Alariks sacēlās un kā vizigotu vadonis uzbruka daļai Austrumromas impērijas. Vēlāk viņš uzbruka Rietumromas impērijai. 408. gadā viņš mēģināja uzbrukt Romai, bet tika piekukuļots, lai atkāpjas. Pēc diviem gadiem viņš atgriezās, sakāva un ieņēma pilsētu. Viņš nomira 411. gadā.
1894. gada Alarha I fotogravīra no Ludviga Tērša gleznas
Dzīve
Alariks dzimis uz salas Donavas deltā. Viņš piederēja pie dižciltīgās vigotu dinastijas baltu dinastijas. Pirmo reizi viņš minēts 394. gadā kā Romas imperatora Teodosija I karavadonis karā pret Eiženiju. Par vizigotu vadoni vai karali viņš kļuva 390. gadu vidū. Alariks sacēlās pret imperatoru Arkādiju 395. gadā un iebruka Grieķijā. Kad viņš nonāca pie Atēnu mūriem, pilsēta samaksāja lielu izpirkuma maksu, tāpēc viņš tos atstāja neskartus. Pēc tam viņš sakāva Korintu, Argu un Spartu. Viņš turpināja postīt Grieķiju līdz 397. gadam, kad romiešu ģenerālis Stiliha ielenca Alarika armiju Arkādijā. Viņi nogrieza ūdeni gotu nometnei un uzskatīja, ka Alarham nav iespējams izbēgt. Taču Alariks izlauzās cauri viņu līnijām un devās 30 jūdzes (48 km) uz ziemeļiem pa ļoti sarežģītu apvidu. Pēc tam Alariks noslēdza līgumu ar Arkādiju. Stiliho atgriezās Itālijā, tā arī neuzveicot Alariku.
401.-402. gadā Alariks ienāca Itālijā. Viņš izmēģināja to pašu taktiku, ko izmantoja iepriekš, taču pret romiešu armiju viņam neizdevās. 402. gadā Pollentia kaujā romiešu armija sakāva gotus. Alarika sieva bija viena no romiešu sagūstītajiem. Tomēr vizigotu zaudējumi bija ļoti nelieli, un Alarha armija atstāja savu armiju labā kārtībā. Alariks šķērsoja Po upi ar nodomu uzbrukt Romai, bet Veronas kaujā viņu atkal sagaidīja un sakāva Stiliha. Alarha armija 405. un 406. gadā atkal uzbruka pāri Donavas un Reinas upēm. Stiliho, kurš tagad valdīja imperatora Honorija vārdā, noslēdza līgumu ar Alariku. Taču 408. gadā Stilihu nogalināja. Alariks atkal iebruka Itālijā un pieprasīja, lai tiktu izpildīti Stiliha viņam dotie solījumi.
Romas izlaupīšana, ko 410. gada 24. augustā veigoti veigoti īstenoja JN Sylvestre 1890. gadā
Romas sabrukums
Kopš 408. gada beigām vizigotu armija nometojās ārpus Romas. Alariks pieprasīja samaksu no Honorija, kurš atradās drošībā Ravennā, bet imperators atteicās to maksāt.
Vēsturnieks Zosims sarakstīja vienīgo zināmo aprakstu par pēdējām sarunām pirms Romas izlaupīšanas:
"Kad Alariks dzirdēja, ka ļaudis ir apmācīti un gatavi karot, viņš teica, ka biezāku zāli ir vieglāk pļaut nekā plānāku, un plaši pasmējās par vēstniekiem, bet, kad viņi pievērsās sarunām par mieru, viņš lietoja pat augstprātīgam barbaram pārspīlētus izteicienus: viņš paziņoja, ka neatkāpsies no aplenkuma, ja nesaņems visu pilsētā esošo zeltu un sudrabu, kā arī visu kustamo īpašumu un barbaru vergus. Kad viens no vēstniekiem jautāja, ko viņš atstās pilsētniekiem, ja tos paņems, viņš atbildēja: "Viņu dzīvības.""
410. gada 24. augustā Romas pilsētas vārtus atvēra vergi. Alarika vestgotu karaspēks sāka trīs dienas ilgu slepkavību un laupīšanu. Viņi sabojāja ēkas un apzaga bijušo imperatoru kapenes. Tā bija pirmā reize 800 gadu laikā, kad Roma tika izlaupīta. Taču vestgotiem turpināja postījumus tālāk uz dienvidiem Itālijā. Abās pusēs bija daudz upuru. Romieši zaudēja aptuveni 15 000 vīru, bet vizigoti - aptuveni 17 000 vīru.
Alariks plānoja ievest savu armiju Sicīlijā un pēc tam doties uz Āfriku. Taču viņš nomira drīz pēc Romas krišanas 410. gadā. Ataulfs pārņēma Alariha troni un ieveda karaspēku Gallijā.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija Alariks I?
A: Alariks I bija vizigotu vadonis.
J: Kur Alariks I ieguva militāro izglītību?
A: Alariks I lielāko daļu militārās apmācības ieguva romiešu armijā.
J: Kāda bija Alarha I loma Frigidas kaujā?
A: Alariks I bija gotu karaspēka karavadonis, kas cīnījās kopā ar romiešu karaspēku Frigidas kaujā.
J: Kad nomira imperators Teodosijs I?
A: Imperators Teodosijs I nomira 395. gada janvārī.
J: Ko Alariks I darīja pēc Teodosija I nāves?
A: Pēc Teodosija I nāves Alariks I sacēlās un uzbruka daļai Austrumromas impērijas.
J: Ko Alariks I darīja 408. gadā?
A: 408. gadā Alariks I mēģināja uzbrukt Romai, bet tika piekukuļots, lai atkāpjas.
J: Kad Alariks I nomira?
A: Alariks I nomira 411. gadā.
