Alariks I — vizigotu vadonis (394–410) un 410. gada Romas izlaupītājs
Alariks I — vizigotu vadonis un 410. gada Romas izlaupītājs: dramatisks stāsts par karu, varu un Romas krišanu.
Alariks I, arī saukts par Alariku (valdīja ap 395.–410. g. m.ē.), bija vizigotu vadonis. Viņš kļuva slavens kā gotu vadonis, kurš 410. gadā izlaupīja Romas pilsētu. Par viņa izcelsmi un agrīnajiem gadiem zināms ļoti maz; daudz kas par Alariku balstās uz romiešu hronikām un vēlākajiem vēsturnieku atstāstiem.
Karjera un attiecības ar Romas impēriju
Jaunībā Alariks ieguva militāru pieredzi arī romiešu armijā, un pirmoreiz vēsturiskajos avotos viņš parādās kā gotu karaspēka vadonis, kas kaujā pie Frigidus 394. gadā cīnījās kopā ar romiešu spēkiem. 395. gada janvārī nomira imperators Teodosijs I, kurš savas pēdējās gribas rezultātā bija sadalījis savu impēriju starp diviem dēliem. Šī varas pārdale un centrālās varas vājināšanās radīja politisku tukšumu un konfliktiem labvēlīgu vidi Balkānos — vidi, kuru izmantoja Alariks.
Alariks drīz sacēlās un kā vizigotu vadonis uzbruka daļai Austrumromas impērijas, prasīdams zemes, pārtiku un oficiālu statusu saviem cilvēkiem. Kad sarunas ar austrumu un rietumu varu nedarbojās, viņš novirzīja darbību pret Rietumromas impērijai, cenšoties nodrošināt saviem ciltsbrāļiem pastāvīgu iztikas avotu un leģitimitāti kā federātiem.
Uzbrukumi Itālijai un Romai
Gadu gaitā Alariks vadīja vairākas kampaņas Balkānos un Itālijā. 401.–402. gada pārejā viņš iebruka Itālijā; romiešu ģenerāļi Stilihs un citi vadīja pretuzbrukumus, kas 402. gadā noveda pie Alarika atkāpšanās. Pēc Stilicha krišanas 408. gadā Alariks izmantoja Romas iekšpolitisku vājumu un devās pret Romu. 408. gadā pie ieejas pilsētā viņš panāca, ka Romas pārstāvji viņu piekukuļots, lai atkāpjas; tomēr šīs vienošanās nesniedza ilgtermiņa risinājumu.
410. gadā, pēc atkārtotas sarunu neveiksmes un pastāvošu prasību neizpildes, Alariks uzsāka trešo aplenkumu un beidzot 24. augustā 410. gadā ieņēma Romu — notikumu, kas simboliski iezīmēja Rietumromas politiskā spēka krīzi. Pilsētas iznīcināšana un izlaupīšana gan nebija tik plaša kā dažos mītiem, taču okupācija parādīja, ka Romas sirds vairs nav neaizskarama.
Nobeigums, nāve un mantojums
Alariks nomira neilgi pēc Romas iekarošanas 410. gadā. Pēc leģendas, kuru atstājuši romiešu un gotu hronisti, viņu apbedīja upes krastā Kalabrijā (dažos stāstos — Busento upē) un viņa apbedītāju ceļu noslēdza, lai kapa vieta paliktu noslēpumā. Pēc Alarika nāves vadību pārņēma viņa brāļameita vai brālis—dzinējs Athaulfs (Ataulfs), un vizigoti turpināja meklēt dzīvesvietu un statusu impērijā, līdz galu galā izveidoja stabilāku savas valsts pamatu 5. gadsimtā.
Alarika rīcība ir vēsturiski nozīmīga ne tikai kā militārs panākums, bet arī kā simbols Romas impērijas krīzei: viņš pārstāvēja pāreju no došanās karagājienos pret impēriju uz nodomu iegūt tiesības un zemi iekšienē. Vizigotu iekļaušanās romiešu pasaulē un vēlākā teritoriju nostiprināšanās bija viens no faktoriem, kas formēja agrīno viduslaiku Eiropas politisko karti.
1894. gada Alarha I fotogravīra no Ludviga Tērša gleznas
Dzīve
Alariks dzimis uz salas Donavas deltā. Viņš piederēja pie dižciltīgās vigotu dinastijas baltu dinastijas. Pirmo reizi viņš minēts 394. gadā kā Romas imperatora Teodosija I karavadonis karā pret Eiženiju. Par vizigotu vadoni vai karali viņš kļuva 390. gadu vidū. Alariks sacēlās pret imperatoru Arkādiju 395. gadā un iebruka Grieķijā. Kad viņš nonāca pie Atēnu mūriem, pilsēta samaksāja lielu izpirkuma maksu, tāpēc viņš tos atstāja neskartus. Pēc tam viņš sakāva Korintu, Argu un Spartu. Viņš turpināja postīt Grieķiju līdz 397. gadam, kad romiešu ģenerālis Stiliha ielenca Alarika armiju Arkādijā. Viņi nogrieza ūdeni gotu nometnei un uzskatīja, ka Alarham nav iespējams izbēgt. Taču Alariks izlauzās cauri viņu līnijām un devās 30 jūdzes (48 km) uz ziemeļiem pa ļoti sarežģītu apvidu. Pēc tam Alariks noslēdza līgumu ar Arkādiju. Stiliho atgriezās Itālijā, tā arī neuzveicot Alariku.
401.-402. gadā Alariks ienāca Itālijā. Viņš izmēģināja to pašu taktiku, ko izmantoja iepriekš, taču pret romiešu armiju viņam neizdevās. 402. gadā Pollentia kaujā romiešu armija sakāva gotus. Alarika sieva bija viena no romiešu sagūstītajiem. Tomēr vizigotu zaudējumi bija ļoti nelieli, un Alarha armija atstāja savu armiju labā kārtībā. Alariks šķērsoja Po upi ar nodomu uzbrukt Romai, bet Veronas kaujā viņu atkal sagaidīja un sakāva Stiliha. Alarha armija 405. un 406. gadā atkal uzbruka pāri Donavas un Reinas upēm. Stiliho, kurš tagad valdīja imperatora Honorija vārdā, noslēdza līgumu ar Alariku. Taču 408. gadā Stilihu nogalināja. Alariks atkal iebruka Itālijā un pieprasīja, lai tiktu izpildīti Stiliha viņam dotie solījumi.
Romas izlaupīšana, ko 410. gada 24. augustā veigoti veigoti īstenoja JN Sylvestre 1890. gadā
Romas sabrukums
Kopš 408. gada beigām vizigotu armija nometojās ārpus Romas. Alariks pieprasīja samaksu no Honorija, kurš atradās drošībā Ravennā, bet imperators atteicās to maksāt.
Vēsturnieks Zosims sarakstīja vienīgo zināmo aprakstu par pēdējām sarunām pirms Romas izlaupīšanas:
"Kad Alariks dzirdēja, ka ļaudis ir apmācīti un gatavi karot, viņš teica, ka biezāku zāli ir vieglāk pļaut nekā plānāku, un plaši pasmējās par vēstniekiem, bet, kad viņi pievērsās sarunām par mieru, viņš lietoja pat augstprātīgam barbaram pārspīlētus izteicienus: viņš paziņoja, ka neatkāpsies no aplenkuma, ja nesaņems visu pilsētā esošo zeltu un sudrabu, kā arī visu kustamo īpašumu un barbaru vergus. Kad viens no vēstniekiem jautāja, ko viņš atstās pilsētniekiem, ja tos paņems, viņš atbildēja: "Viņu dzīvības.""
410. gada 24. augustā Romas pilsētas vārtus atvēra vergi. Alarika vestgotu karaspēks sāka trīs dienas ilgu slepkavību un laupīšanu. Viņi sabojāja ēkas un apzaga bijušo imperatoru kapenes. Tā bija pirmā reize 800 gadu laikā, kad Roma tika izlaupīta. Taču vestgotiem turpināja postījumus tālāk uz dienvidiem Itālijā. Abās pusēs bija daudz upuru. Romieši zaudēja aptuveni 15 000 vīru, bet vizigoti - aptuveni 17 000 vīru.
Alariks plānoja ievest savu armiju Sicīlijā un pēc tam doties uz Āfriku. Taču viņš nomira drīz pēc Romas krišanas 410. gadā. Ataulfs pārņēma Alariha troni un ieveda karaspēku Gallijā.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija Alariks I?
A: Alariks I bija vizigotu vadonis.
J: Kur Alariks I ieguva militāro izglītību?
A: Alariks I lielāko daļu militārās apmācības ieguva romiešu armijā.
J: Kāda bija Alarha I loma Frigidas kaujā?
A: Alariks I bija gotu karaspēka karavadonis, kas cīnījās kopā ar romiešu karaspēku Frigidas kaujā.
J: Kad nomira imperators Teodosijs I?
A: Imperators Teodosijs I nomira 395. gada janvārī.
J: Ko Alariks I darīja pēc Teodosija I nāves?
A: Pēc Teodosija I nāves Alariks I sacēlās un uzbruka daļai Austrumromas impērijas.
J: Ko Alariks I darīja 408. gadā?
A: 408. gadā Alariks I mēģināja uzbrukt Romai, bet tika piekukuļots, lai atkāpjas.
J: Kad Alariks I nomira?
A: Alariks I nomira 411. gadā.
Meklēt