Horvātu valoda: vēsture, dialekti, gramatika un rakstība
Horvātu valodā runā galvenokārt Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā, kā arī apkārtējās Eiropas valstīs. Tā ir viena no Dienvidslāvu valodu grupas standardvalodām un veido dialektālo un lingvistisko kontinuumu kopā ar serbu, bosniešu un montenegrīniešu valodām — valodas ir savstarpēji saprotamas. Mūsdienās horvātu valodas runātāju skaits ir vairāku miljonu līmenī (apmēram 5–6 miljoni), ieskaitot diasporu.
Vēsture un kodifikācija
Horvātu valodas agrīnā literārā tradīcija ietver dažādus rakstības veidus — glagolītisko, latīņu un daļēji arī kirilicu, atkarībā no reģiona un laikmeta. Horvātu valodas gramatika ir horvātu valodas gramatika. Horvātu valodas kodifikācija sākās 17. gadsimta sākumā — pirmo gramatiku latīņu valodā 1604. gadā sarakstīja Bartol Kašić. Tas nozīmē, ka valodas noteikumi tika sistemātiski pierakstīti un publicēti. No 1604. līdz 1836. gadam tika izdotas aptuveni 17 gramatikas; lielākā daļa no tām aprakstīja štokaviešu dialektu, bet dažas bija vērstas uz kajkaviešu valodu. 19. gadsimtā turpinājās intensīva valodas normu veidošana, un starp nozīmīgākajiem darbiem ir Šime Starčević (1812) sarakstītā "Nova ricsoslovnica illiricka" un Ignjat Alojzije Brlić (1833) sarakstītā "Grammatik der illyrischen Sprache".
Illyrisku (t. s. ilīrisma) kustība un filoloģiskā darba centieni 19. gadsimtā veicināja Shtokavian (štokaviešu) paveida izvēli par pamatu mūsdienu standartam — īpaši Austrumhercegovinas neoštokaviskais tips kļuva par pamatu gan Horvātijas, gan citu Dienvidslāvijas teritoriju standartiem. Agrākos laikos Adrijas jūras piekrastes tuvumā valoda vairāk līdzinājās itāļu valodai, bet Ungārijas robežas tuvumā — ungāru valodai, kas atspoguļo vēsturiskās ietekmes un kontaktiem raksturīgos kontaktfenomenus.
Dialekti
Horvātu valoda sastāv no trim vietvārdiem (kaikaviešu, čakaviešu un štokaviešu). Jānorāda, ka šeit lietotais termins nav precīzs — runa ir par trim galvenajām dialektu grupām: kaikaviešu (kajkavski), čakaviešu (čakavski) un štokaviešu (štokavski). Katram no šiem dialektiem ir savas iezīmes fonoloģijā, fleksijā un leksikā. Piemēram:
- Čakavieši — izplatīti galvenokārt piekrastes un salas reģionos; saglabā daudz arhaisku iezīmju.
- Kajkavieši — raksturīgi ziemeļu Horvātijai, ar atsevišķu leksiku un fonētiku, kas dažkārt vairāk atgādina slāvu dialektus Ungārijas tuvumā.
- Štokavieši — visplašāk izplatītā grupa; no tās veidojusies lielākā daļa mūsdienu standartu. Štokaviešu ietvaros ir vairākas fonētiskas variācijas pēc tā, kā atspoguļojas vēsturiskā diftongāla skaņa “jat” (ekaviska, ikaviska, ijekaviska izrunas).
Fonetika un akcentēšana
Vēsturiskā akcentu sistēma horvātu valodā ir sarežģīta: tajā ir bijuši garie/īsie un stresa tonālie kontrasti (tradicionāli tiek minēti akūts, gravs un cirkumflekss). Visās iepriekšminētā perioda (1604–1836) gramatikās tika lietoti trīs uzsvari: akūts, gravs un cirkumflekss; Starčevića gramatika ir izņēmums, jo tajā izmantota četru uzsvaru sistēma. Mūsdienu standartu raksturo vairāk fonētiska vienkāršošana, taču reģionos un dialektos vecākās akcentu atšķirības joprojām saglabājas.
Gramatika
Horvātu valoda ir sintētiska valoda ar bagātu locīšanos:
- trīs dzimumi — vīriešu, sieviešu un neitrāls;
- divas skaitļu kategorijas — vienskaitlis un daudzskaitlis (historiski bijis arī duals dažos reģionos un valodas posmos);
- septiņas locījuma formas (nominatīvs, ģenitīvs, datīvs, akuzatīvs, vokatīvs, lokatīvs, instrumentālis);
- verbu aspekti (pabeigts/ nepabeigts) un bagāta verbālo formu sistēma — prezentā, perfekta (saliktā pagātne), kā arī aorists un imperfekts, kuri mūsdienu standartā ir retāk lietoti un saglabājušies galvenokārt literārajā vai dialektālajā lietojumā.
Gramatiskā struktūra un fleksija padara horvātu valodu morfoloģiski tuvāku citām slāvu valodām, taču leksika un sintakse satur arī vācu, itāļu, ungāru un turku ietekmes elementus, atkarībā no vēsturiskajām attiecībām katrā reģionā.
Rakstība un ortogrāfija
19. gadsimtā Ljudevit Gaj ierosināja jaunus čehu valodas tipa burtus (č, ž, š, ľ, ň, ď un ǧ). Tika pieņemti č, ž un š, bet no poļu valodas — ć. Attiecībā uz citām fonēmām (skaņām) tika pieņemti šādi digrāfi: ie, lj, nj un dž. Vēlāk dj vai gj tika pārveidots par đ (pēc Đuro Daničiča priekšlikuma). Gaja alfabēts (mūsdienu Horvātijā pazīstams kā Gajāna latīņu alfabēta versija) kļuva par pamatu mūsdienu horvātu ortogrāfijai. Tā sastāvā ir arī tā sauktie “komplekssimboli” (lj, nj, dž), kuri tradicionāli tiek uzskatīti par atsevišķām burta vienībām.
Mūsdienu oficiālā ortogrāfija izmanto latīņu alfabētu ar diakritiskajām zīmēm (č, ć, dž, đ, š, ž), un tas ir Horvātijas valsts oficiālais rakstības veids. Vēsturiski svarīga loma bija arī glagolītiskajam rakstam, kas tika lietots rituālos tekstos un dažviet literatūrā līdz jauna laikmeta sākumam.
Mūsdienu statuss un izmantošana
Horvātu valoda ir oficiālā valoda Horvātijā un tiek atzīta kā vienas no konstitutīvajām valodām Bosnijā un Hercegovinā. Tā tiek mācīta skolās, lietota medijos un administrācijā, kā arī aizstāv savas valodas normas starptautiskos forumos. Tā kā horvātu, serbu, bosniešu un montenegrīniešu standarti ir savstarpēji saprotami, valodu robežas bieži ir politiskas un kultūras, ne tikai lingvistiskas.
Ja nepieciešams, varu papildināt rakstu ar sadaļu par rakstītās valodas piemēriem, biežāk lietoto vārdu krājumu, salīdzinājumiem ar serbu un bosniešu standartu vai ar saīsinātu gramatikas tabulu.
Horvātu valoda Baska tablete 1100.
Horvātu lūgšanu grāmata 1380-1400.
Ortogrāfija
Horvātu valodā izmanto latīņu rakstību ar 30 burtiem un vienu diftongu "ie" vai "ije" un "ŕ". Šo sistēmu horvātu valodā sauc par gajicu (jeb horvātu gajas latīņu alfabētu). Nosaukums cēlies no Ljudevit Gaj. Burtu secību (un visu alfabētu kopumā) horvātu valodā sauc par abecedu, jo pirmie 4 burti tiek rakstīti kā "a, be, ce, de". Svešvārdu un vārdu rakstīšanai, kā arī dažās profesijās horvātu valodā tiek lietoti burti, kas nepieder pie gajicas, piemēram, "X, x (iks), Y,y (ipsilons)" un citi.
Horvātu alfabēts (Gaica) 1830.c
· 
(a)
· 
(būt)
· 
(ce)
· 
(če)
· 
(će)
· 
(de)
· 
(dže)
· 
(đe)
· 
(e)
· 
(ef)
· 
(ge)
· 
(ha)
· 
(i)
· 
(je)
· 
(ka)
· 
(el)
· 
(elj)
· 
(em)
· 
(lv)
· 
(enj)
· 
(o)
· 
(pe)
· 
(er)
· 
(es)
· 
(eš)
· 
(te)
· 
(u)
· 
(ve)
· 
(ze)
· 
(že)
Gramatiskie gadījumi
Horvātu valodā lietvārdi mainās atkarībā no teikuma sastāva. To sauc par deklināciju. Cilvēkiem, kuri apgūst horvātu valodu, deklinācija ir visgrūtāk apgūstamā valodas daļa. Tās izskaidrošana ir ļoti sarežģīta un laikietilpīga, tāpēc mēs izmantosim vienkāršākus paņēmienus. Tomēr daudzās valodās ir lietvārdu un vietniekvārdu deklinācija, tostarp angļu valodā. Tomēr angļu valodā šobrīd ir saglabājusies tikai vietniekvārdu deklinācija. Sāksim ar visu septiņu horvātu valodas gramatisko gadījumu skaidrojumu. Tehnika, ko visbiežāk izmanto gramatisko paju noteikšanā (to pašu tehniku izmanto arī horvātu skolās, kad to māca bērniem), ir uzdot sev jautājumu, kad mēģinām noskaidrot, kurā gadījumā lietvārdam jābūt lietvārdā. Horvātu valodā gramatiskos apstākļus sauc par padeži (daudzskaitlī) un padež (vienskaitlī).
- Piemērs:
- Šajā piemērā jums tiks parādīts, kā noteikt lietvārda gramatisko gadījumu, izmantojot zemāk redzamo tabulu.
- Krešimirs iet uz skolu. (Krešimir ide u školu.)
Jautājums, ko jūs šeit sev uzdosiet, ir šāds: "Kurp dodas Krešimirs?". Un atbilde ir, ka viņš iet uz skolu. Aplūkojot tālāk redzamo tabulu, jūs redzēsiet, ka jautājumā "kur" tiek lietots lokatīvais pāri palīgteikums.
| Gramatiskais gadījums | Jautājums, ko jūs sev uzdodat | Piemērs |
| Nominatīvs (nominatīvs) | Tko? Što? (Kas vai kas?) | Jabuka ir beigusies. (Ābols ir garšīgs.) |
| Genitīvs (ģenitīvs) | Koga? Čega? Čiji? (Kas vai kas ir pazudis? Kas ir?) | Ovo radim zbog jabuke. (Es to daru ābolu dēļ.) |
| Dativ (datīvs) | Komu? Čemu? (Kam vai kam es eju pretī?) | Idem prema jabuci. (Es eju uz ābolu.) |
| Akuzatīvs (uzsaucējs) | Koga? Što? (Kas vai kas?) | Ne vidim jabuku. (Es neredzu ābolu.) |
| Vokativ (Vokatīvs) | Oj! Ej! (Oi! Ei!) | Oj, jabuko! (Oi, ābolu!) |
| Lokativ (lokatīvs) | Gdje? U komu? U čemu? (Kur? Kādā? Kur? Kur?) | Živim u jabuci. (Es dzīvoju ābolā.) |
| Instrumentālais | S kime? S čime? (Ar ko vai ar ko?) | Trčim s jabukom. (Es skrienu ar ābolu.) |
Dzimums
Horvātu valodas lietvārdi tiek iedalīti trijos dzimumos: vīriešu, sieviešu un vidējā dzimtē. Ir ļoti svarīgi zināt lietvārda dzimti, jo tā ietekmē visus teikuma vārdus, kas saistīti ar lietvārdu, piemēram, īpašības vārdus. Dzimumu nosaka pēc lietvārda galotnes (ar dažiem izņēmumiem). Tas atvieglo lietvārda dzimtes noteikšanu bez katra vārda dzimtes iegaumēšanas. Skat. turpmāk sniegto tabulu. Lietvārdi daudzskaitlī saglabā savu dzimti. Piemēram, lai gan lietvārds "žene" (sievietes) beidzas uz -e, tas ir sieviešu dzimtē.
| Beidzas | -a | -e, -o | -k, -l, -r, -d... (un visi pārējie burti) |
| Dzimums | Sievišķais | Kastrācija | Vīrišķīgs |
| Piemērs | sieviete (sieviete) | sunce (saule) | metak (lode) |
Gramatiskie aspekti
Horvātu valodas darbības vārdiem ir divi gramatiskie aspekti: perfektivi un imperfektivi. Perfektiviālais aspekts apzīmē darbību, kas jau ir pabeigta. Imperfektīvais aspekts apzīmē darbību, kas vēl turpinās. Tātad katru darbības vārdu nenoteiksmes formā var rakstīt divējādi: perfektīvajā un imperfektīvajā aspektā. Tabulā ir parādīti 5 darbības vārdi gan perfektivi, gan imperfektivi.
| Imperfektīvais aspekts infinitīvā | Perfektiviālais aspekts nenoteiksmes formā |
| Trčati. (Skriet. bezgalīga darbība) | Odtrčati. (Noteikta darbība, skriešana ir pabeigta.) |
| Sjediti. (Sēdēt. bezgalīga darbība) | Sjesti. |
| Plivati. (Peldēt. bezgalīga darbība) | Odplivati. |
| Graditi. (Veidot. bezgalīga darbība) | Izgraditi. |
| Popravljati. (salabot/remontēt/labot. bezgalīga darbība) | Popraviti. |
Gramatiskie laiki
Horvātu valodā ir septiņi gramatiskie laiki. Tos var iedalīt divējādi: pēc laika un pēc to sarežģītības. Vienkāršie laiki sastāv tikai no 1 vārda (vienkāršie laiki ir aorists, imperfekts un tagadne), savukārt sarežģītie laiki sastāv no 2 vai pat 3 vārdiem (sarežģītie laiki ir pluperfekts, perfekts, pirmais nākotnes laiks, otrais nākotnes laiks), jo tie sastāv arī no palīgdarbības vārdiem. Turklāt dažus gramatiskos laikus nevar veidot ar abiem gramatiskajiem aspektiem, tie darbojas tikai ar vienu aspektu.
| Saspringts | Apraksts | Piemērs |
| Pluperfekts | Darbība, kas ir notikusi pirms citas darbības (tāpat kā angļu valodas pagātnes pabeigtā forma). | Mladen ir bio ručao. (Mladen bija paēdis pusdienas.) |
| Nepilnīgs | Pagātnes laiks, kas veidojas tikai ar nepārejošajiem darbības vārdiem. Nepabeigtais pagātnes laiks. | Mladen trčaše. (Mladens skrēja.) |
| Aorists | Pagātnes laiks (mūsdienās maz lietots). Tas ir tas pats, kas Perfekt. Var veidot tikai ar darbības vārdiem perfekta stāvokļos. | Mladen odtrčaše. (Mladens skrēja, bet kaut kad pagātnē viņš noslēdza.) |
| Perfect | Galvenais pagātnes laiks. Var veidot gan ar imperfektīvo, gan perfektiviālo darbības vārdu. | Mladen ir trčao. (Mladens skrēja). |
| Pašreizējais | Tagadnes laiks. | Mladen ruča. (Mladens pusdieno.) |
| Pirmā nākotne | Nākotnes laiks. | Mladen će ručati. (Mladens ieturēs pusdienas.) |
| Otrais nākotnes Laiks pirms-nākotnes Laiks. | Lieto, lai izteiktu nākotnes darbību, kas notiks pirms citas nākotnes darbības. | Ako būs kiša uskoro pala, suša će prestati. (Ja drīz līs lietus, sausums beigsies.) |
Bieži lietotas frāzes
- Pamata un kopīgas izteiksmes:
| Horvātijas | Angļu valodā |
| Da | Jā |
| Ne | Nē |
| Što | Ko |
| I | Un |
| Ili | Vai |
| Bok | Sveiki, līdzi |
| Zbogom | Atvadas |
| Labvēlīgas attieksmes princips | Laba diena |
| Dobro rīt | Labs rīts |
| Labs vakars | Labs vakars |
| Laku noć | Labu nakti |
| Možda | Varbūt |
| Kada | Kad |
| Gdje | Kur |
| Kako | Kā |
| Hvala | Paldies |
| Dođi | Nāc |
- Krāsas:
| Horvātijas | Angļu valodā |
| Zlatna | Zelta |
| Zelena | Zaļā |
| Crvena | Sarkanais |
| Žuta | Dzeltenais |
| Smeđa | Brūns |
| Narančasta | Orange |
| Crna | Black |
| Plava | Zilais |
| Ružičasta | Rozā |
| Ljubičasta | Violeta |
| Siva | Pelēks |
| Bijela | White |
| Tirkizna | Tirkīza |
| Srebrna | Sudraba |
- Dienas, mēneši un gadalaiki
Horvātu nedēļa sākas pirmdien un beidzas svētdien, atšķirībā no dažu citu valstu nedēļām, kurās svētdiena ir pirmā diena un sestdiena - pēdējā.
- Dienas:
| Horvātijas | Angļu valodā |
| Ponedjeljak | Pirmdiena |
| Utorak | Otrdiena |
| Srijeda | Trešdiena |
| Četvrtak | Ceturtdiena |
| Petak | Piektdiena |
| Subota | Sestdiena |
| Nedjelja | Svētdiena |
- Mēneši:
| Horvātijas | Angļu valodā |
| Siječanj | Janvāris |
| Veljača | Februāris |
| Ožujak | Marts |
| Travanj | Aprīlis |
| Svibanj | Maijs |
| Lipanj | Jūnijs |
| Srpanj | Jūlijs |
| Kolovoz | Augusts |
| Rujan | Septembris |
| Listopad | Oktobris |
| Studeni | Novembris |
| Prosinac | Decembris |
| Horvātijas | Angļu valodā |
| Sjever | Ziemeļos |
| Džbāns | South |
| Istok | East |
| Zapad | West |
| Gore | Uz augšu |
| Dolje | Lejup |
| Lijevo | Kreisā |
| Desno | Tiesības |
- Priekšlocekļi
| Horvātijas | Angļu valodā |
| Na | Uz |
| Uz | Līdz |
| Ispod/pod | Zem, zem, zem |
| Iznad/nad/ober | Virs |
| U | In |
| Ispred | Priekšā |
| Iza | Aiz |
- Skaitļi
| 0 - Nula |
| 1 - Džedāns |
| 2 - Dva |
| 3 - Tri |
| 4 - Četiri |
| 5 - Mājdzīvnieki |
| 6 - Šest |
| 7 - Sedam |
| 8 - Osam |
| 9 - devet - Devet |
| 10 - Deset |
| 11 - Vienotā tirgus |
| 12 - Dvanaest |
| 13 - Trinaest |
| 14 - Četrnaest |
| 15 - Petnaest |
| 16 - Šesnaest |
| 17 - Sedamnaest |
| 18 - Ģeogrāfiskā karte - Osamnaest |
| 19 - Devetnast |
| 20 - Dvadesmit - Dvadesmit |
| 30 - Tridesets |
| 40 - Četrdesmit |
| 50 - Pedeset |
| 60 - Šezdeset |
| 70 - Sedamdeset |
| 80 - Ģeogrāfiskā karte |
| 90 - Devedeset |
| 100 - 100 eiro |
| 1,000 - Tisuću |
| 1,000,000 - Milijun |
| 1,000,000,000,000 - Milijarda |
Apgabali, kuros runā horvātu valodā, no centrālajām dienvidslāvu djasistēmām (2006. gada dati)
Dažādas valodas
| Horvātijas | Serbijas | |
| Salīdzini | Usporedba | Pēcāk (Poređenje) |
| Eiropa | Europa | Eiropa (Eiropa) |
| Nīderlande | Nizozemska | Холандија (Holandija) |
| Itāļi | Talijani | Itālijasјани (Itālija) |
| Visums | Svemirs | Valodu (Vasiona) |
| Mugurkauls | Kralježnica | Кичма (Kičma) |
| Air | Zrak | Ваздух (Vazduh) |
| Izglītība | Odgoj | Васпитање (Vaspitanje) |
| Nedēļa | Tjedan | Седмица (Sedmica) |
| Vēsture | Povijest | Istorija (Istorija) |
| Pantaloons | Hlače | Панталоне (Pantalone) |
| Vēders | Trbuh | Стомак (Stomak) |
| Zinātne | Znanost | Наука (Nauka) |
| Personīgi | Personno | Лично (Lično) |
| Persona | Persona | Лице (Lice) |
| Apvienoto Nāciju Organizācija | Ujedinjeni Narodi | Уједињене Нације (Ujedinjene Nacije) |
| Maize | Kruh | Хлеб (Hleb) |
| Mākslīgais | Umjetno | Veštački (Veštački) |
| Cross | Križ | Kрст (Krst) |
| Demokrātija | Demokrātija | Демократија (Demokratija) |
| Atklāšana | Spoznaja | Сазнање (Saznanje) |
| Sala | Otok | Острво (Ostrvo) |
| Policists | Časnik | Официр (Oficir) |
| Ceļu satiksme | Cestovni promet | Друмски саобраћај (Drumski saobraćaj) |
| Autobahn | Autocesta | Autoput (Autoput) |
| Garums | Duljina | Дужина (Dužina) |
| Asociācija | Udruga | Удружење (Udruženje) |
| Rūpnīca | Tvornica | Фабрика (Fabrika) |
| Vispārīgi | Opće | Opšte (Opšte) |
| Kristus | Krist | Христoс (Hristos) |
| Man ir žēl | Oprosti | Izвини (Izvini) |
| Dzimtās valodas standarts | Materinski jezićni standarts | Матерњи језички стандард |
Jautājumi un atbildes
J: Kādās valstīs runā horvātu valodā?
A: Horvātu valodā galvenokārt runā Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā, kā arī apkārtējās Eiropas valstīs.
J: Kad sākās horvātu valodas kodifikācija?
A: Horvātu valodas kodifikācija sākās 17. gadsimta sākumā ar Bartol Kašić 1604. gadā latīņu valodā sarakstīto pirmo gramatiku.
Jautājums: Cik gramatikas tika uzrakstītas laikā no 1604. līdz 1836. gadam?
A: Laikā no 1604. līdz 1836. gadam kopumā tika uzrakstītas 17 gramatikas.
J: Kādi dialekti ir horvātu valodas daļa?
A: Horvātu valodu veido trīs dialekti: kaikaviešu, čakaviešu un štokaviešu.
J: Kas ierosināja jaunus burtus horvātu valodas rakstībā?
A: Ljudevit Gaj ierosināja jaunus burtus no čehu (č,ž,š,ľ,ň,ď un ǧ) un poļu valodas (ć).
J: Kādas citas fonēmas 19. gadsimtā Horvātijā tika pieņemtas rakstībā?
A: Dažu fonēmu rakstīšanai tika pieņemti arī tādi digrāfi kā ie, lj, nj un dž.
