Donava — Eiropas otrā garākā upe: 2860 km un 10 valstis

Donava — Eiropas otrā garākā upe (2860 km), šķērso 10 valstis: vēsture, nozīmīgas pilsētas un stratēģisks ūdensceļš līdz Melnajai jūrai.

Donava (latīniskais nosaukums Hister) ir otrā garākā upe Eiropā (garākā ir Volga). Tā ir garākā Eiropas Savienības upe.

Upes garums ir 2860 km. Brigahs un Bregs savienojas Donaueshingenā (netālu no Švarcvaldes), veidojot Donavu. Donava plūst cauri 10 valstīm vai veido daļu no to robežām: Vācijas, Austrijas, Slovākijas, Ungārijas, Horvātijas, Serbijas, Rumānijas, Bulgārijas, Moldovas, Ungārijas un Ukrainas. Upe beidzas Melnajā jūrā caur Donavas deltu.

Lai novērstu pārpratumus un skaitītu valstis pareizi: kopumā Donava plūst cauri vai veido robežu 10 valstīm — Vācija, Austrija, Slovākija, Ungārija, Horvātija, Serbija, Rumānija, Bulgārija, Moldova un Ukraina.

Lielākas pilsētas, caur kurām vai kuru tuvumā Donava plūst, ir Ulma, Regensburga Vācijā, Linca, Vīne Austrijā, Bratislava Slovākijā, Budapešta Ungārijā, Vukovara Horvātijā, Novi Sad un Belgrada Serbijā. Donava ir nozīmīgs ekonomikas, tirdzniecības un kultūras ceļš daudzām no šīm pilsētām.

Donava ir nosaukta daudzās citās valodās: Dunav (Dunav), vācu un plattdüütsch Donau, grieķu Dounavis, sengrieķu Ister, ungāru Duna, turku Tuna, latīņu Danuvius vai Danubius, rumāņu Dunăre, horvātu Dunav, serbu Дунав, slovāku Dunaj, ukraiņu Dunay.

Donava ir svarīgs ūdensceļš. Okeāna kuģi var aizbraukt līdz Brailai Rumānijā. Upju kuģi var doties uz Kehlheimu Bavārijā. Mazāki kuģi var aizbraukt līdz Ulmai. Lielākie komerciālie un pasažieru kuģi regulāri kursē starp galvenajiem ostu centriem, un upes nozīme starptautiskajai tirdzniecībai saglabājas būtiska.

Donavas baseina kopējā platība ir aptuveni 801 463 km², padarot to par otru lielāko baseinu Eiropā. Upe ir piegādātāja daudzām lielām pietekām, no kurām nozīmīgākās ir Inn, Drava, Sava, Tisa (Tisza), Morava un Prut. Vidējais ūdens daudzums pie ietekas Melnajā jūrā sasniedz vairākus tūkstošus kubikmetru sekundē (vidējā plūsma pie ietekas apmēram 6 000–7 000 m³/s atkarībā no mērījumu punktiem un gada laikā mainīgajiem apstākļiem).

Kuģošana, inženierbūves un hidroelektrostacijas

Donava ir intensīvi regulēta: visā upes garumā izbūvētas slūžas, dambji un hidroelektrostacijas, lai nodrošinātu regulāru kuģošanu, elektroenerģijas ražošanu un plūdu kontroli. Starp pazīstamākajām būvēm ir Derdap (Iron Gates) aizsprosti, kuri atrodas starp Serbiju un Rumāniju — Iron Gates I un Iron Gates II hidroelektrostacijas. Šie aizsprosti būtiski ietekmēja upes režīmu un nodrošināja lielu daļu reģionālās elektroenerģijas.

Starptautiska organizācija, kas rūpējas par Donavas kuģošanas jautājumiem, ir Danube Commission, bet vides aizsardzības un baseina ilgtspējas jautājumos aktīva ir International Commission for the Protection of the Danube River (ICPDR), kurā valstis sadarbojas ūdens kvalitātes uzlabošanā, piesārņojuma kontroles un plūdu riska mazināšanā.

Ekoloģija un deltas īpašības

Donavas delta ir viens no lielākajiem un bioloģiski daudzveidīgākajiem deltas ekosistēmas reģioniem Eiropā. Delta, kas pārsvarā atrodas Rumānijā un daļēji Ukrainā, aptver aptuveni 4 152 km² (atkarībā no robežām un definīcijas) un ir iekļauta UNESCO biosfēras rezervātos. Delta ir nozīmīga putnu un ūdensdzīvnieku migrācijas, ķermeņu un ligzdošanas vieta, tai ir arī liela nozīme zvejniecībā un vietējo kopienu iztikas nodrošināšanā.

Tomēr Donava saskaras ar vides problēmām: piesārņojums no industriālām un lauksaimniecības izcelsmes notekūdeņiem, hidroelektrostaciju ietekme uz migrējošām zivju sugām, upes regulācijas un deltā veiktie inženierdarbi, kā arī klimatiskās svārstības, kas ietekmē plūsmas režīmu un plūdu biežumu. Starptautiska sadarbība un aizsardzības programmas ir būtiskas, lai saglabātu upes ekoloģisko veselību.

Kultūra un tūrisms

Donavai ir nozīmīga loma Eiropas kultūras mantojuma kontekstā: tā ir iedvesmojusi mūziku (piemēram, Johana Štrausa valšu "An der schönen blauen Donau"), literatūru un mākslu. Pa upi kursē tūristu kruīzi, populārs ir arī Donavas velomaršruts (EuroVelo 6 posmi), kā arī vīna reģioni un kultūrvēsturiskās ielejas (piemēram, Wachau pie Vīnes). Daudzas ar upi saistītas pilsētas ir ar bagātu arhitektūras un vēstures mantojumu, kas piesaista tūristus no visas pasaules.

Donavā ir izbūvēti trīs galvenie mākslīgie ūdensceļi, kas nodrošina savienojumus ar citām upēm un jūrām un atvieglo starptautisko kuģošanu:

• Main–Donau kanāls (Rhein–Main–Donaukanal) — savieno Donavu ar Reinu caur Mainu, ļaujot kuģiem pārvietoties no Melnās jūras uz Ziemeļjūru.
• Donava–Melnās jūras kanāls (Danube–Black Sea Canal, Rumānija) — īsina ceļu uz Melnās jūras ostām un uzlabo piekļuvi ostām pie Donavas ietekas.
• Deltas navigācijas un tīrīšanas darbi (Sulina un ar to saistītie kanāli un režģi) — dažādas inženierbūves deltā un tās tuvumā, kas nodrošina drošāku kuģošanu zemākajā upes posmā, tostarp uzturēšanas, sliekšņu un kanālu atvēršanas darbi.

Donava turpina būt viens no Eiropas svarīgākajiem hidroun sistēmām — gan ekonomiski, gan ekoloģiski un kultūras ziņā. Tās pārvaldība prasa starptautisku sadarbību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izmantošanu, ūdens kvalitātes saglabāšanu un dabas vērtību aizsardzību nākamajām paaudzēm.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir otrā garākā upe Eiropā?

Q: Cik gara ir Donava?

J: Kur sākas un beidzas Donava?

J: Cauri kurām valstīm tā plūst vai veido daļu no to robežas?

J: Kādas lielākas pilsētas atrodas tās krastos?

Vai uz tās ir izbūvēti mākslīgi ūdensceļi?

Meklēt pēc burta