Horvātu valoda

Horvātu valodā runā galvenokārt Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā, kā arī apkārtējās Eiropas valstīs. Horvātu valodas gramatika ir horvātu valodas gramatika. Horvātu valoda sastāv no trim vietvārdiem (kaikaviešu, čakaviešu un štokaviešu).

Horvātu valodas gramatikas grāmatas liecina, ka valodas kodifikācija sākās 17. gadsimta sākumā (pirmo gramatiku latīņu valodā 1604. gadā sarakstīja Bartol Kašić). Tas nozīmē, ka valodas noteikumi tika pierakstīti. No 1604. līdz 1836. gadam tika izdotas 17 gramatikas. Lielākā daļa no tām aprakstīja štokaviešu dialektu, bet dažas bija par kajkaviešu valodu. 19. gadsimtā tika uzrakstītas vēl citas gramatikas, kuru pamatā bija štokaviešu valoda. Tās bija Šime Starčević (1812) sarakstītā "Nova ricsoslovnica illiricka" un Ignjat Alojzije Brlić (1833) sarakstītā "Grammatik der illyrischen Sprache". Jau pirms 19. gadsimta trīs horvātu valodas dialektus lietoja gandrīz vienādi. Tomēr katra dialekta rakstības veids Horvātijā bija atšķirīgs. Adrijas jūras piekrastes tuvumā tas vairāk līdzinājās itāļu valodai, bet Ungārijas robežas tuvumā - ungāru valodai. Visās iepriekšminētā perioda (1604-1836) gramatikās tika lietoti trīs uzsvari: akūts, gravs un cirkumflekss, Starčevića gramatika ir izņēmums, jo tajā izmantota četru uzsvaru sistēma. 19. gadsimtā Ljudevit Gaj ierosināja jaunus čehu valodas burtus (č,ž,š,ľ,ň,ď un ǧ). Tika pieņemti č, ž un š, bet no poļu valodas - ć. Attiecībā uz citām fonēmām (skaņām) tika pieņemti šādi digrāfi: ie, lj, nj un . Vēlāk dj vai gj tika pārveidots par đ (pēc Đuro Daničiča priekšlikuma).

Horvātu valoda Baska tablete 1100.Zoom
Horvātu valoda Baska tablete 1100.

Horvātu lūgšanu grāmata 1380-1400.Zoom
Horvātu lūgšanu grāmata 1380-1400.

Ortogrāfija

Horvātu valodā izmanto latīņu rakstību ar 30 burtiem un vienu diftongu "ie" vai "ije" un "ŕ". Šo sistēmu horvātu valodā sauc par gajicu (jeb horvātu gajas latīņu alfabētu). Nosaukums cēlies no Ljudevit Gaj. Burtu secību (un visu alfabētu kopumā) horvātu valodā sauc par abecedu, jo pirmie 4 burti tiek rakstīti kā "a, be, ce, de". Svešvārdu un vārdu rakstīšanai, kā arī dažās profesijās horvātu valodā tiek lietoti burti, kas nepieder pie gajicas, piemēram, "X, x (iks), Y,y (ipsilons)" un citi.

Horvātu alfabēts (Gaica) 1830.c

·        

(a)

·        

(būt)

·        

(ce)

·        

(če)

·        

(će)

·        

(de)

·        

(dže)

·        

(đe)

·        

(e)

·        

(ef)

·        

(ge)

·        

(ha)

·        

(i)

·        

(je)

·        

(ka)

·        

(el)

·        

(elj)

·        

(em)

·        

(lv)

·        

(enj)

·        

(o)

·        

(pe)

·        

(er)

·        

(es)

·        

()

·        

(te)

·        

(u)

·        

(ve)

·        

(ze)

·        

(že)

Gramatiskie gadījumi

Horvātu valodā lietvārdi mainās atkarībā no teikuma sastāva. To sauc par deklināciju. Cilvēkiem, kuri apgūst horvātu valodu, deklinācija ir visgrūtāk apgūstamā valodas daļa. Tās izskaidrošana ir ļoti sarežģīta un laikietilpīga, tāpēc mēs izmantosim vienkāršākus paņēmienus. Tomēr daudzās valodās ir lietvārdu un vietniekvārdu deklinācija, tostarp angļu valodā. Tomēr angļu valodā šobrīd ir saglabājusies tikai vietniekvārdu deklinācija. Sāksim ar visu septiņu horvātu valodas gramatisko gadījumu skaidrojumu. Tehnika, ko visbiežāk izmanto gramatisko paju noteikšanā (to pašu tehniku izmanto arī horvātu skolās, kad to māca bērniem), ir uzdot sev jautājumu, kad mēģinām noskaidrot, kurā gadījumā lietvārdam jābūt lietvārdā. Horvātu valodā gramatiskos apstākļus sauc par padeži (daudzskaitlī) un padež (vienskaitlī).

  • Piemērs:
  1. Šajā piemērā jums tiks parādīts, kā noteikt lietvārda gramatisko gadījumu, izmantojot zemāk redzamo tabulu.
  2. Krešimirs iet uz skolu. (Krešimir ide u školu.)

Jautājums, ko jūs šeit sev uzdosiet, ir šāds: "Kurp dodas Krešimirs?". Un atbilde ir, ka viņš iet uz skolu. Aplūkojot tālāk redzamo tabulu, jūs redzēsiet, ka jautājumā "kur" tiek lietots lokatīvais pāri palīgteikums.

Gramatiskais gadījums

Jautājums, ko jūs sev uzdodat

Piemērs

Nominatīvs (nominatīvs)

Tko? Što? (Kas vai kas?)

Jabuka ir beigusies. (Ābols ir garšīgs.)

Genitīvs (ģenitīvs)

Koga? Čega? Čiji? (Kas vai kas ir pazudis? Kas ir?)

Ovo radim zbog jabuke. (Es to daru ābolu dēļ.)

Dativ (datīvs)

Komu? Čemu? (Kam vai kam es eju pretī?)

Idem prema jabuci. (Es eju uz ābolu.)

Akuzatīvs (uzsaucējs)

Koga? Što? (Kas vai kas?)

Ne vidim jabuku. (Es neredzu ābolu.)

Vokativ (Vokatīvs)

Oj! Ej! (Oi! Ei!)

Oj, jabuko! (Oi, ābolu!)

Lokativ (lokatīvs)

Gdje? U komu? U čemu? (Kur? Kādā? Kur? Kur?)

Živim u jabuci. (Es dzīvoju ābolā.)

Instrumentālais

S kime? S čime? (Ar ko vai ar ko?)

Trčim s jabukom. (Es skrienu ar ābolu.)



Dzimums

Horvātu valodas lietvārdi tiek iedalīti trijos dzimumos: vīriešu, sieviešu un vidējā dzimtē. Ir ļoti svarīgi zināt lietvārda dzimti, jo tā ietekmē visus teikuma vārdus, kas saistīti ar lietvārdu, piemēram, īpašības vārdus. Dzimumu nosaka pēc lietvārda galotnes (ar dažiem izņēmumiem). Tas atvieglo lietvārda dzimtes noteikšanu bez katra vārda dzimtes iegaumēšanas. Skat. turpmāk sniegto tabulu. Lietvārdi daudzskaitlī saglabā savu dzimti. Piemēram, lai gan lietvārds "žene" (sievietes) beidzas uz -e, tas ir sieviešu dzimtē.

Beidzas

-a

-e, -o

-k, -l, -r, -d... (un visi pārējie burti)

Dzimums

Sievišķais

Kastrācija

Vīrišķīgs

Piemērs

sieviete (sieviete)

sunce (saule)

metak (lode)



Gramatiskie aspekti

Horvātu valodas darbības vārdiem ir divi gramatiskie aspekti: perfektivi un imperfektivi. Perfektiviālais aspekts apzīmē darbību, kas jau ir pabeigta. Imperfektīvais aspekts apzīmē darbību, kas vēl turpinās. Tātad katru darbības vārdu nenoteiksmes formā var rakstīt divējādi: perfektīvajā un imperfektīvajā aspektā. Tabulā ir parādīti 5 darbības vārdi gan perfektivi, gan imperfektivi.

Imperfektīvais aspekts infinitīvā

Perfektiviālais aspekts nenoteiksmes formā

Trčati. (Skriet. bezgalīga darbība)

Odtrčati. (Noteikta darbība, skriešana ir pabeigta.)

Sjediti. (Sēdēt. bezgalīga darbība)

Sjesti.

Plivati. (Peldēt. bezgalīga darbība)

Odplivati.

Graditi. (Veidot. bezgalīga darbība)

Izgraditi.

Popravljati. (salabot/remontēt/labot. bezgalīga darbība)

Popraviti.

Gramatiskie laiki

Horvātu valodā ir septiņi gramatiskie laiki. Tos var iedalīt divējādi: pēc laika un pēc to sarežģītības. Vienkāršie laiki sastāv tikai no 1 vārda (vienkāršie laiki ir aorists, imperfekts un tagadne), savukārt sarežģītie laiki sastāv no 2 vai pat 3 vārdiem (sarežģītie laiki ir pluperfekts, perfekts, pirmais nākotnes laiks, otrais nākotnes laiks), jo tie sastāv arī no palīgdarbības vārdiem. Turklāt dažus gramatiskos laikus nevar veidot ar abiem gramatiskajiem aspektiem, tie darbojas tikai ar vienu aspektu.

Saspringts

Apraksts

Piemērs

Pluperfekts

Darbība, kas ir notikusi pirms citas darbības (tāpat kā angļu valodas pagātnes pabeigtā forma).

Mladen ir bio ručao. (Mladen bija paēdis pusdienas.)

Nepilnīgs

Pagātnes laiks, kas veidojas tikai ar nepārejošajiem darbības vārdiem. Nepabeigtais pagātnes laiks.

Mladen trčaše. (Mladens skrēja.)

Aorists

Pagātnes laiks (mūsdienās maz lietots). Tas ir tas pats, kas Perfekt. Var veidot tikai ar darbības vārdiem perfekta stāvokļos.

Mladen odtrčaše. (Mladens skrēja, bet kaut kad pagātnē viņš noslēdza.)

Perfect

Galvenais pagātnes laiks. Var veidot gan ar imperfektīvo, gan perfektiviālo darbības vārdu.

Mladen ir trčao. (Mladens skrēja).

Pašreizējais

Tagadnes laiks.

Mladen ruča. (Mladens pusdieno.)

Pirmā nākotne

Nākotnes laiks.

Mladen će ručati. (Mladens ieturēs pusdienas.)

Otrais nākotnes Laiks pirms-nākotnes Laiks.

Lieto, lai izteiktu nākotnes darbību, kas notiks pirms citas nākotnes darbības.

Ako būs kiša uskoro pala, suša će prestati. (Ja drīz līs lietus, sausums beigsies.)

Bieži lietotas frāzes

  • Pamata un kopīgas izteiksmes:

Horvātijas

Angļu valodā

Da

Ne

Što

Ko

I

Un

Ili

Vai

Bok

Sveiki, līdzi

Zbogom

Atvadas

Labvēlīgas attieksmes princips

Laba diena

Dobro rīt

Labs rīts

Labs vakars

Labs vakars

Laku noć

Labu nakti

Možda

Varbūt

Kada

Kad

Gdje

Kur

Kako

Hvala

Paldies

Dođi

Nāc

  • Krāsas:

Horvātijas

Angļu valodā

Zlatna

Zelta

Zelena

Zaļā

Crvena

Sarkanais

Žuta

Dzeltenais

Smeđa

Brūns

Narančasta

Orange

Crna

Black

Plava

Zilais

Ružičasta

Rozā

Ljubičasta

Violeta

Siva

Pelēks

Bijela

White

Tirkizna

Tirkīza

Srebrna

Sudraba

  • Dienas, mēneši un gadalaiki

Horvātu nedēļa sākas pirmdien un beidzas svētdien, atšķirībā no dažu citu valstu nedēļām, kurās svētdiena ir pirmā diena un sestdiena - pēdējā.

  • Dienas:

Horvātijas

Angļu valodā

Ponedjeljak

Pirmdiena

Utorak

Otrdiena

Srijeda

Trešdiena

Četvrtak

Ceturtdiena

Petak

Piektdiena

Subota

Sestdiena

Nedjelja

Svētdiena

  • Mēneši:

Horvātijas

Angļu valodā

Siječanj

Janvāris

Veljača

Februāris

Ožujak

Marts

Travanj

Aprīlis

Svibanj

Maijs

Lipanj

Jūnijs

Srpanj

Jūlijs

Kolovoz

Augusts

Rujan

Septembris

Listopad

Oktobris

Studeni

Novembris

Prosinac

Decembris

Horvātijas

Angļu valodā

Sjever

Ziemeļos

Džbāns

South

Istok

East

Zapad

West

Gore

Uz augšu

Dolje

Lejup

Lijevo

Kreisā

Desno

Tiesības

  • Priekšlocekļi

Horvātijas

Angļu valodā

Na

Uz

Uz

Līdz

Ispod/pod

Zem, zem, zem

Iznad/nad/ober

Virs

U

In

Ispred

Priekšā

Iza

Aiz

  • Skaitļi

0 - Nula

1 - Džedāns

2 - Dva

3 - Tri

4 - Četiri

5 - Mājdzīvnieki

6 - Šest

7 - Sedam

8 - Osam

9 - devet - Devet

10 - Deset

11 - Vienotā tirgus

12 - Dvanaest

13 - Trinaest

14 - Četrnaest

15 - Petnaest

16 - Šesnaest

17 - Sedamnaest

18 - Ģeogrāfiskā karte - Osamnaest

19 - Devetnast

20 - Dvadesmit - Dvadesmit

30 - Tridesets

40 - Četrdesmit

50 - Pedeset

60 - Šezdeset

70 - Sedamdeset

80 - Ģeogrāfiskā karte

90 - Devedeset

100 - 100 eiro

1,000 - Tisuću

1,000,000 - Milijun

1,000,000,000,000 - Milijarda


Apgabali, kuros runā horvātu valodā, no centrālajām dienvidslāvu djasistēmām (2006. gada dati)Zoom
Apgabali, kuros runā horvātu valodā, no centrālajām dienvidslāvu djasistēmām (2006. gada dati)

Dažādas valodas

Angļu valodā

Horvātijas

Serbijas

Salīdzini

Usporedba

Pēcāk (Poređenje)

Eiropa

Europa

Eiropa (Eiropa)

Nīderlande

Nizozemska

Холандија (Holandija)

Itāļi

Talijani

Itālijasјани (Itālija)

Visums

Svemirs

Valodu (Vasiona)

Mugurkauls

Kralježnica

Кичма (Kičma)

Air

Zrak

Ваздух (Vazduh)

Izglītība

Odgoj

Васпитање (Vaspitanje)

Nedēļa

Tjedan

Седмица (Sedmica)

Vēsture

Povijest

Istorija (Istorija)

Pantaloons

Hlače

Панталоне (Pantalone)

Vēders

Trbuh

Стомак (Stomak)

Zinātne

Znanost

Наука (Nauka)

Personīgi

Personno

Лично (Lično)

Persona

Persona

Лице (Lice)

Apvienoto Nāciju Organizācija

Ujedinjeni Narodi

Уједињене Нације (Ujedinjene Nacije)

Maize

Kruh

Хлеб (Hleb)

Mākslīgais

Umjetno

Veštački (Veštački)

Cross

Križ

Kрст (Krst)

Demokrātija

Demokrātija

Демократија (Demokratija)

Atklāšana

Spoznaja

Сазнање (Saznanje)

Sala

Otok

Острво (Ostrvo)

Policists

Časnik

Официр (Oficir)

Ceļu satiksme

Cestovni promet

Друмски саобраћај (Drumski saobraćaj)

Autobahn

Autocesta

Autoput (Autoput)

Garums

Duljina

Дужина (Dužina)

Asociācija

Udruga

Удружење (Udruženje)

Rūpnīca

Tvornica

Фабрика (Fabrika)

Vispārīgi

Opće

Opšte (Opšte)

Kristus

Krist

Христoс (Hristos)

Man ir žēl

Oprosti

Izвини (Izvini)

Dzimtās valodas standarts

Materinski jezićni standarts

Матерњи језички стандард

Jautājumi un atbildes

J: Kādās valstīs runā horvātu valodā?


A: Horvātu valodā galvenokārt runā Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā, kā arī apkārtējās Eiropas valstīs.

J: Kad sākās horvātu valodas kodifikācija?


A: Horvātu valodas kodifikācija sākās 17. gadsimta sākumā ar Bartol Kašić 1604. gadā latīņu valodā sarakstīto pirmo gramatiku.

Jautājums: Cik gramatikas tika uzrakstītas laikā no 1604. līdz 1836. gadam?


A: Laikā no 1604. līdz 1836. gadam kopumā tika uzrakstītas 17 gramatikas.

J: Kādi dialekti ir horvātu valodas daļa?


A: Horvātu valodu veido trīs dialekti: kaikaviešu, čakaviešu un štokaviešu.

J: Kas ierosināja jaunus burtus horvātu valodas rakstībā?


A: Ljudevit Gaj ierosināja jaunus burtus no čehu (č,ž,š,ľ,ň,ď un ǧ) un poļu valodas (ć).

J: Kādas citas fonēmas 19. gadsimtā Horvātijā tika pieņemtas rakstībā?



A: Dažu fonēmu rakstīšanai tika pieņemti arī tādi digrāfi kā ie, lj, nj un dž.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3